16. jūlijā Džūkstes Piemiņas parkā savu simbolisko “Paldies” pagastam un Latvijai sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala (1871-1939) mazmazdēli Filips un Mārtiņš Andersoni. Abi mūsu pazīstamā, Džūkstē dzimušā valstsvīra pēcteči iestādīja Latvijas simtgadei veltītu ozolu, tā apliecinot cieņu pagastam un novadam, kas viņu dzimtai tik svarīgs.
Filips un Mārtiņš tikko piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Ziemeļkalifornijas jauktā kora sastāvā, tādēļ arī bija atveduši sev līdz tik daudz no tās gaismas strāvas, ko svētkos paši bija saņēmuši. Abi Latvijā un arī Džūkstē nu tiek manīti arvien biežāk, jo ilgtermiņā savu dzīvi viņi jau saista ar Latviju, ne ar ASV. Tādēļ pārcelšanās uz dzīvi šeit varētu būt tikai laika jautājums.
Pēc simboliskā ozola iestādīšanas tuvējā Kopienu centrā bija tikšanās ar abiem mūsu tautiešiem, kā arī tika stādīta priekšā elektroniskā versija grāmatai «Džūkste Cerību Latvija», kuras atvēršana pilnā apmērā – jau papīra grāmatas formātā – paredzēta 2. septembrī, A. Lerha-Puškaiša 159. dzimšanas dienā. Jāpiebilst, ka grāmatā arī ir nodaļa, kas veltīta tieši G. Zemgalam.
Sirsnīgā, atvērtā tikšanās reizē kopā ar džūksteniekiem tika pārrunātas mūsu valsts un pasaules aktualitātes. Sarunas dalībnieki arī akcentēja, ka, domājot par valsts simtgadi un nācijai svarīgām personībām, nākamos trīs gadus būs trīs īpašas jubilejas, kurās arī būs iespēja apliecināt mūsu nācijas pamatvērtības un valstisko identitāti. 2019. gadā – 160. jubileja Pasaku tēvam A. Lerhim-Puškaitim, 2020. gadā – 150. jubileja– teologam, pedagogam un literatūrzinātniekam Ludim Bērziņam, bet 2021. gadā –150. jubileja Gustavam Zemgalam. Šīs trīs gaidāmās svarīgās jubilejas jau šobrīd liek pārdomāt – kā un ar kādiem līdzekļiem tās tiks iezīmētas Džūkstē, Tukuma novadā un valstī.
Tikšanās noslēguma brāļi Andersoni kopā ar biedrības «Džūkstei» vadītāju Rihardu Sleži un pārvaldes vadītāju Daci Poli apskatīja topošo Džūkstes baznīcu.
Jā, Piemiņas parks mums Džūkstē ir skaists. Žēl, ka ne visām personām ir ļauts stādīt parkā koku, pat ja par saviem līdzekļiem nopirktu nepieciešamo šķirni – saņemts noraidījums. Vēl sirds sāp, ka neskatoties uz to, ka pagasts lepojas ar savu vēsturi, diemžēl puķu podam, kurš izdaiļotu cildenā novadnieka Pasaku tēva kapa vietu līdzekļi neatrodas.
Ulmaņlaikos izdotajā grāmatā,lasot par mūsu tautas gaišajiem senčiem 18,19,20 gadsimtos,palaimējās iepazīt detalizėtu biogrāfiju arī par A.Lerhi-Puškaiti. Unikäla personība! Grozies kä gribi, bet viņš bija pirmais latvietis vēsturē, kurš uzsāka nenovērtėjamu darbu.
Attiecībā par pieminekli derētu atgādināt pašvaldībai.
Vai Latvijas Republikas prezidenta piemiņai nav jāstāda Latvijas ozols nevis svešzemju?