Ziemas prieki – tieši Lieldienās

Pēdējā laikā gadalaikiem raksturīga iezīme – mainīties krāsām un ietērpiem. Balti Ziemassvētki ir retums, toties Lieldienas lepojas ar balta sniega segu. Un māju pagalmos sniega vīru vietā tiek velti balti Lieldienu zaķi. Arī šajās Lieldienās. Arī Kandavas novadā.

Pēdējā laikā gadalaikiem raksturīga iezīme – mainīties krāsām un ietērpiem. Balti Ziemassvētki ir retums, toties Lieldienas lepojas ar balta sniega segu. Un māju pagalmos sniega vīru vietā tiek velti balti Lieldienu zaķi. Arī šajās Lieldienās. Arī Kandavas novadā.

Daudzviet Kandavas novada pirmsskolas izglītības iestādēs Lieldienu svinības risinājās jau pirms kalendārā noteiktā laika. Tā Zaļajā Ceturtdienā Lieldienu zaķis viesojās «Saules šūpulītī». Rotaļu laukumā baltajā sniega klajumā zaķis bija sarūpējis daudzas jo daudzas krāsainām oliņām pildītas ligzdiņas. Ak, kāds pārsteigums un meklēšanas prieks bija katram mazulim! Kad krietnais olu trauks bija piepildīts, mazie vēl pabaudīja ziemas priekus un tad devās telpās audzinātāju vadībā tuvāk izzināt šo svētku tradīcijas un mieloties ar olām.

Matkulē augsti vērtē Lieldienu tradīcijas

Pirmajās Lieldienās vispirms devāmies uz Matkuli, Gravu kalnu, kur visus laipni uzņēma «Gravu» saimnieks Mārtiņš Užāns.

Spītējot neierastajiem laika apstākļiem, Matkulē Lieldienu tradīciju pasākums notika laukā, pie dabas. Pagasta kultūras darba organizētāja Inese Vanaga ir pārliecināta, ka tādi latviešu tradīciju svētki kā Vasaras saulgrieži un Lieldienas noteikti jāsvin laukā, jo ar tiem saistās tādi īpaši rituāli, kurus telpās nekādi neizdarīsi – nedz Jāņu ugunskuru telpās sakursi, nedz Lieldienu šūpoles uzsliesi. Un jāteic, ka matkulniekiem tiešām viss izdevās godam. Brīžam pat saulīte pavērsa savu dāsno vaigu pret «Gravām».

Lieldienas Matkulē ieskandēja piecas atraktīvas tautu meitas – Ruta, Gunda, Ilze, Madara un Inga kopā meitiņu Paulu. Lai balsis skanētu labi tālu, dziedātājas pakāpās Baznīckalniņā.

Olu ripināšana ir jautra nodarbe. Ja labi veicās, katrs varēja iegūt ne tikai krāsainu olu, bet arī kādu saldu kārumu!

Kalna pakājē bija uzradušies vairāki sniega zaķi. Viņu klātbūtni izbaudīja gan bērni, gan pasākuma organizētāji.

Kā jau Lieldienās piedien, bez šūpošanās neiztikt! Šūpoles bija uzslietas pašā kalna galā un tajās izšūpoties pamanījās katrs pasākuma apmeklētājs!

Interesanti bija vērot olu kaujas, kurās iesaistījās stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā jautrībā ar īpašām gurnu kustībām bez roku palīdzības nācās iešūpot ap vidu apsietu maisiņu ar olu.

Sākotnēji pasākuma laikā bija iecerētas Vislatvijas olu meklēšanas sacensības, kuras sniega dēļ izvērtās par olu meklēšanu ar aizsietām acīm un koka stibu – kartes kontūras apmēros.

Zemītniekus piesaista olu darbnīca

Zemītniekiem Lieldienas ieskandināja lielu un mazu pašdarbnieku kolektīvi.

Tautas namā līdztekus visām tradicionālajām Lieldienu izdarībām lielu interesi piesaistīja olu darbnīca. Katlā todien tika izvārītas vairāk nekā 100 krāsainas svētku olas, ko varēja celt ārā un nopētīt.

Valdeķos puteņo

Iegriežoties Valdeķos, mūs pārsteidza stiprs sniegs, kas lielām, miklām pārslām steidza noklāt visu apkārtni. Pie lielajām svētku šūpolēm sastapām Lindu un Sintiju – divas drosmīgas meitenes, kuras, teju izšūpojušās, piekrita pozēt pie Lieldienu sniega zaķiem. Meitenes stāstīja, ka koncerts jau izskanējis un tradicionālās olu kaujas beigušās, mīklas izminētas, mēmais šovs šoreiz netradicionāli, bet tajā pat laikā aizraujoši norisinājās starp pieaugušajiem un jauniešiem. Pēc tam visi kopīgi devušies šūpoties un velt sniega zaķus.

Vistiņa Lieldienās iepriecina ar zelta oliņu

Tā šogad gadījās Cērē, kad gailītis meklēja vistiņu, bet Lieldienu zaķēns – svētku olas. Skolas zāli pieskandināja bērnu ansambļa dzidrās balstiņas, gāja vaļā rotaļas, gaiļu cīņas ar spilveniem un dažādas citas, ar šiem svētkiem saistītas tradīcijas.

Zaķi krāsot – tā ir liela māksla

Kad Lieldienu svētku koncerts Kandavas kultūras namā bija izskanējis, svētki vēl nebeidzās, bet turpinājās Mazajā zālītē, iesaistot dažādās tradicionālās Lieldienu izrīcībās.

Bērni kopā ar vecākiem krāsoja zīmējumus, kuros galvenais personāžs bija un palika svētkiem atbilstošais Lieldienu zaķis.

Komentāri

  1. Nesteidzoties tuvojas Lieldienas. Lieldienas ir auglības un dzīvības svētki. Šie svētki ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Lieldienas ir ģermāņu Dievietes Ostaras svētki. Lielā diena ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Diemžēl kristietība, veicot asiņaino ekspansiju Eiropā, ir nozagusi šos svētkus pagāniem. Taču pagāniskās tradīcijas nekur nav zudušas, vajag tikai atcerēties to jēgu. Leģenda vēsta, ka Dieviete Ostara trusi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj trušiem dēt raibas olas. Šī leģenda ir mīļa un jauka, tā atklāj Dievietes Ostaras patieso dabu. Lieldienās, kad diena ir līdzsvarā ar nakti, Dievietes Ostaras spēks ir savā pilnībā. Kopš senseniem laikiem trusis ir bijis uzticams Dievietes Ostaras pavadonis. Trusis jeb Lieldienu zaķis ir auglības simbols, bet ola ir jaunas dzīvības simbols. Tā kā SARS-CoV-2 vīruss nekur nav zudis, svinēsim šīs Lieldienas piesardzīgi, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības. Svinēsim šīs Lieldienas savās mājās, godinot Dievieti Ostaru. Lai pavasara un rītausmas Dieviete Ostara mūs svētī! Lai Dieviete Ostara pasargā mūs no ļauna!
    Ar dzīvības nesējas Ostaras svētību, Skolnieciņš no likteņupes
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    #kovid-19 #covid-19 #koronavīruss #Lieldienas #LielāDiena #PavasaraSvētki #PavasaraSaulgrieži #DievieteOstara #RītausmasDieviete #PavasaraDieviete #auglība #dzīvība #bagātība #LieldienuTradīcijas #LieldienuZaķis #LieldienuTrusis #LieldienuOlas #OluKrāsošana #pagāni #rituāli #buršanās #04.04.2021. #05.04.2021.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *