Stāstnieku saiets Zemītē

Stāstniecība ir sena nodarbe, kas mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir zaudējusi gan savu nozīmīgumu, gan auditoriju, jo elektroniskā informācijas plūsma ir pārņēmusi cilvēkus savā varā un attālinājusi mūs no rimtām sarunām, notikumu pārstāstiem un dzīvās atmiņas tālākas nodošanas no paaudzes paaudzē.

Stāstniecība ir sena nodarbe, kas mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir zaudējusi gan savu nozīmīgumu, gan auditoriju, jo elektroniskā informācijas plūsma ir pārņēmusi cilvēkus savā varā un attālinājusi mūs no rimtām sarunām, notikumu pārstāstiem un dzīvās atmiņas tālākas nodošanas no paaudzes paaudzē.

Bet zemītniekiem, pateicoties 9. Kurzemes stāstnieku festivālam «Ziv zup», bija iespēja atgriezties stāstnieku vides šarmā, jo 26. aprīlī, kā paši stāstnieki izteicās, ”pa ceļam uz mājām”, daži izturīgākie iegriezās Zemītes Tautas namā, lai pēcpusdienu pavadītu sarunās un stāstos. Kā sarunās secinājām, stāsts rada stāstu, un tā sirsnīgā gaisotnē izrunājāmies un aizrunājāmies, no stāstīšanas līdz dažādiem notikumiem un atgadījumiem par tēmu dzīvošana un miršana jeb kā caur aiziešanu rodas kas jauns un nemaz jau vecais nekur nepazūd, tikai pieņēmis jau citu formu, radot ja ne ko vairāk, tad jaunu stāstu noteikti. Jautru omu uzturēja folkloriste no Talsiem Lija Dunska, kas šopavasar jau vadījusi Ziņģu festivālu Talsos tieši par šo pašu – par miršanas tēmu. Viņa jautrākās ziņģes bija paņēmusi līdzi. Un lai gan liekas, kas gan tik skumjā tēmā varētu būt jautrs, tad, dziesmu tekstos klausoties un līdzi dziedot, tapa skaidrs, ka to mūsu latviešu nāvīti jau var pierunāt un aprunāt savus nodomus mainīt, jābūt tik drošai dūšai un mēlei mutē. Pa šo pašu tēmu senos nostāstos un notikumos mūs aizveda arī stāstniece no Kuldīgas Liesma Lagzdiņa, bet pretī jautrus jokus un tīri latviešu garā spridzīgus notikumus cēla Latviešu folkoras krātuves pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns. Ventspilniece, stāstniece Ārija Klēvere runāja uz nebēdu par savu – ventiņu – pusi un ventiņu būšanām, stāstu pa laikam izpušķojot ar dzejoļiem par jūras vīriem, to varēšanu un dzīves saprašanu.

Tā nu gruntīgi aizrunājušies un izrunājušies arī no zemītnieku puses, vaļu parunāt atvēlējām arī Inai Celitānei no Kuldīgas Kurzemes kultūras mantojuma centra «Kūrava», kas pēc būtības jau ir arī visu stāstnieku aktivitāšu uzturētāja Kurzemes zemēs. Un kad jau nonāca līdz lielīšanās stāstiem, tad Ziedīte Začete palielījās arī ar jauno novada Kultūras pārvaldes un Domes projektu, muzikālo mistēriju «Piederība», kas skatītājiem un klausītājiem tiks priekšā celta Novada svētku programmas ietvaros 30. maija vēlā pievakarē Ozolāju estrādē. Arī tas ir saistošs stāsts, kas prasās būt klausāms un baudāms.

Labi pavadīts laiks, kā vienmēr paiet nemanot, tāpēc daudzi stāsti palika neizstāstīti – uz citu reizi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *