Komunistiskā terora upuru piemiņas pasākums Kandavā

25. marts ir diena, kuru atceroties, daudziem jo daudziem latviešiem sirdi pārņem dziļa sāpju smeldze. Tieši šajā dienā pirms 59 gadiem, lopu vagonos sadzīti, no Dzimtenes tika izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmākās dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem. Arī Kandavā ik gadus 25. martā tiek rīkoti piemiņas pasākumi. Rūpes par tā norisi parasti uzņemas enerģiskais Represēto apvienības vadītājs Pēteris Briedis un abas Kandavas novada muzeja darbinieces – Sarma Anģēna un Ināra Znotiņa.

Šoreiz atceres brīža muzikālo noskaņu radīja Cēres vokālā ansambļa dalībnieki Valijas Skarneles vadībā. Kā ikreiz represēto atceres brīžos, pa smeldzīgai, emocijām bagātai dziesmai ģitāras pavadījumā izskanēja Evitas Bērziņas izpildījumā, bet viņas dēls Gvido klātesošos priecēja ar šim brīdim atbilstošām dzejas rindām. Piemiņas brīdī Kandavas stacijā, kur toreiz nezināmo ceļu svešumā aizrestotos lopu vagonos uzsāka neskaitāmi tautieši, un Kandavā pie piemiņas akmens visus klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis.

Atsevišķus mirkļus par Sibīrijā izciesto un pārdzīvoto pie piemiņas akmens pastāstīja novadnieks Kārlis Busenbergs, kuram liktenis lēma pēc gadiem atgriezties dzimtenē – savā mīļajā, mazajā Latvijā.

Sagadījās, ka atceres brīža ievadā Kandavas stacijai cauri virzījās preču vilciena sastāvs. Tā smagnējā gaita un vagonu rīboņa netīši aizskāra pa apslēptai dvēseles stīgai, rosinot gluži vai katra pasākuma dalībnieka acīs sariesties asaru miklumam.

To nevar noklusēt, par to ir jāstāsta

Par savulaik notikušo jāstāsta bērniem skolās, kā arī cilvēkiem brieduma gados un līdz pat sirmam vecumam, īpaši ārzemniekiem, kuriem dažkārt mūsu tautas likteņstāsti ir pavisam sveši un liekas savādi. Tā vēlāk, muzeja telpās ritinot atmiņu kamolu un visus klātesošos uzrunājot, mudināja Dace Krātiņa. Viņa kopā ar dzīvesbiedru Frici Krātiņu tagad pēc daudziem gadiem atgriezusies pie savām saknēm Kandavas novadā, no kurienes savulaik Fricis tika izsūtīts svešumā. Tālab tagad ik gadus viņi neiztrūkstoši piedalījušies represēto atceres pasākumos.

"Bet, atzīmējot šo skumjo dienu, tādu sirsnību un tik mājīgu atmosfēru, kādu izjutām šeit, Kandavā, līdz šim neesam piedzīvojuši!" atzina Krātiņas kundze, izsakot patiesu paldies sirsnīgajām dvēselēm, kas neļauj aizmirst tos mīļos, kuri atdusas svešumā.