Kandava un tās cilvēki latviešu kino vēsturē

27. martā, ko kopš 1961. gada dēvē par Starptautisko teātra dienu, Kandavas novada muzejā atklāja kino veltītu izstādi «Kandavas apkaimes kino stāsti».

Muzeja darbinieces Ināra Znotiņa un Sarma Anģēna iepazīstināja ar teātra pirmsākumiem un kino vēsturi Eiropā, Latvijā un Kandavā, par ceļojošo kino un kino filmām, kas uzņemtas Kandavā un tās apkaimē. Savukārt Vilnis Engelbergs, Inita Erenfrīda, Silvija Ulmane, Anita Zīverte un Māris Dīriņš stāstīja par savu saistību ar kino, bet Matkules ļaudis – par «Likteņdzirnu» uzņemšanu Matkules pusē.

Teātris un kino ir divi visnotaļ radniecīgi mākslas žanri. No muzeja darbinieču stāstījuma uzzinām, ka skatītāji pirmo iepazina teātri, kura pirmsākumi saistās ar ritualizētiem gājieniem, dejām, kustībām jau tāltālajā 12. gadsimtā. Kino pamatlicēji ir francūži brāļi Limjēri, kuri 1895. gadā radīja pirmo, dažu minūšu garu mēmo filmu. Pēc diviem gadiem Parīzē uzcēla pirmo kinoteātri. Tā kā tolaik viss jaunais Eiropā ātri izplatījās, pēc gada pirmais kino šedevrs jau bija apskatāms Latvijā. To demonstrēja Rīgā, kādā Kaļķu ielas namā, bet pirmo publisko kinoteātri Rīgā uzcēla 1901. gadā. Laika gaitā kino kļuva populārs skatītāju vidū – 1935. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri. Lielais kino bums sākās pēc 1910. gada, kad uz  lielā ekrāna rādīja komēdijas, melodrāmas, vesternus, vēlāk dokumentālās filmas, kultūrfilmas, filmas ar zinātnisku ievirzi. Tā 1913. gadā tika uzņemta filma «Kur taisnība?» par ebreju dzīvi Ventspilī, ko cenzūra drīz arī aizliegusi. 1920. gadā Vilis Segliņš uzņēmis dokumentālo filmu par pirmo pasaules karu «Es karā aiziedams», savukārt 1939. gadā pēc V. Lāča romāna motīviem uzņemta populārā filma «Zvejnieka dēls», kur galveno filmas varoni Oskaru atveido Pēteris Lūcis, bet pēc gada – «Kaugurieši». Tiesa, daudzas līdz 1940. gadam uzņemtās filmas līdz mūsdienām nav saglabājušās vai arī saglabājušies atsevišķi fragmenti. 1958. gadā nodibināja Rīgas kinostudiju, kur gada laikā tapa vismaz astoņas pilnmetrāžas filmas. 1990. gadā kinostudija beidza pastāvēt.

Vairāk lasiet otrdienas, 2. aprīļa, laikrakstā.