Cērē karjerus izmanto, naudu iekasē, bet kārtīga ceļa – nav

Aizvadītajā nedēļā turpinājās Kandavas novada pašvaldības amatpersonu tikšanās ar novada iedzīvotājiem. Mēs piedalījāmies Cēres pagasta iedzīvotāju sapulcē. Kaut arī tikšanās laiks bija nolikts pašā darba dienas vidū, Cēres pamatskolas zālē bija sapulcējušies vairāki desmiti pagastā dzīvojošo ļaužu, kas uz kopējā iedzīvotāju skaita (pagastā dzīvo ap 600 iedzīvotāju) bija visnotaļ pozitīvs aktivitātes rādītājs. Pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis, viņa vietniece Leonārija Gudakovska un SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» pārstāvis Edgars Makovskis.

Cerība par asfaltu – ir un paliek tikai cerība

Sapulce iesākās un noslēdzās ar cērenieku šī brīža pašu sāpīgāko, daudzu gadu garumā samilzušo un joprojām neatrisināto jautājumu – ceļa posma no Kandavas pagrieziena līdz Cēres apvedceļam asfaltēšanu. "Kad Cēre pievienojās novadam, jau tad solīja, ka ceļu līdz novada centram noasfaltēs!" – tā deviņdesmito gadu beigās varas vīru solīto atcerējās kāda pagasta iedzīvotāja. Vēlāk sarunā to apstiprināja arī pagasta pārvaldes vadītāja Maija Jēce, minot, ka 1996. gadā arī satiksmes ministrs Vilis Krištopans apsolīja, ka ceļu līdz novada centram klās asfalts. Bet, kā redzam, solījums vēl aizvien nav izpildīts.

R. Bārenis:

– Pirms gadiem četriem, pieciem šis ceļa posms tika iekļauts prioritāro ceļu sarakstā, kurus plānots asfaltēt. Pagājušajā gadā, ja nemaldos, uzrakstīju trīs vēstules Satiksmes ministrijai, lūdzot šo prioritāti atkal atjaunot uz ko saņēmu īsu atbildi: "Atvainojamies, līdzekļu nav." Lai kaut mazliet uzlabotu situāciju, pagājušajā gadā droši vien pamanījāt mūsu eksperimentu – ceļu divas reizes atputekļojām. Pavasarī izdevās, rudenī nošāvām garām – pārāk ātri uznāca lietus, un maisījums tika īsā laikā no ceļa seguma aizskalots.

– Bet apvedceļš, kur ir tik daudz māju un garām brauc grants vedēji, atputekļots netiek un vasarā putekļi pa logu nāk iekšā. Vai tālāk ceļu atputekļot nav paredzēts?

R. Bārenis:

– Pagājušajā gadā par to runa negāja. Galvenais bija, lai lielākās mājas, kas tuvumā, līdz apvedceļam tiktu no putekļiem pasargātas.

– Bet tālāk līdz karjerām ir vairākas mājas un tuvu ceļam. Ceļa posmu caur mežu jau nevajag atputekļot, galvenais būtu gar mājām to izdarīt.

M. Jēce:

– Kā saprotu, atputekļošana galvenokārt ir domāta satiksmes drošībai.

– Un kad cilvēkiem vasarā putekļi diendienā pa logu nāk iekšā, ko darīt tad?

R. Bārenis:

– Es pilnīgi piekrītu, ka tas nav labi. Tad jūsu priekšlikums būtu – atputekļot arī tālāko apvedceļa posmu? Labi, ņemsim jūsu ieteikumu vērā. Cik tur kilometru sanāk kopā?

M. Jēce:

– No Kandavas pagrieziena – kādi 14 km. Līdz apvedceļam – aptuveni 6 km.

Lai par to maksā grants karjera izmantotāji, kuru mašīnas tur visvairāk brauc!

R. Bārenis:

– Pagājušajā gadā mēs tā arī darījām – karjera izmantotājus piespiedām maksāt.

Vēl viens jautājums – kā nepieļaut, ka grants mašīnas ar kravu itin bieži izbrauc caur Cēres centru. Īpaši tagad, pavasarī, kad kūst ceļi un apvedceļš arī kļuvis grūtāk izbraucams, esot ļoti bedrains un tur, kur pagājušajā gadā uzbēra granti, tagad izveidojusies nesmuka putra, bet izbraukt varot. Esot novērots, ka brīžam dažas mašīnas ar kravu tomēr pamanoties izbraukt pa taisno cauri centram, jo tā sanāk gabaliņu īsāks ceļš, turklāt vēl pa asfaltu. (Jautājums vietā, kāpēc gan domnieki, tai skaitā visu nosakošais domes priekšsēdētājs prasību – sakārtot ceļu, iespējams, arī noasfaltēt, jaunajam karjera nomniekam neizvirzīja kā prioritāti, kā iepriekš gan tika solīts!? – Red.)

Par dzīvokļiem, ūdens projektu, iespēju radīt darba vietas

– Kāpēc sociālās mājas ir tikai Kandavā? Mums nav daudzdzīvokļu māju, kur dzīvokļus jaunajiem piešķir, un tā viņi aiziet prom no laukiem

R. Bārenis:

– Nu nav gluži , ka sociālās mājas ir tikai Kandavā. Sociālās mājas ir vairākos pagastos, un, pateicoties projektam ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti, tās tiek renovētas. Bija mums vairākkārt saruna ar īpašnieku par šo te, nedabūvēto, pusnojaukto māju «Bunkuri» pašā pagasta centrā. Solījumus esam dzirdējuši, bet vēl, kā redzams, nekas nenotiek. Savulaik bija runa, ka te varētu būt skolotājiem dzīvokļi. Bet tālāk par ideju neesam tikuši. Iespējams drīz tā māja būs jānojauc, jo kļuvusi bīstama – gala sienas ir nestabilas, var sabrukt.

– Vai pastāv kāda reāla iespēja izveidot kādu ražotni, radīt darba vietas? Saprotam, ka nopietnu ražotni ir grūti uzsākt, jo mums pagastā nav attīrīšanas iekārtu.

E. Makovskis:

– Pašlaik atvērti projekti ūdensapgādes, kanalizācijas un attīrīšanas ietaišu uzlabošanai visā novadā. Esošā attīrīšanas trase Cērē ir sena un nolietojusies, izbūvēta septiņdesmitajos gados. Nav jau tā, ka nekas netiek darīts, lai situāciju uzlabotu. Rudenī, oktobra beigās, iespēju robežās tika izjauktas un iztīrītas attīrīšanas ietaises, trase izskalota. Priecīgā ziņa ir vienīgi tā, ka šoziem esam sagatavojuši visu dokumentāciju, ko projekta izvērtēšanas komisija atbalstījusi un pašlaik tiek projektēts pilnīgi jauns ūdensvads ar jauniem pieslēgumiem, divām sūkņu mājām, ar kanalizācijas novadīšanas sistēmu, kas apkalpos visu Cēres centru. Jaunās attīrīšanas iekārtas plānotas izbūvēt aiz parka, kur ir pašvaldības zeme. Ar domes atbalstu, ja viss gludi ritēs, jūlija beigās, augusta sākumā varētu izsludināt iepirkuma konkursu būvniecībai.

– Vai esat apmierināti ar atkritumu apsaimniekošanu? – tā R. Bārenis.

Pagasta pārvaldniece M. Jēce skaidroja, ka ar pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju SIA «Kurzemes ainava» iedzīvotāji pamatā ir apmierināti. Cilvēki slēdz līgumus par konteineru nomu, bet oranžie maisi vairs apritē netiek izmantoti. Atkritumi tiek savlaicīgi izvesti un arī dziļais sniegs īpašas raizes nesagādāja. Arī Lielajā pavasara talkā šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, būs iespēja atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem. Par talkas organizēšanu atbild domes izpilddirektora vietniece Sandra Bērziņa. Drīzumā tiks publiskota informācija par lielgabarīta atkritumu savākšanas vietām visā novadā.

Iedzīvotājus interesē

– Vai pašvaldībai piederošos dzīvokļos šogad kādi uzlabojumi tiks veikti?

R. Bārenis:

– Ja tāda nepieciešamība radusies un dzīvoklis ir kritiskā stāvoklī, tas ir jāremontē, informēšu «Kandavas namsaimnieku» par nepieciešamību veikt atkārtotu pagastmājas ēkā esošā dzīvokļa apsekošanu, noskaidrojot veicamo darbu apjomu un prognozētās izmaksas.

– Kad tiks uzsākta pašvaldības ceļu greiderēšanu?

R. Bārenis:

– Ar Ivaru Marašinski, atbildīgo par novada ceļu uzturēšanu, par to pirms dažām dienām runājām. Ja ir kaut kas neatliekams saistībā ar novada ceļiem, var zvanīt dežurantam un jautājumu kopā risināt.

– Kad nāks tautas skaitītāji? Vai tie būs zināmi vai sveši ļaudis?

– Skaitīšana jau notiek un ilgs līdz 29. maijam. Skaitītāja pienākumus pilda vietējais, cērenieks Ainārs Krūmiņš.

Par medicīnu un kultūru

– Līdz mums nonāca kāda pacienta neapmierinātība par to, ka feldšeru punkts Cērē nestrādā pilnu darba laiku, bet tikai divas stundas dienā. Tādēļ mēs, daži deputāti, bijām atbraukuši apsekot un izvērtēt medicīnas darbinieces, ārsta palīdzes Ilzes Skvarcovas darbu. Secinājām, ka darbinieks strādā labi, uzgaidāmajā telpā gaidīja cilvēki. Vai esat apmierināti ar feldšerpunktu, vai pietiek ar divām pieņemšanas stundām dienā? – tā L. Gudakovska.

– Mūs apmierina gan darbiniece, gan pieņemšanas laiks. Kam vajadzīga Ilzes palīdzība, tas to vienmēr ir arī saņēmis. Viņa parasti ierodas laicīgi, bet, ja nu gadās aizkavēties pie kāda pacienta blakus pagastā Zentenē, tad mazliet jāpagaida, bet tas gadījies reti. Viņa neskatās pulkstenī un pieņem visus, kas atnākuši.

R. Bārenis:

– Vai esat apmierināti ar kultūras pārvaldes darbu? Kā ir – vai vadība bijusi un zina, kas notiek pie jums vai arī sēž siltos krēslos?

– Uz izrādēm liekas, ka pie mums Cērē pārvaldes vadītāja gan nav bijusi. Kandavā uz mūsu jaunās izrādes pirmizrādi Iveta Grunte bija.

Runājot par kultūras dzīvi, jāatzīst, ka cērenieki var lepoties ar savu amatierteātri, kas sezonā pagūst iestudēt pat vairākas izrādes, ko izrāda ne tikai daudzviet novadā, bet arī aiz tās robežām. Pagasta kultūras darba vadītāja Līga Roze informē, ka "izrādes notiek ar kultūras pārvaldes ieejas biļetēm, viss ir oficiāli un mēs neko nepelnām. Visa naudiņa tiek ieskaitīta kultūras nama kasē".

Pagasta iedzīvotāji uzskata, ka tas nav īsti pareizi, ja pašiem nekas no ieņēmumiem nepaliek. Vismaz degvielas nauda, lai brauktu uz viesizrādēm, noderētu, tāpat arī dekorācijām, tērpiem. Līga gan piebilda, ka tā jau gluži vis nav, ja transports nepieciešams, no kultūras pārvaldes to var dabūt.

– Mums ļoti vajadzēt jaunu skolēnu autobusu. Esošais, zaļais 40 vietīgais armijas tipa autobuss ir vecs un nolietots, ziemā auksts.

R. Bārenis:

– Esam vienu autobusu pieteikuši. Iegādāts viņš vēl nav, sola tagad, drīzumā, marta beigās, aprīļa sākumā. Tad skatīsimies kopā ar Izglītības pārvaldi, kurai skolai autobusu dot. Jaunais autobuss jums būtu par mazu, tas būs 19 vietīgs. Varbūt iespējama kāda maiņa ar kādu citu skolu, vai kāds cits risinājums.

Iedzīvotāji iesaka:

– Prasītos jaunu šķūni , kur skolai malku salikt, jo tagadējais sācis šķobīties.

– Ziņojuma dēli un tā otrā pusē Cēres pagasta karti, kur atspoguļoti pagastā apskatāmie tūrisma objekti.

– Labi būtu, ja atjaunotu pamatskolas fasādi, nosiltinātas ēkas ārsienas.

– Derētu nomainīt vai atjaunot ieejas kāpnes skolā un pagastmājā, kur flīzes ir nolietojušās, vietām saplaisājušas, ziemā – slidenas.

– Neatstāt automašīnas pie pagastmājas durvīm. Tas traucē un sarežģī pārējo autobraucēju kustību un neba visi braucēji ievēro ātruma ierobežojumu. Stāvlaukumi ir pagastmājas abās pusēs.

– Ceļu uzturētājiem – uz ceļa negāzt mālainu, bet tīru granti, kā to darīja agrāk, padomju laikos. Tagad kājāmgājējam paiet grūti, bet blakus izrakts grāvis, tā ka uz lauku pat pamukt nevar.

Savukārt no amatpersonām izskanēja aicinājums – ja jautājumi rodas, rakstiet mums vēstules. Galvenais, savus priekšlikumus iesniedziet laicīgi. Ja paši nebraucat uz Kandavu, iesniedziet savus priekšlikumus sava pagasta pārvaldniecei Maijai un viņa mums tās nogādās.

***

Pagasta pārvaldes vadītājas Maijas Jēces darbu visi klātesošie vienprātīgi teicās esam apmierināti un ieteica, ja nepieciešams paveikt kādu kopīgu darbu, droši saukt talkā. Arī par sociālo darbinieci Ingu Junkurēnu dzirdēja tikai pozitīvas atsauksmes. Šogad pašvaldība katram pagastam no kopējā budžeta ir atvēlējusi konkrētu finansējumu, kurā ietverts pagasta pārvaldes darbinieku atalgojums, sociālais nodoklis, ikmēneša pakalpojumu (telefona, elektrības (arī feldšerpunkta un bibliotēkas telpās)) un citu neatliekamu, ar pagasta infrastruktūras sakārtošanu saistītu pakalpojumu apmaksai, saimnieciskajiem izdevumiem. Cēres pagastam tie ir Ls 8 755.