Amatnieku biedrības «Pūralāde» izstāde Kandavas muzejā

Kandavas novada amatnieku biedrība «Pūralāde» tika nodibināta 8. oktobrī, bet sestdien, 19. decembrī, Ziemassvētku gaidās Kandavas muzejā tika atklāta amatnieku darbu izstāde. Kaut arī biedrība ir pavisam nesen dibināta, tajā iesaistījušies vairāk nekā 30 biedru. Amatnieku prasmes tik dažādas, tāpēc izstādē apkopots daudz, daudz skaistu un interesantu amatnieku darbu. "Mūsu nodoms bija pirmajā iepazīšanās izstādē parādīt to, ko mēs katrs jau mākam," izstādi atklājot, sacīja biedrības dibinātāja Aiva Valdmane.

– Kā radās ideja amatnieku pulcināt vienkopus un veidot biedrību?

– Savulaik, pirms gadiem 30, manā bērnībā, Kandavā, Štempeļmuižā, darbojās audēju pulciņš, kurā aktīvi darbojās arī mana mamma. Atceros, kā klaudzēja stelles, raisījās audēju sarunas un tapa skaistas tautiskās segas, grīdas celiņi, prievītes. Tā sagadījās, ka šoruden mēs ar Sarmu (Kandavas muzeja vadītāja Sarma Anģēna) vienlaikus iegriezāmies salonā «Marta», kur ir tik daudz skaistu dziju, un kopā ar salona īpašnieci Kristīni Rozentāli nospriedām, ka Kandavā netrūkst čaklu adītāju un – vai pilsētā, kur ir tik daudz rokdarbnieču, viņas gribētu arī sanākt un darboties kopā kādā domubiedru pulciņā? Kaut arī sākumā bažījāmies – kā būs, atsaucība izrādījās negaidīti liela, un tā vien likās, ka šie radošie cilvēki aicinājumu bija sen gaidījuši. Nebija tādas dienas, kad kāds nepieteicās mūsu pulkā, un tas tikai priecēja, jo sapratām, ka darām ko cilvēkiem vajadzīgu. Pirmajā tikšanās reizē, 25. septembrī, muzeja telpās kopā sanāca ap 20 interesentu, bet pirmajā izstādē savus darbus izstādījuši 35 amatnieki, no kuriem lielākā daļa darbojas vien savam priekam.

Muzeja otrajā stāvā amatniekiem dome par simbolisku nomas maksu atvēlējusi vairāk nekā 100 m² plašas telpas, kuras Aivai padomā ar laiku pārvērst par radošām darbnīcām, kur darboties dažādām interešu grupām: audējām, rokdarbniecēm, šuvējām, kokamatniekiem, rokdarbniecēm, klūdziņu pinējiem.

Katra gaumei un patikai

Izstādes aplūkojamas "smukas lietas" ikviena apmeklētāja gaumei. Lielajā izstāžu zālē var izbaudīt visdažādākos amatnieku darinājumus, tā teikt, no solīdi melnbaltām krāsu niansēm, kas dominē greznās šallēs un tērpos, līdz pasakainiem adījumiem, apgleznotām zīda šallēm un smalkām rotām, ko lieliski papildina dažādi keramikas izstrādājumi, pinumi un kokgriezumi. Cik dažādi ir mākslinieki, tik dažādi arī viņu darbi.

Izstādes apmeklētāju vidū bija ļaudis, kuri atbraukuši vienkārši ciemos, bet, uzzinājuši par lielisko iespēju aplūkot novada darbīgo amatnieku darbus, nepalika vienaldzīgi un ar prieku vēra Kandavas muzeja senatnīgi smagnējās durvis. Rīdziniece Maija Cālīte ceļu līdz Kandavai mēroja, neskatoties uz salu un dziļo sniegu, jo viņa par savu sūtību dēvē – radīt cilvēkos prieku ar kokles spēles liegajām skaņām, neba par maksu, bet vienkārši – par īstu, cilvēcīgu paldies!

Visus amatniekus vārdos nosaukt būtu neiespējami, bet katrs no viņiem savā izpausmē ir īpašs. Elitas Barisas un Ilzes Kizenbahas mašīnizšūšanas tehnikā darinātās šalles vēlētos katra šarmanta dāma, gluži tāpat kā iepriecināt savus mīļos ar Dzintras Lindes lieliskajiem adījumiem: zeķēm, cimdiem, bērnu drēbītēm. Mazie skolnieki savus mobilos telefonus labprāt turētu tamborētos telefona maciņos, kādus darinājusi Iveta Švedova ne tikai savai mazmeitiņai Emīlijai, bet daudziem citiem bērniem. Katrs savā mājā uz galda Ziemassvētkos labprāt noklātu Skaidrītes Grinbergas mašīnrakstā darinātās sedziņas, bet emocionālā pārdomu brīdī uzlūkotu Jurģa Muskas mākslas darbus. Kandavniece Linda Tarasova savulaik beigusi Kandavas Mākslas skolu, tad turpinājusi izglītoties Rīgas Amatnieku vidusskolā, ciešāk apgūstot zīda apgleznošanu, bet šobrīd sirdij tuvāka kļuvusi rotu darināšana no filca. Praktiķus iepriecinās Ernesta Pētersona darinājumi kokā, Genadija Gorohova un Pētera Lakša keramika un visi, visi pārējie amatnieku daudzveidīgie darinājumi – cits par citi brīnišķīgāki, ko aplūkot ikviens var Kandavas muzeja telpās līdz pat Zvaigžņu dienai!