Trešdiena, 2018. gada 26. septembris
Kurts, Knuts, Gundars
Vairis Štolcers

Jaunpils «Bramaņos» turpina saimniekot zaļi

Autors: Liena Trēde
Twitter
FaceBook
print
2009. gada 31. jūlijs 08:39

Cilvēki, neskatoties ne uz ko, vienmēr ir meklējuši veidus, iespējas, kā izrauties no ikdienas darbiem un atpūsties. Un daudzi, īpaši jau šajā steidzīgajā laikā, kad darbs dzen darbu, veldzi rod rimtā atpūtā tuvāk visam dabiskajam. Arī Jaunpils pusē ir gan pašu vietējo, gan caurbraucēju iemīļotas dabai pietuvinātas atpūtas vietas. Viena no tām – atpūtas māja «Bramaņi», kuras saimnieki tikko kā atkal ieguvuši «Zaļo sertifikātu», kas apliecina – šajās mājās visu cenšas saskaņot ar dabu, nevis cenšoties tai spītēt, pakļaujot cilvēku tik dažādajām vajadzībām.

Lai pašiem prieks
Kā stāsta «Bramaņu» saimnieks Vairis Štolcers, pirmsākumi viņu viesu mājai meklējami jau pirms desmit gadiem – laikā, kad šis biznesa veids laukos vēl netika uzskatīts par perspektīvu un pat bankas skatījušās ar "šķību aci", pirms piešķīrušas kredītu. Taču iespējams, tieši ne tik dāsno finansiālo iespēju dēļ, kādas varbūt pavērās tiem, kas uzsāka darboties tā sauktajā kredītu buma laikā, «Bramaņos» lielākoties viss ir pašu izsapņots, izplānotas un pašu rokām radīts. Te var gan dzimšanas dienu, gan citus godus nosvinēt, gan pārlaists diennakts tumšāko daļu atpūtas nama istabiņās vai uzsliet telti tuvējā pļavā. Netiek piemirsts arī par pirts priekiem, kur ar pēršanās gudrībām un knifiem, ja vien ir tādā vēlēšanās, neskopojas arī pats saimnieks. "Pirtī iešanas pamati jau ir vieni un tie paši, bet katram pirtniekam ir sava pieeja. Galvenais, kas jāsaprot – iešana pirtī nav nekāds ekstrēmais pasākums, kad jāapliecina, kurš ilgāk un lielāku karstumu var izturēt. Procesam ir jāsagādā prieks!" saka V. Štolcers. Agrāk iešana pirtī un pēršanās, gan mazākos apmēros, tika organizēta netālu esošajā ģimenes mājā, tomēr vēlāk sapratuši, ka kaut kādu teritoriju pašiem arī vajag, tādēļ uzsākuši atpūtas nama būvēšanu. Eiropas naudu gan nav ņēmuši. "Man nebija saistoši iekļauties viņu noteiktos rāmjos un par visu katru reizi atskaitīties. Tagad tomēr varam justies brīvāk, visu iekārtot un saimniekot, kā pašiem tīk," uzsver «Bramaņu» saimnieks.

Dzimtā sēta
Dīķī pie atpūtas mājas dzeltenmelnas muguras saulei rāda te ielaistās korfas, bet dziļāk ūdenī slēpjas citi ūdens iemītnieki – arī līņi, kas te sazin kā nokļuvuši, visticamāk, kopā ar kādu ūdens putnu atceļojuši. V. Štolecers: "Tuvējā mežā ir satopami gan brieži, gan lapsas, gan mežacūkas." Pilns mežs esot, bet, lai cilvēks zvēram un zvērs cilvēkam netraucētu, ar meža iemītnieku uzraudzīšanu nodarbojas vietējais mednieku kolektīvs.
Īpaša vēsture ir vietai, kur ceļotāji slej teltis. Te kādreiz bijušas «Dziru» mājas. Tās no vecā saimnieka reiz bija pārņēmis V. Štolcera vecaistēvs, kurš kādu laiku piespiedu kārtā lauku dzīvei bija atmetis ar roku. Izrādās, viņš, savam tēvam iebilstot, bija par sievu apņēmis kalpa meitu un tādēļ kritis nežēlastībā – no mājām izdzīts. Padzīvojis kādu laiku Slokā, kādu – Ķemeros, līdz atgriezies dzimtajā pusē, izlīdzis ar tēvu un iekārtojis saimniecību. Tā nu V. Štolcers īpašumu saņēmis mantojumā, un nu te saimnieko kopā ar ģimeni.

Vienkārši… domāšanas veids
Jāpiebilst, ka viesu uzņemšana un apčubināšana te ir tikai viens no darbošanās veidiem. Otrs – lauksaimniecība, jo kopā ar māsas dēlu tiek aprūpētas pārdesmit piena govis. Viens rūpējas par govju slaukšanu, apkopšanu, otrs – par ēdmaņu lopiņiem, bet pienu savāc zemnieku kooperatīvs «Piena ceļš».
Vai saimniecība izjūt šīs dienas ekonomiskās situācijas sekas? "Nav tā, kā agrāk – tas tiesa, tomēr pie mums, «Bramaņos», nekas nav apstājies," saka V. Štolcers. Arī nākotnes ieceres saimniekam ir, taču pa to īstenošanu gan, kā V. Štolceram šķiet, runāt vēl ir pāragri. Ir šis tas uzlabojams, lai saimniecība strādātu vēl zaļāk, nekā līdz šim, piemēram, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas prasa paprāvus ieguldījumus. Tomēr saimnieks piebilst – lai arī, saņemot «Zaļo sertifikātu», jāizpilda virkne prasību, saimniekošana saskaņā ar dabu nav piespiedu kārtā, bet gan domāšanas veids «Bramaņos». "Un prieks, ka ir cilvēki, kam tas ir svarīgi – izvēloties kādā no katalogiem apmešanās vietu, redzēt, ka te klāt ir šī īpašā zīme, kas liecina par ekoloģisku saimniekošanu," saka V. Štolcers.

«Zaļais sertifikāts»
– vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm, kurās tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem.


Komentēt

Komentāru secība: dilstoši

  1. ss teica:

    daargi gan, svineeju beerninam gadina jubileju, sanaaca 2 virstundas un paprasiija tadu naudu Štolcera k-gs, saviem cilveekiem un maziem beerniniem…

  2. Edgars teica:

    Es nu gan neko sliktu nevarētu pagaidām teikt… kolusāla vieta…

  3. esseris teica:

    To:ss
    vajadzēja svinības rīkot savā dzīvoklītī – būtu lētāk. (vismaz satprastu cik kas maksā…)
    p.s. lai vēlmes saskan ar iespējām.

  4. fox teica:

    mazs bērns vai vecs cilvēks,..no tā taču nesamazinās izdevumi viesu mājas uzturēšanā.

Pasākumu kalendārs

2018.09.26 | 13:00

Seminārs par atkarībām Cērē 

2018.09.26 | 13:00

Dzejas dienas Džūkstē 

2018.09.26 | 17:00

Rokdarbi Kandavā 

2018.09.26 | 18:00

Vingrošana «Naglā» Kandavā 

2018.09.26 | 19:00

Pirmais kora mēģinājumus Slapmē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Septembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool