31. janvārī gleznotājam Kārlim Miesniekam 115. dzimšanas diena.
Viņš ir latviešu reālistiskās mākslas skolas pārstāvis. Mantojumā atstājis daudzas brīnišķīgas gleznas, kas pieder muzeju un privātajām kolekcijām. Dzimis zemnieku ģimenē Jaunpiebalgas «Vecviņķu» mājās, netālu no vietām, kur dzimtā puse ir arī mūsu dižgariem Kārlim Skalbem, Emīlam Dārziņam, brāļiem Kaudzītēm. Skolojies Jaunpiebalgas un Cēsu skolā, strādājis šajā pusē par skolotāju, vēlāk mācījies Jūlija Madernieka Mākslas studijā, Štiglica mākslas skolā Pēterburgā. Viņa gleznas izstādē pirmo reizi parādījās 1920. gadā. No 1922. gada līdz 1954. gadam K. Miesnieks mācīja zīmēšanu Mākslas Akadēmijā. Mākslinieks saņēmis divas Kultūras fonda prēmijas, ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un LPSR Tautas mākslinieks. K. Miesnieka Vidzemē iemantotā dzimtenes un dabas mīlestība, spēja šo skaistumu un vienreizību saskatīt un prasme atklāt to gleznās – tas viss kopā mums ir radījis iespēju gluži kā ar citām acīm ieraudzīt to, kam dažkārt it kā nevērīgi paejam garām.
Mākslinieks mums ir interesants arī ar to, ka daļu savas dzīves pagājušā gadsimta 20., 30., arī 50. gados pavadījis pie Valguma ezera, mājās «Ezermalas». Šeit arī viņš sastapa savu salīdzinoši ļoti jauno sievu Olgu, kam «Ezermalas» bija tēva mājas. Šeit pagājušas daudzas māksliniekam ļoti radošas vasaras. Par to liecina daudzās Valguma apkārtnē gleznotās ainavas. Dažādos aprakstos par mākslu teikts, ka Kārlis Miesnieks bijis izcils ziemas ainavu gleznotājs, īpaši pratis gleznot mežu, parādīt koku dvēseli, to skaistumu. Taču pazīstamākā ir viņa altārglezna «Dievišķā maize», «Mātes portrets» un citas. Mākslinieks mūžībā aizgāja 1977. gada oktobrī 91 gada vecumā.
Pašlaik «Ezermalas» dzīvo K. Miesnieka sievas brāļa atraitne Inta Šneidere. Viņas ģimenes kolekcijā ir vairākas K. Miesnieka gleznas. Intas kundze glabā arī atmiņas par mākslinieka radošajām viesošanās reizēm «Ezermalās» un ģimeņu tikšanas reizēm Rīgā.