Par cīņu ar latvāņiem izvaicājam arī Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu.
– Kādas metodes pašvaldībā tiek izmantotas, lai cīnītos ar lavāņiem?
G. Važa:
– Pašlaik vienīgā iespēja ir pļaut. Pie Slocenes upes indēt nedrīkst. Šogad Industriālajā parkā pamēģinājām smidzināt ar glifosātiem. Tādi kā bālāki tie latvāņi palika, bet vai smidzinājumam būs efekts, vēl pāragri spriest.
– Zemju īpašniekiem ir pienākums savu zemi turēt kārtībā un arī cīnīties pret latvāņiem. Vai jūs no viņiem to prasāt?
– Pagājušā gadā visiem īpašniekiem, uz kuru zemes aug latvāņi, aizsūtījām brīdinājumus. Lielākā daļa jau centās, bet ir tādi, kā, piemēram, viens pie Milzkalnes dzirnavām, kurš dzīvo Austrijā, ar mums komunicē tikai ar jurista starpniecību. No viņa otra kaimiņa Māra Paidera pašvaldībai bija ierosinājums: ”Pļaujiet nost un ejiet uz tiesu!” Iespējams, ka mēs tā darīsim, bet es neticu, ka izlietotos līdzekļus atgūsim.
Gar ceļu mēs jau vienreiz nopļāvām un esam panākuši vienošanos ar firmu «Vikings», un pļausim otrreiz. Mūsu zemes ierīkotāja ar policiju apbraukāja zemes īpašniekus, kuru zemē aug latvāņi un mēs esam uzrakstījuši viņiem vēstules ar lūgumu tos nopļaut.
Gar autoceļiem, arī pie Durbes ceļa, latvāņi aug trijās vietas. Tur tad arī braucam un pļaujam tos reizi mēnesī. Tas tā notiek jau kādu piekto gadu, bet mazāk to latvāņu nepaliek. Šogad mēģināsim šos laukumus apsmidzināt ar herbicīdu.
Vairāk lasiet šā gada 18. jūlija numura ŠEIT
Es esmu visu izmēģinājājis jau gadus 7 (pļāvis, smidzinājis, sāli bēris utt, bet vienīgais līdzeklis lai viņi neaugtu atkal ir izrakt sakni (pieļauju, ka ar arklu uzrakt arī palīdzētu iznīcināt sakni)