Lapmežciema muzeja darbinieki pašlaik rūpīgi un uzcītīgi strādā, lai muzeju sagatavotu akreditācijai. Tā paredzēta 6. maijā. Šķiet, līdz maijam vēl tālu, taču, zinot, kādas atskaites nepieciešamas, kā jāveic muzeja priekšmetu uzskaite, svarīga ir katra darbdiena.
Sāka ar 20 albūmiem
Vērtējot 2009. gadu, muzeja direktore Mudīte Bērziņa uzskata, ka pats labākais muzejā – ir pabeigti remontdarbi. Gribējuši jaunu, divslīpju jumtu. Bet tolaik tik daudz naudas nepietika, tomēr jumtu saremontēja, visai ēkai ielika jaunus logus un veica kosmētisko remontu. Tam sekoja lieli ekspozīcijas iekārtošanas darbi, un 20. martā, kā pieklājas, jau varēja atzīmēt muzeja 10. gadadienu.
"Mēs sākām ar 20 albūmiem, tad mums Tautas namā bija maza istabiņa. Gadu nostrādājām, braucām uz arhīviem, veicām aptaujas, rakstījām skolas vēsturi. Aktīvi ar labiem materiāliem pieteicās Dzidra Legzdiņa. Tad arī materiālu sagādāšanā iesaistījās Ligita Strupe, kas labi pārzināja kolhoza cilvēkus. Tā sākām neoficiāli strādāt. Sākumā jau gribējām skolas muzeju taisīt skolā, bet toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons teica, ka jātaisa pagasta muzejs. Mūs uzmundrināja arī Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, kas bija atbraukusi uz izstādi, ko 1999. gadā iekārtojām Tautas namā. Tieši Agrita teica vēsturiskos vārdus: "Jūs paši nemaz nezināt, cik esat bagāti! Gan ar dabu, kas apkārt, gan materiāliem, kas savākti!" Tā arī viss sākās," atceras Mudītes kundze.
Bijuši atsaucīgi vietējie cilvēki, kas sanesa dažādus vēsturiskus priekšmetus. Jau savulaik skola vāca materiālus un gribēja veidot muzeju, bet savāktos priekšmetus aizveda uz Jūrmalas muzeju. Tas nu Lapmežciema muzejam gājis zudumā. Vēl daudz vērtīgu priekšmetu zuda, kad lapmežciemnieki sāka pārbūvēt savas mājas, aplikt tās ar ķieģeļiem, tad daudzviet tika arī tīrīti bēniņi un vēsturiski priekšmeti izmesti mēslaine. Vēl tagad cilvēki atceras, cik daudz kas izmests ārā…
Tad aptaujāti vietējie zvejnieki un vāktas atmiņas. Apkopoja materiālus par zvejniecību, savāktas trīs burtnīcas Lapmežciema vietvārdu.
2005. gadā bija muzeja akreditācija un komisija pieprasīja krājumu glabātāju. Deputāti tam piekrita un darbā pieņēma Anitu Vanagu. Mudītes kundze saka, ka Anita ir precīza, kārtīga, pat pedantiska. Viņa ieviesusi pamatīgu kārtību krājumu uzskaitē. "Ja kāds domā, ka muzejā nav ko darīt, tad tas ir pavisam aplami. Krājumu glabātājai stingri ir jāievēro noteiktā kārtība, kā katrs priekšmets, fotogrāfija, dokuments ir jānoformē un jāiegrāmato. Jābūt pieņemšanas aktiem gan pamatkrājumā, gan palīgkrājumā, gan sakārtotām uzskaites kartiņām. Visi priekšmeti jāizmēra, jāapraksta. Visi pamatkrājuma materiāli kopš 2005. gada jāieraksta Nacionālo muzeju krājumu kopkatalogā. Pašlaik kopkatalogā ievadīti ir vairāk nekā 600 eksponāti. Muzejā pavisam ir 2 400 eksponātu. Pamatkrājumā – 903, palīgkrājumā – 1 497 eksponāti: sadzīves un zvejniecības priekšmeti, fotomateriāli, dokumenti, numismātika.
Muzeju nakts veltīta tīrai pasaulei
No 2006. gada Lapmežciema muzejs iekļāvās Francijas organizētajā akcijā «Muzeja nakts». Tā Lapmežciemā izvērtusies visai plaša, arī apmeklētāju atsaucība – liela. Anita uztaisījusi 400 nozīmītes, ko dalībniekiem piespraust, tās visas tika izdalītas. M. Bērziņa stāsta, ka vienmēr pietrūkstot žāvēto zivju, zupas. Līdz šim esot stipri paveicies, ka katrā muzeja naktī zivis ir dabūtas. Bet var būt, ka jūrā vētra un zvejnieki nemaz pie zivīm netiek. Arī reņģes katru gadu paliekot mazākas – pirmo reizi Kupeskalnos bijušas lielas, skaistas lapu reņģes, pārējās reizes vairs ne tik lielas, kaut gan zvejnieki šim pasākumam izlasījuši tās lielākas.
Katru gadu pasākumam ir sava tēma. Šogad Muzeju nakts nosaukums «Par tīru pasauli», tas ir – tā veltīta ekoloģijas jautājumiem, tīrai videi, sociāli drošai sabiedrībai. Jau iecerēts, ka Tautas nama bērnu dramatiskais pulciņš gatavos uzvedumu par dzīvnieciņiem, kas dzīvo Kaņierī un tā apkārtnē. Un kur tad vēl tradicionālie konkursi, cienasti, dancošana! Muzejnieki pasākumam sarūpēs arī fotoizstādi. Darbu autori būs Lapmežciema fotoentuziasti. Savukārt fotoizstādi «Zvejnieki un jūra», ko paredzēts atklāt Zvejnieku svētkos, sarūpēs biedrības «ReFoto».
23. februārī Muzejā atklās Andreja Ģērmaņa gleznu izstādi, bet uz Lieldienām tiks rasta iespēja parādīt arī rokdarbu, Lieldienu dekoru izstādi.