«NTZ» – 5. lasītākais laikraksts Pierīgā!

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra «TNS Latvia» apkopojusi preses auditorijas pētījuma «Nacionālais Mediju pētījums: Prese» 2011. gada rezultātus. Laikā no 2010. gada 1. novembra līdz 2011. gada 30. oktobrim preses auditorijas pētījumā ir piedalījušies 12 687 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kopumā gada datos tika apkopota informācija par 220 drukātajiem preses izdevumiem. «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» ir 5. lastākais laikraksts Pierīgas reģionā, piekāpjoties tādiem lieliem preses izdevumiem kā «Ieva», «Privātā Dzīve» un «Kas Jauns».

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra «TNS Latvia» apkopojusi preses auditorijas pētījuma «Nacionālais Mediju pētījums: Prese» 2011. gada rezultātus. Laikā no 2010. gada 1. novembra līdz 2011. gada 30. oktobrim preses auditorijas pētījumā ir piedalījušies 12 687 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kopumā gada datos tika apkopota informācija par 220 drukātajiem preses izdevumiem. «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» ir 5. lastākais laikraksts Pierīgas reģionā, piekāpjoties tādiem lieliem preses izdevumiem kā «Ieva», «Privātā Dzīve» un «Kas Jauns».

Preses auditorijas pētījuma 2011. gada rezultāti liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu drukātās preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 72% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā. 65% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 40% – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

«TNS Latvia» klientu vadītāja Kristīne Daugule norāda, analizējot drukātās preses patēriņu atbilstoši izdevumu iznākšanas regularitātei, redzams, ka visvairāk patērētās preses izdevumu grupas joprojām ir nedēļas un mēneša preses izdevumi, kā arī reģionālā prese. 2011. gadā visstraujāk samazinājusies dienas laikrakstu un nedēļas izdevumu lasīšana, bet divnedēļu, mēneša un ceturkšņa žurnālu kategorijās lasīšana ir palikusi nemainīga vai nedaudz pieaugusi. 2011. gadā vismaz vienu dienas laikrakstu vidēji dienā ir lasījuši vai caurskatījuši 24% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kas ir par 6 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā. Vismaz vienu drukāto nedēļas preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 62% Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, kas ir par 5 procentpunktiem mazāk nekā 2010. gadā.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu – Cover %)

 

2010. gads

2011. gads

Izmaiņas 2011. gads pret 2010. gadu

(procentpunkti)

Dienas laikraksti

30%

24%

-6

Nedēļas izdevumi

67%

62%

-5

Divnedēļu žurnāli

19%

19%

0

Mēneša izdevumi

41%

42%

1

Reģionālā prese

43%

41%

-2

Ceturkšņa žurnāli

7%

8%

 

    Datu avots: «TNS Latvia»/«Nacionālais Mediju pētījums: Prese», Gads 2011, Gads 2010

2011. gada «Nacionālā Mediju pētījuma: «Prese» pētījuma dati parāda, ka katrā Latvijas reģionā lasītākie drukātie preses izdevumi ir atšķirīgi. Ārpus Rīgas intensīvi tiek lasīti reģionālie preses izdevumi. Katrā Latvijas reģionā vismaz viens reģionālais izdevums ierindojas lasītāko drukāto preses izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā: Pierīgā – «Kaleidoskops» un «Neatkarīgās Tukuma Ziņas», Vidzemē – «Druva», Kurzemē – «Kurzemes Vārds», Zemgalē – «Jelgavas Vēstnesis», «Zemgales Ziņas» un «tvDiena», bet Latgalē reģionālie izdevumi ir īpaši populāri, jo tur lasītāko izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā atrodas četri krievu valodā iznākoši reģionālie laikraksti: «Miļļion» (rus), «Seičas» (rus), «Panorama Rezekne» (rus) un «Naša Gazeta» (rus).

Komentāri

  1. 5. lastākais (?) laikraksts Pierīgas reģionā, apsteidzot tādus preses izdevumus kā «Ieva», «Privātā Dzīve» un «Kas Jauns».
    No tabulas redzams, ka neapsteidz gan, varbūt vienīgi tenku vākšanā un intrigu vērpšanas prasmē, tas būtu tiesa.

  2. kas gan sunim asti cels ja ne pashi….
    informativa zinjaa pilniigas skaabenes, nekas jauns nenotiek….lai gan novads pietiekoshi liels
    ja iestaajaas nedeljas nogale. tad atraakie jaunumi tikai pirmdienaa pusdienslaikaa sagaidaami…..
    policijas zinjas vispaar zem katras kritikas….par zaptes burkaam zagtaam
    par to kaa pashu tukuma mentu korupcijaa panjem ciet nekas nav mineets….
    utt
    lieciet reportaazjas iekshaa lai ir jeega iesaistiities diskusijaas

  3. Lai vispār kaut ko salīdzinātu vajag avīzes ieņēmumus publicēt, tad diez vai vienā teikumā ar Ievu vai Privāto Dzīvi varētu savārsmot.

  4. Ka tracina tas vardu salikums "piektie, sestie, n-tie labakie". Labakais ir viens! Parejie ir aiz viņa, vai vienkaršak sakot LUZERI! Tas pats ar " lasitako". Nav jau alternativas Tukuma novada, un ja vel ņemt vera ka Tukuma novads viens no lielakajiem novadiem Latvija…. A nu tomiņ-ntz, izdzes šo komentu! Tas taču tevi aizvaino!

  5. Džoker, vo tu i lūzers, tu vsp lasi arī kko vai vnk met savus komentus a?? nav runa par Tukuma novadu, bet gan Pierīgas reģionu.

    P.S. NTZ veiksmīgi darboties tālāk!

  6. O,paldies. Izskatās tīri ienesīgs bizness, tagad skaidris kāpēc tā plēšas un tenkas vāc visiem spēkiem un iespējām.

  7. Un pie šītādiem rādītājiem labdarības akcijas vajadzētu rīkot katru mēnesi, nevis vienreiz gadā.

  8. kādiem rādītājiem?? tu dauns esi vai?! man liekas ar tevi nav vērts runāt – galīgi fišku nerubī… salīdzini kaut ar janvāri, tūlīt tak gads riņķī! ai, laikam te velti muti dzesēt ar dažiem labiem

  9. NTZ-tomiņ! Kur tu skaties? Ms lamajas!!!! Un Ms, ntz ari ir TIKAI piektaja vieta. Bet par prieku tev dauni, viņi ir pirmie Tukuma pilseta! 🙂

  10. un tev par prieku, spēlmani, tajā TIKAI 5iniekā nav tādi Rīgas grandi kā Diena, NRA, LA, btw.

  11. Dauna sindroms ir viena no hromosomu patoloģijas formām, kad 46 hromosomu vietā ir 47 hromosomas, turklāt kariotipā ir trīs 21. hromosomas kopijas (normāli jābūt tikai divām). Šo sindromu 1866. gadā pirmoreiz aprakstīja angļu ārsts Džons Dauns (John Down) – no kā arī ir radies sindroma nosaukums.

    Normāls latviešu valodas vārds. Ja jums nav bail, ka jūsu bērniem, mazbērniem, kas tāds var notikt. Uz priekšu. Lietojat attiecīgus jēdzienus savstarpējā saraktē…

  12. Drīzāk interesanti šajās tabulās ir tas, ka visa Rīga un visa Latgale lasa tikai krievu presi. Daudz vairāk noderīgas infas un mazāk tenku un intrigu nekā pie latviešiem. Neatrodat?

  13. Es šitādiem parasti aizsūtu par sīkstuli veco labo Dikensa Ziemassvētku dziesmu svētkos, lai apdomājas.Daži eksemplāri vēl mājās atradīsies. Paldies ka atgādinājāt, būtu piemirsis un aizbraucis slēpot.

  14. Nu gan NTZ redakcija Jūs niekojaties. Cik tad pierīgā ir tie laikraksti? Cik?
    NTZ ir visneprofesionālākais materiāla atspoguļotājs.
    Palasot vienu otru rakstu tā vien liekas ka tie domāti cilvēkiem ar smagu smadzeņu
    kontūziju.
    šajā laikrakstā nav pilnīgi neviena intelektuāla raksta. Pilnīgi neviena.
    Kauns par NTZ!

  15. Ja Jūs, cienījamais komentētāj, esat students, turklāt – filoloģijas, tad tiešām mūsu izglītības sistēmā ir smaga krīze. Uzrunu ar komatiem atdalīt neprotat; nezināt, ka kopā mēra apstākli ”cik” lietvārds jālieto ģenitīvā; divdabja teicienu neatpazīstat un to ar pieturzīmēm attiecīgi tekstā neiezīmējat; arī papildinātāja palīgteikums Jums nešķiet pazīstams, tāpēc arī to no patstāvīgās teikuma daļas ar komatu neatdalāt… Secinājums? Pirmkārt, Jūs neesat students, neesat filoloģijas students, tas – otrkārt. Bet treškārt, atbilstoši teksta loģikai, esat melis un kašķa meklētājs.

  16. Ja vēl neesi pamanījusi Interneta rakstības stils visā pasaulē tāds, ar īpašiem saīsinājumiem, aprautiem teikumiem, bez pieturzīmēm, bieži pat bez garumzīmēm ja no telefona raksta. Tā Interneta vidē raksta visur pasaulē. Un visiem viss ir saprotams, izņemot tevi, skolotāj. Tāpēc tu labāk raksti vēstules prezidentam ar saviem divdabja teicieniem.

    Man arī liekas ka šis saits būtu tā neko, ja vien katrs komentārs, katrs cilvēka viedoklis, kas neatbalsta žurnālista viedokli konkrētajā rakstā, automātiski netiktu uzskatīts par meliem, kašķa meklēšanu, ņerkstēšanu, neslavas celšanu un tamlīdzīgi.
    Bet tā jau žurnalistu profesionālā kaite, viņi domā ka viņu viedoklis vienmēr ir tas vienīgais pareizais, tikai tāpēc ka tiek pausts publiski? Pat nepieļauj iespēju ka pārējie varbūt tā nedomā. Bet visiem ir tiesības izteikt savu viedokli, lai kāds tas nebūtu.

    Sākuma rindkopā tika labots – vārda "piekāpjoties" vietā sākotnējā versijā bija vārds "apsteidzot". Smieklīg, bet NTZ tomēr laikam tomēr apzinās savu vietu Pierīgā :))

  17. Jūs,kā jau skolotāja perfekti nodemonstrējāt “plānā galdiņa urbējas “ modeli un
    nejēdzat uztvert lietas būtību,lūk,kādēļ izglītības sistēma Latvijā ir purvā.
    Jūs būtu perfekta anālo atveru tīrītāja,bet ne skolotāja.
    Skolotāja ar “klapēm“uz acīm ir zirgs ar bremzējošu ātrumu.

  18. Necieņa pret savu valodu, aizbildinoties ar nez kādu pārākajā pakāpē paceltu ”stilu visā pasaulē” ir , mazākais, smieklīga. Turklāt Jūsu gadījumā jau nav vērojamas stila izvēles problēmas, bet gan elementāra nezināšana. Labi, nezināt likumus, skola vainīga, bet Jūs taču runājat latviski, runas pauzes lietojat? Tur tad arī varat aizdomāties par vietu iespējamam komatam. Piemēram, vietās, kam seko kādi ”mazie vārdiņi” – ”ka”, ”ja”… Savukārt vēstulēs, lietojot uzrunā vietniekvārdu, un to nerakstīt ar lielo burtu, gluži tāpat kā Valsts prezidentu apzīmējot, ir… Nu, labi, lai nu paliek… Dzīvojiet vesels, lai Jums jauka šī nedēļa, jauki cilvēki apkārt, lai Jūs pats citiem esat kā dāvana! Ja tā, tad ”komatiem”, iespējams, tiešām nav nozīmes…

  19. Izteikums ”plānā galdiņa urbējs” Jūsu izvēlētajā gadījumā nederēs, jo tas apzīmē cilvēku ar virspusējām, paviršām zināšanām… Tas viens.
    Par jūsu ”smalkās izteikšanās” stilu runājot… Redziet, šeit jau ir otra pretruna, atkal parādās acīmredzot Jums raksturīgais loģikas trūkums: neprotat diskutēt, Jums nav izkoptas valodas, nepareizi lietojat izteikumus, izdarāt pārsteidzīgus secinājumus (Jums šķiet, ka manas latviešu valodas zināšanas kaut kādā mērā kavē loģisko spriestspēju, taču es tās izmantoju tikai, lai pierādītu, ka melojat, proti, ka neesat filoloģijas students…), tātad – atkal jau loģiski – esat visai slikti izglītots, neiecietīgs un, iespējams, agresīvs cilvēks. Varbūt esat cietis vardarbībā? Man tiešām žēl…

  20. Mīļās redakcijas meitenes! Šo svētdien luterāņu baznīcā lūgšu mācītājam kaut ar pāris teikumiem aizlūgties par jums,lai noņem ļaunumu un atriebības kāri.
    Jūms pašām ar vajadzētu nākt šo svētdien plkst.11.00 uz dievkalpojumu un lūgties kā
    kalpotājām,jo Dievs visu redz un dzird un bez viņa prāta nenotiek nekas un tās ļaunās,
    pēdējās rakstītājas -mēļotājas ar Dieva ziņu tiks sodītas un nolādētas.

    Ar cieņu ,Astrīda

  21. Astrīda, gadījumā neesi katoliete? Luterāņi jau nu parasti ar nolādēšanu nedraud un ir relatīvi miermīlīgi… Izklausās, ka esi "īsta" ticīgā! 😀

  22. Es neesmu nekāda katoliete,lai Dievs pasarg no katoļiem
    Sakiet,vai beigās tas burts D nozīmē ka es esmu dirsa?
    Nu vai ziniet!

  23. Jūs esat ne vien vardarbībā cietusi,bet ari kontuzēta.
    Sprēgājot ar savām pārgudrajām sentencēm Jūs galīgi netūvojaties intelektuāles
    statusam. Cita starpā “plānā galdiņa urbējs“ nozīmē,-aprobežots,uz sevi centrēts
    cilvēks ar klišejiskiem spriedumiem.Tieši tā kā Jūs!

  24. nu, ticīgā, tu gan dod! tu i gudra, i ticīga, i smalka. runā, raksti, vismaz var reāli ierēkt..

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *