Melānija, Imanta
Vārds, Uzvārds: Jānis Sils
Segvārds: jaanissils

Sanitārā pārbaude oligarhu virtuvē

Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts novesta strupceļā.

Kāpēc nacionālisms?

Tāpat kā mūsu valsts simboliku, arī nacionālisma jēdzienu šos divdesmit gadus ir izmantojuši necienīgi cilvēki. Dažiem latviešiem pat radies iespaids, ka nacionālisms ir saistāms tikai ar tukšu bļaustīšanos un starpnacionāliem konfliktiem, bet nepiedāvā risinājumus praktiskās dzīves jomās. Šī iemesla dēļ nacionālistiem vēl būs krietni jānopūlas, līdz izdosies sabiedrību atgriezt pie tās veselīgās nacionālisma izpratnes, kas bija Brīvvalsts laikā. Atkal un atkal būs jāpierāda, ka nacionālisms nav tikai aizstāvēšanās pret citu tautu nepamatotiem tīkojumiem mūsu zemē, bet spēj piedāvāt arī jaunus risinājumus kultūras un saimnieciskajā dzīvē.

Pārmaiņas – rīt uz pusdienas laiku! Par sociālo inerci domājot…

Nu kuram gan negribētos pamosties un pamanīt, ka pa nakti notikušas būtiskas pārmaiņas! Valsti vada godīgi valstsvīri, ekonomika plaukst, noziedznieki – aiz restēm. Sasodīti maz ir to, kas apzinās, ka sociāliem procesiem, gluži kā kustībā esošiem fiziskiem ķermeņiem, ir sava inerce, to, ka būtiskas pārmaiņas var notikt tikai ilgstoši uzkrājoties priekšnosacījumiem.

Ārvalstu darbaspēks – vai vajag?

Nupat sabiedrībā atkal sākusies diskusija par ārvalstu darbaspēka nepieciešamību. Latvijā ir vairāk kā 100 000 bezdarbnieku, bet tas netraucē Nacionālās bibliotēkas būvniekiem piesaistīt strādniekus no nabadzīgākajām Eiropas Savienības pavalstīm. Citi politiķi, savukārt, atļaujas filozofēt par to, kurš darbaspēks labāks – krievu vai ķīniešu.

Nodokļu burvju nūjiņa

Šī raksta mērķis ir norādīt uz nodokļu politikas kļūdām, un iezīmēt nodokļu politikas vadlīnijas, kas var veicināt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos. Raksts nav precīza zinātniska publikācija, bet apzināti vienkāršots skaidrojums, lai padarītu to uztveramu arī cilvēkiem bez ekonomista izglītības. 

Kas traucē jaunajai maiņai ienākt politikā?

Ikviens būs dzirdējis gadījumus, kad jauniešiem, kas tikko beiguši studijas un vēlas uzsākt darba gaitas, ir grūti to izdarīt, jo darba devēji prasa iepriekšēju pieredzi. Izveidojas apburtais loks, kuru izdodas pārraut ar dažādām sekmēm.

Latvijas politikā ir līdzīgi. Cilvēki bieži un daudz runā, ka nepieciešams mainīt veco eliti, ka apnikuši "tie paši vēži", ka nevar vien sagaidīt pārmaiņas. Bet katrās vēlēšanās atkal un atkal balso par tiem pašiem, pie varas bijušajiem.

Austrumi, Rietumi un Oligarhi

Pirms vēlēšanām reklāmas vēlētājus apdullina tik ļoti, ka tiek aizmirsti partiju līdzšinējie (ne)darbi. Tā kā partiju kampaņas jau aktīvi sākušās, svarīgi vēlētājiem atgādināt pašreizējo spēku izkārtojumu uz politiskās skatuves – kas ir kas.  

Reģionālā politika – ar ko sākt?

Ja kāds orgāns nefunkcionē, tad tas nelabvēlīgi ietekmē visu organismu. Saimnieciskās dzīves panīkums daudzos Latvijas reģionos nozīmē gan konkrēto apdzīvoto vietu pakāpenisku izzušanu, gan nopietnus draudus valsts attīstībai kopumā.

Latvijas Banka atzīst savu mazspēju

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns portālā delfi.lv nupat publicējis savu rakstu, kurā analizēta Latvijas ekonomikas virzība pēdējo divdesmit gadu laikā. Raksts ir interesants divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kārtējo reizi ir atzīta Latvijas Bankas nespēja kontrolēt monetāros procesus, otrkārt, netieši tiek apšaubīta eiro ieviešanas lietderība Latvijā. Citādi raksts atkārto jau iepriekš paustos LB viedokļus – krīzes cēlonis esot nepareiza budžeta un strukturālā politika, pie kā vainīgas esot līdzšinējās valdības. Nevar nepiekrist, bet jautājums par LB līdzatbildību tomēr paliek atklāts.

Vadlīnijas vēlēšanām

Šī raksta mērķis nav aicināt balsot par kādu noteiktu kandidātu, bet gan sniegt vēlētājam kritērijus, pēc kuriem novērtēt partiju un deputātu kandidātu programmas, kā arī līdzšinējo darbību. Rakstā paustās idejas ir ne tikai autora, bet arī plašākas nacionāli noskaņotu jauniešu grupas domas, kas nepieder politisko partiju jaunatnes organizācijām, bet jau vairāk kā 15 gadus aktīvi darbojušies sabiedriskajā dzīvē.

Inflācijas plīvuriņš

Centrālā statistikas pārvalde nupat publicējusi datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā. Cenas salīdzinot arī jūniju atkal ir augušas, un tas nozīmē, ka no pēdējiem pieciem mēnešiem četrus mēnešus bijusi vērojama inflācija. Kaut gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā joprojām vērojams cenu kritums (deflācija), prognozējams, ka jau tuvākajā laikā būs cenu pieaugums arī gada griezumā.

Saskaņas centrs “Vienotība”

Ziniet, runā, ka vardi varot izvārīt, ja to ieliek katlā ar aukstu ūdeni un tad pamazām ūdeni silda līdz vārīšanās temperatūrai. Varde pamazām adaptējas, kamēr izvārās. Karstā ūdenī iemesta tā sasprindzinoties un izlecot ārā. Mēģinājis neesmu, bet, ņemot vērā, ka uz šīs pasaules pamatprincipi darbojas kā lielās, tā mazās lietās, esmu drošs, ka tā ir.

Pasākumu kalendārs

2019.08.22 | 18:30

Skriešana Ragaciemā 

2019.08.23 | 19:00

Taku skriešana Kandavā 

2019.08.24 | 9:00

Bezceļa rallijs Zantē 

2019.08.24 | 10:00

«Abavas ceļotāju diena» 

2019.08.24 | 10:00

Kapu svētki Jaunpilī 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Augusts
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool