Trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs
Inguna, Ingūna, Inguns, Ausma, Ausmis
Vārds, Uzvārds: Ivars Jakovels
Segvārds: IvarsJakovels

Uz ko atspērušies reformisti valdībā?

No labējās valdības reformistiem pēdējā laikā dzirdam vairākas politiskās prioritātes – deputātu skaita samazināšana pašvaldībās, liegums pašvaldību kapitālsabiedrību un institūciju vadītājiem kļūt par vietvaru deputātiem, kā arī pašvaldību komunālo pakalpojumu nodošana privātuzņēmēju rokās. Šādu piedāvājumu priekšā nenobālētu tikai 90-to gadu valsts prihvatizēšanas realizētās shēmas, bet jebkurā citā Eiropas valstīs ļaudis būtu jau ielās! Padomāsim – ko praksē nozīmē šie radikālie labējo priekšlikumi?

Ceļā uz viduslaikiem

Pacietīgi vērojot un analizējot tā dēvētās “Tiesiskuma koalīcijas” darbu veidojas asociācijas ar atpakaļ rāpojošiem politiskiem vēžiem uz viduslaiku cienīgu laikmetu. Šķiet, ka par valdības prioritātēm nospraustas atteikšanās no demokrātijas, izglītības un kultūras, bet sabiedrības lielākai kontrolei paredzēta tās koncentrēšana vien atsevišķās Latvijas vietās.

Ekonomiskā brīnuma mirāža

Neskatoties uz Latvijas tautas vispārēju ieslīgšanu nabadzībā, kopš ekonomiskās krīzes sākuma, Latvijā valdošie politiķi un viņu oficiāli pārstāvji ne reizi vien norādījuši uz valsts veiksmīgi izvēlēto stratēģiju ekonomisko grūtību pārvarēšanai, ko bez maz vai apbrīno ikviena Eiropas valsts un to redzamākie finanšu eksperti. Diemžēl to nemanām ne vien mēs – vietējie reņģēdāji, – bet izskatās, ka arī tā izdaudzinātie starptautiskie finanšu eksperti.

Paši vainīgi

Pēc Latvijas Krājbankas krīzes publiskošanas intervijā kādam biznesa portālam finanšu ministrs Andris Vilks faktiski paudis nostāju, ka valsts iedzīvotāji paši ir vainīgi, ja savus finanšu līdzekļus glabājuši legālā komercbankā. Vēl vairāk vainīgi, jo Latvijas Krājbanka esot piedāvājusi augstākus noguldījumu procentus un zemāku kontu apkalpošanas maksu pensionāriem. Tam vajadzējis radīt aizdomas ikvienā iedzīvotājā. Izklausās pēc sirdzēja delīrija murgiem. Diemžēl tas ir viens no Latvijas Republikas valdības redzamāko pārstāvju viedokļiem.

Atklātības koalīcijas valdība

Nupat kā ir apstiprināta jaunā Latvijas valdība, kas sevi nodēvējusi par Tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāvjiem. Es gan sacītu, ka Latvijā ir nodibināta ciniskas atklātības koalīcijas valdība.

Par plaukstošu un vienotu Latviju

Kārtējo reizi Latvijā pienācis laiks, kad valdošie politiķi tikpat kā nevēlas spriest par ekonomiku, sociālajām lietām un valsts pārvaldes sakārtošanu. Priekšplānā tiek izvirzīti tā dēvētie nacionālie jautājumi jeb kurš lielāks latvietis vai krievs un kura senči kam lielāku pārestību nodarījuši. Valsts un sabiedrības intereses šobrīd lielākoties tiek noliktas malā. Diemžēl šo laiku sauc par vēlēšanām.

KNAB politiskā (ne)atkarība

Nupat Ministru prezidenta pārstāve masu medijiem paziņojusi, ka valdība jau tuvākajā laikā plānojusi izskatīt koncepciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmāko statusu. Diskusiju par jauno koncepciju centrā – Valda Dombrovska (Vienotība) vēlme stiprināt Ministru prezidenta pārraudzību pār KNAB. Interesanti, ka vēl pirms nepilniem trim gadiem pašlaik “Vienotību” veidojošie politiķi no “Jaunā laika” un “Sabiedrība Citai politikai” aicināja cilvēkus pulcēties pie Saeimas nama, lai “izteiktu protestu pret valdošās koalīcijas mēģinājumiem graut KNAB neatkarību un paustu atbalstu KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam (autora piezīme – pašlaik “Vienotības” Saeimas deputāts)”. Vai tā mums gabaliņu pa gabaliņam atklājas “Vienotības” politiķu divsejainā Jānusa būtība?

Antireģionu politika

Straujiem soļiem tuvojas tautas skaitīšanas laiks un būs brīnumaini, ja Latvijā tiks uzskaitīti vairāk par diviem miljoniem iedzīvotāju. Vēl brīnumaināk kļūs, ja drīz vien mūsu valsts iedzīvotāju skaits nesāks rukt vēl straujāk, ņemot vērā Valda Dombrovska vadīto valdību antireģionu politiku.

Par laupīšanu

Par aktuālāko pēdējā laika publiskās apspriešanas objektu kļuvusi Jēkabpilī notikusī spēļu zāles aplaupīšana, raisot sabiedrībā ne vienu vien diskusiju, vienlaicīgi atstājot novārtā dažu labu citu. Vēlētos vērst uzmanību uz divām salīdzinoši nesen izskanējušām ziņām, kas tieši saistītas ar mūsu elektroenerģijas monopolistu. Viena ziņa vēstīja, ka pagājušajā gadā Latvenergo strādājis ar rekordlielu peļņu, bet nākamā – šogad paredzēts paaugstināt tarifus elektroenerģijas lietotājiem.

Baltijas tīģeris

Aizvadītajos gados ne reizi vien esam dzirdējuši starptautisko sadarbības partneru runas par Latviju kā ‘Baltijas tīģeri’, radot tēlainu salīdzinājumu straujajam ekonomikas izrāvienam mūsu valstī. Tiesa, šīs runas noplakušas, kopš Latvija saskārusies ar ekonomiskās lejupslīdes smagajām sekām. Uzdrošinos sacīt, ka tas ir nepamatoti, jo pēc būtības valsts politiskais kurss nav mainījies un Latvija turpina koncentrēties uz straujiem, bieži vien nepārdomātiem, tīģera cienīgiem lēcieniem (lasi: politiskiem lēmumiem).

Nabadzības izskaušanas gads?

Gadu mijas laikā mēdzam palūkoties uz aizvadīto gadu, izvērtējot sasniegto un analizējot ne pārāk veiksmīgo. Tāds atskats mums visiem kopā ir nepieciešams arī politikas lauciņā. Cik daudz prieka un cik daudz mieļu Latvijas iedzīvotāji piedzīvojuši?

Cik garas kājas ir meliem?

Premjera Dombrovska vadībā strādā pēc kārtas jau otrā valdība un visticamāk drīz sagaidīsim viņa premjerēšanas otro gadadienu. Lai arī premjera nostrādātais laiks nav mērāms daudzu gadu garumā, jau atkārtoti esam sastapušies ar nopietniem meliem valdības vīru un sievu izpildījumā saviem darba devējiem – Latvijas vēlētājiem.

Vadonisma kulta atdzimšana?

Arvien biežāk Latvijā jāsastopas ar vadonisma kulta slavināšanu tādā vai citādā veidolā. Turklāt šajā propagandas darbā iesaistījušies ne vien galēji radikālo politisko uzskatu paudēji, bet arī lielāko politisko partiju pārstāvji un pat Valsts prezidents!

Jā – konfrontācijai, nē – sadarbībai

Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas prezidents Pols Nīrups Rasmusens uz publisku debati izaicinājis Eiropas Tautas partijas prezidentu Vilfrīdu Martenu par tēmu, kā konfrontēt Eiropas galēji labējos spēkus.

Par cilvēka cienīgu dzīvi ikvienam!

Divdesmit gadu Latvijas politikā praktiski nekas nav mainījies. Pie varas mūsu valstī ir gandrīz vieni un tie paši cilvēki un spēki. Viņu darba rezultāti ir skaidri redzami – Latvija kļuvusi par vienu no trūcīgākajām Eiropas valstīm, bet mūsu draugi, radi un kaimiņi arvien biežāk spiesti pamest dzimteni, lai labākas dzīves meklējumos dotos uz Lielbritāniju, Īriju, Kanādu, Jaunzēlandi vai kādu citu Rietumu labklājības valsti. Pietiek!

Pasākumu kalendārs
Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Jūnijs
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool