Agita Stutiņa

„Grib mūsu bāleliņš līgavu ņemt(i)…” jeb Pasaka ir sākusies…

Sestdien „Randas” pārtikas veikalā „Top” uz mirkli pieklusa iepirkšanās drudzis un straujā kustība kļuva gausa, jo katram gribējās tuvāk redzēt šo neikdienišķo skatu… Starp plauktiem graciozi un lepni, brīžiem jautri iesmejoties, pārvietojās jaunais pāris.

Sestdien, 20. oktobrī, «Randas» pārtikas veikalā «Top» uz mirkli pieklusa iepirkšanās drudzis un straujā kustība kļuva gausa, jo katram gribējās tuvāk redzēt šo neikdienišķo skatu… Starp plauktiem graciozi un lepni, brīžiem jautri iesmejoties, pārvietojās jaunais pāris. Vedēji Agnese un Arnis Aleksejevi bija devuši viņiem uzdevumu pēc iespējas racionālāk iepirkties par vienu latu, jo tāda varot būt jebkuras ģimenes finansiālā situācija mēneša beigās. Pārbaudījums izdevās vēl vairāk nekā labi, jo tika ietaupīti pat kādi padsmit santīmi, kas liecināja par taupīgu un apdomīgu naudas tērēšanu.

Pēc iznākšanas no veikala, visi tika aicināti turpināt ceļojumu, kas kopīgā dzīvē ievadīja degolniekus Aivu Purgaili un Viktoru Vasiļevski. Kā liecina vedējmātes Agneses teiktais, abi ir jau laiciņu padzīvojuši kopā un labi iepazinuši viens otru. Nu kopš sestdienas mīlestības solījums ar parakstiem un zīmogu apstiprināts arī Dzimtsarakstu nodaļā. Kāpēc izvēlējušies kāzu datumu rudenī? Jo tad, redz, esot vairāk brīvā laika un var mierīgāku prātu lustēties.

„Mēs ar Arni, savukārt, ļoti gribējām noorganizēt, lai viss būtu mazliet kā pasakā – lai ir skaistā, sniegbaltā līgavas kleita, lai pušķī ir viņas iemīļotie gaišie ziedi, lai līgavainis var izrādīt gan savu spēku, gan māku uzņemties atbildību. Ar vārdu sakot, ir satikušies princese un princis, kuri pašus tuvākos cilvēkus uzaicinājuši savā dzīves vietā, savā pilī – «Ratnieku» mājās uz kāzu mielastu un svinībām. Un mēs, vedēji gādājām par omulību, jautrību, par dažnedažādām izdarībām un visādiem pārsteigumiem. Ceram, ka šīs divas dienas būs spilgts un atmiņā paliekošs notikums visu Aivas un Viktora kopdzīves laiku,” tādas bija vedējmātes Agneses pārdomas svētdienas, 21. oktobra vakara pusē.

Nobeigumā gribētos teikt: „…un tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi…”, ko arī no sirds novēlam.

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *