Bib­li­otē­ku mo­za­īka 2007

Aizvadītais gads Tukuma bibliotēkā bijis gana rosīgs. Realizēti vairāki projekti, ierīkots interneta punkts, noorganizēti vairāki pasākumi, braukts pieredzes apmaiņā pie kolēģiem uz Lietuvu.

Geit­sa vē­rie­nī­gums

Bi­la un Me­lin­das Geit­su pro­jekts 2007. ga­dā Lat­vi­jai pie­šķī­ra nau­du paš­val­dī­bu bib­li­otē­kām, lai to ap­mek­lē­tā­jiem bez mak­sas no­dro­ši­nā­tu pie­eju da­to­ram un in­ter­ne­tam. Pro­jek­ta iet­varos Lat­vi­jas 874 bib­li­otē­kās in­sta­lē 4000 da­to­rus, 853 bib­li­otē­kās uz­la­bo in­ter­ne­ta pie­slē­gu­mu, 17 bib­li­otē­kās 1. rei­zi pie­slēgs in­ter­ne­tu, 874 bib­li­otē­kās in­sta­lē iekār­­tas, kas no­dro­ši­nās bez­va­du in­ter­ne­tu.
Pro­jek­ta fi­nan­sē­ju­mu vei­do Lat­vi­jas valsts 21 169 000 ASV do­lā­ru ap­jo­mā, Bi­la un Me­lin­das Geit­su Fonds iegu­l­da 16 231 000 ASV do­lā­rus. Dar­bus veic ­SIA «Lattelecom», ­SIA «Telia Latvija» un ­SIA «Telecentrs», sa­vu­kārt «Lattelecom» gru­pas uz­ņē­mums «Baltijas Da­to­ru Akadēmija» ap­mā­cīs IT pa­mat­ie­ma­ņas 1 445 Lat­vi­jas bib­li­ote­kā­riem. Pro­jek­ta ap­tvē­rums – 70% iedzī­vo­tā­ju.
Tu­ku­ma ra­jo­na 29 bib­li­otē­kās ierī­kots lo­kā­lais tīkls, veikts in­ter­ne­ta āt­ru­ma uz­la­bo­jums, dar­bi­nie­ki ir ap­mā­cī­ti lie­tot elek­tro­nis­ko pa­rak­stu un tu­vā­ka­jā lai­kā tiks pie­gā­dā­ti 137 da­to­rkom­plek­ti bib­li­otē­kām. Kopš 2007. ga­da 1. jan­vā­ra vi­sās Tu­ku­ma ra­jo­na bib­li­otē­kās ir pie­ejams bez­mak­sas in­ter­nets ik­vie­nam bib­li­otē­kā re­ģis­trē­tam lie­to­tā­jam stun­das ap­jo­mā die­nā.

Zie­meļ­val­stu el­pa arī šo­ru­den

Zie­meļ­val­stu bib­li­otē­ku ne­dē­ļas pa­sā­ku­mi gan Lat­vi­jā, gan pā­rē­jās Bal­ti­jas val­stīs kat­ru ru­de­ni no­ri­si­nās jau kopš 1998. ga­da no­vem­bra. Gal­ve­nā ide­ja ir ap­zi­nāt Zie­meļ­val­stu kul­tū­ru un li­te­ra­tū­ru, vei­ci­nāt kul­tū­ras ap­mai­ņu Zie­me­ļu un Bal­ti­jas re­ģi­onā. Vie­nā die­nā, vie­nā lai­kā, sve­ču gais­mā iz­vē­lē­tās grā­ma­tas frag­ments tiek la­sīts bib­li­otē­kās gan Lat­vi­jā, Lie­tu­vā, Igau­ni­jā, gan Nor­vē­ģi­jā, Zvied­ri­jā, Dā­ni­jā, Is­lan­dē, So­mi­jā, Gren­lan­dē, Fa­rē­ru un Ālan­du sa­lās. Ra­jo­nā 2007. ga­da Zie­meļ­val­stu la­sī­ju­mā pie­da­lī­jās Pū­res, Džūk­stes, Sē­mes, Les­te­nes, Zen­te­nes, Jaun­pils, Jaun­sā­tu, De­go­les, Tu­mes, En­gu­res, Slam­pes, Vā­nes, Ir­la­vas, Vie­sa­tu, Cē­res, Mat­ku­les, Kan­da­vas pa­gas­ta bib­li­otē­ka.
Kat­ru ga­du šai ne­dē­ļai tiek iz­vē­lē­ta no­teik­ta tē­ma, ku­ra caur­vi­jas la­sī­ta­jos li­te­rā­ra­jos dar­bos un arī Zie­meļ­val­stu bib­li­otē­ku ne­dē­ļai vel­tī­ta­jās past­kar­tēs.
Šo­gad la­sī­jums pul­cē­ja lielus un ma­zus la­sī­tā­jus, lai ie­pa­zī­tu di­vu ie­vē­ro­ja­mu Zie­meļ­val­stu rakst­nie­ču – As­trī­das Lind­grē­nes un Sig­ri­das Un­nse­tes – daiļ­ra­di.
Zvied­ru rakst­nie­cei As­trī­dai Lind­grē­nei 14. no­vem­brī ap­ri­tē­ja 100 ga­di. Lat­vi­jas na­ci­onā­lās bib­li­otē­kas Bēr­nu li­te­ra­tū­ras centrs ar mo­to «Kā tur­pi­nās A. Lind­grē­nes va­ro­ņu gai­tas mūs­die­nās?» aici­nā­ja vi­sus pie­da­lī­ties 1. līdz 4. kla­ses sko­lē­nus zī­mē­ju­mu kon­kur­sā, bet 5. līdz 9. kla­šu sko­lē­nus – dom­rak­stu kon­kur­sā. La­bā­kie zī­mē­ju­mu kon­kur­sa dar­bi ti­ka ap­bal­vo­ti, bet dom­rak­stu kon­kur­sa lau­re­ātam ti­ka brī­niš­ķīgs ce­ļo­jums uz sla­ve­no mu­ze­ju «Junibacken» Zvied­ri­jā. Tu­ku­ma bib­li­otē­kas Bēr­nu li­te­ra­tū­ras no­da­ļa 12. no­vem­brī bēr­nu audi­to­ri­jai pie­dā­vā­ja no­klau­sī­ties A. Lind­grē­nes «Pepija Gar­ze­ķe do­das uz kuģi» frag­men­tu, ko kup­lā pul­kā ap­mek­lē­ja E. Birznieka-Upīša pa­mat­sko­las 2. kla­ses sko­lē­ni. Ar lielu in­te­re­si bēr­ni no­klau­sī­jās Pe­pi­jas ne­pa­ras­tos piedzī­vo­ju­mus, pie­da­lī­jās at­jau­tī­bas kon­kur­sā, ga­ta­vo­ja vel­tī­ju­mu Pe­pi­jai – krā­so­ja vis­da­žā­dā­kās va­ra­vīk­snes krā­sās ze­ķī­tes. Kas gan bū­tu īs­ta cie­mo­ša­nās bez kār­tī­ga pār­stei­gu­ma? Ja cie­mos bū­tu aici­nā­jis Karl­sons, va­ja­dzē­tu gā­dāt svēt­ku tor­ti un vie­nu sve­cī­ti, ta­ču ša­jā pa­sā­ku­mā ne­bi­ja nedz tor­tes, nedz sve­cī­tes, bet… bi­ja pan­kū­kas, jo kā jau mēs vi­si la­bi at­ce­ra­mies, Pe­pi­jas lielā pa­vār­māk­sla sais­tās ar pan­kū­ku cep­ša­nu.
Tu­ku­ma bib­li­otē­kā nor­vē­ģu rakst­nie­ces S. Un­nse­tes ro­mā­na «Kristīne Lav­ran­sa meita» frag­men­tus la­sī­ja Tu­ku­ma te­āt­ra ak­tie­ris Mā­ris Ko­so­la­povs un Elī­na Zvē­ra.

Krū­mu ču­ža uz­var Tu­ku­ma ra­jo­nā

Pir­ma­jās Lat­vi­jas Au­gu vēs­tnie­cī­bas vē­lē­ša­nās, kas no­ti­ka no 1. augus­ta līdz 14. sep­tem­brim Tu­ku­ma bib­li­otē­kā, ra­jo­nā pie­da­lī­ju­šies vai­rāk ne­kā 450 bal­so­tā­ji, bet Lat­vi­jā ko­pā – 12 000. Par Tu­ku­ma ra­jo­na uz­va­rē­tā­ju kļu­vu­si krū­mu ču­ža. Krū­mu ču­ža ir līdz met­ram augsts va­sar­zaļš krūms ar dzel­te­niem zie­diem. Tās la­pas sa­tur daudz C vi­ta­mī­nu, tā­pēc Si­bī­ri­jā un Tā­la­jos aus­tru­mos, kur ir pla­ši iz­pla­tī­ta, no ču­žas la­pām iz­se­nis ga­ta­vo vēr­tī­gu za­ļu tē­ju. Lat­vi­jā krū­mu ču­ža aug ti­kai vie­nā at­rad­nē pie Kan­da­vas, kur pa­ze­mes avo­ti uz­ska­lo­ju­ši bie­zu sald­ūdens kaļ­ķu slā­ni, virs ku­ra iz­vei­do­jis sav­da­bī­ga pļa­vas un zā­ļu pur­va kom­plekss. Krū­mu ču­ža ir iek­ļauta Lat­vi­jas īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mo su­gu sa­rak­stā un Lat­vi­jas Sar­ka­na­jā grā­ma­tā. Ko­pā ar 25 pā­rē­jo ra­jo­nu vēs­tnie­kiem Krū­mu ču­ža ta­gad vei­dos sim­bo­lis­ku Lat­vi­jas Au­gu vēs­tnie­cī­bu, ku­ras mēr­ķis ir pie­vērst sa­bied­rī­bas uz­ma­nī­bu da­bas daudz­vei­dī­bas sa­gla­bā­ša­nai un sav­va­ļas augu aiz­sar­dzī­bas jau­tā­ju­miem. Au­gu vēs­tnie­cī­bas vē­lē­ša­nas rī­ko­ja Lat­vi­jas Da­bas fonds. Uz 26 vēs­tnie­ku vie­tām val­stī kan­di­dē­ja 64 augi, no­bal­sot bi­ja iespē­jams 35 vē­lē­ša­nu ie­cir­kņos vi­sā Lat­vi­jā. Au­gus (kan­di­dā­tus) pa­va­sa­rī iz­vir­zī­ja Lat­vi­jas sko­lu audzēk­ņi un Lat­vi­jas Bo­tā­ni­ķu bied­rī­ba.

Bēr­nu žū­ri­ja dar­bo­jas

Ne­vie­nam nav no­slē­pums, ka daiļ­ru­nī­ba dzimst, la­sot grā­ma­tas, kas pa­pla­ši­na re­dzes­lo­ku un vār­du krā­ju­mu. Šī iemesla dēļ bēr­niem jau kopš bēr­nī­bas daudz jā­la­sa. VKKF mērķ­pro­gram­ma vē­las pār­steigt ma­zos la­sī­tā­jus ar jau­nām, in­te­re­san­tām bēr­nu grā­ma­tām, kas iz­do­tas Lat­vi­jā 2006/2007. ga­dā, un uz­zi­nāt vi­ņu do­mas par tām! Šo­gad pro­gram­mā pie­da­lās 550 bib­li­otē­kas un arī lat­vie­šu cen­tri ār­ze­mēs – Krie­vi­jā, Om­skas ap­ga­ba­lā, Īri­jā, Beļ­ģi­jā, Liel­bri­tā­ni­jā, Zvied­ri­jā, Aus­trā­li­jai, Dā­ni­jā un Nor­vē­ģi­jā.
Tu­ku­ma ra­jo­na bib­li­otē­kas jau vai­rā­kus ga­dus aici­na pie­da­lī­ties pro­gram­mā «Bērnu žūrija». Tā ir iespē­ja iz­la­sīt jau­nāko, vēr­tī­gā­ko Lat­vi­jā iz­do­to bēr­nu li­te­ra­tū­ru, ro­si­na dis­ku­tēt par la­sī­to, audzi­na pras­mī­gu un zi­no­šu la­sī­tā­ju.
Bēr­nu žū­ri­jā pie­da­lās la­sī­tā­ji četr­ās ve­cu­ma gru­pās no 1. līdz 9. kla­sei, lai ie­gū­tu Bēr­nu žū­ri­jas eks­per­ta sta­tu­su un pie­mi­ņas vel­tes, la­sī­tājs slēdz lī­gu­mu ar bib­li­otē­ku, ku­rā ap­ņe­mas līdz 30. de­cem­brim iz­la­sīt vi­sas sep­ti­ņas, sa­vam ve­cu­mam at­bil­sto­šās grā­ma­tas, pēc tam, aiz­pil­dot an­ke­tu, no­vēr­tē 3 la­bā­kās.
Tu­ku­ma ra­jo­nā 2007. ga­dā mērķ­pro­gram­mā pie­da­lās En­gu­res, Ir­la­vas 1., 2. Jaun­pils, Cē­res, Zem­ītes, Les­te­nes, Pū­res, Sē­mes, Slam­pes, Milz­kal­nes, Smār­des, Tu­mes, Vā­nes, Zan­tes, Zen­te­nes, Kan­da­vas pa­gas­tu un Tu­ku­ma bib­li­otē­kās. Pro­jek­ta re­zul­tā­tā vi­sas šīs bib­li­otē­kas iegu­­va vis­maz vie­nu grā­ma­tu kom­plek­tu (24 grā­ma­tas par sum­mu Ls 60,38).

Kul­tū­ras krust­punkti ru­de­nī­ga­jā Lie­tu­vā

Sa­drau­dzī­bas pil­sē­tas Pluņ­ģes bib­li­otē­kas ko­lē­ģi, ar ku­riem sa­dar­bī­ba bib­li­ote­kā­ra­jā jo­mā no­tiek jau vai­rāk ne­kā 10 ga­dus, aici­nā­ja Tu­ku­ma bib­li­otē­kas pār­stāv­jus 28. sep­tem­brī uz Pluņ­ģi (Lie­tu­va), lai pie­da­lī­tos starp­tau­tis­kā se­mi­nā­rā «Eiropas un bal­tu kul­tū­ra: māk­slā, li­te­ra­tū­rā un pa­sau­les redzējumā». Pir­ma­jā se­mi­nā­ra da­ļā, kas no­ti­ka M. Ogin­ska mui­žā, lat­vie­šu un lie­tu­vie­šu li­te­ra­tū­ras eks­per­ti ana­li­zē­ja Bal­ti­jas un Eiropas tau­tu ko­pī­go un at­šķi­rī­go, iden­ti­tā­tes zī­mes, tra­di­ci­onā­lo kul­tū­ru un sa­skar­smes ste­reo­ti­pus ik­die­nā. Par ie­priekš­mi­nē­to re­fe­rē­ja Al­vīds But­kus, Rū­ta Muk­tu­pā­ve­la, In­ga Ābe­le, Jur­ģis Dieli­autas, Gin­tars Gra­jaus­kas.
Ot­rā se­mi­nā­ra da­ļa no­ti­ka Pla­te­li­jā, kur ti­ka at­klā­ta lat­vie­šu un lie­tu­vie­šu fo­to­grā­fi­ju iz­stā­de «Sejas un ska­ti: cil­vēks un vi­ņa vide». Pēc por­tre­ta kon­cep­ci­jas se­ja ir arī skats, tā­tad skats + skats dod iespē­ju ie­rau­dzīt sir­dij tī­ka­mu vai ne­tī­ka­mu pa­sau­li. Iz­stā­de ta­pa ar Eiropas Sa­vie­nī­bas at­bal­stu «Baltijas jū­ras re­ģi­ona In­nter­reg II­I B sa­dar­bī­bas programma» kā an­tro­po­lo­ģisks māk­sli­nie­ka ska­tiens Lat­vi­jā un Lie­tu­vā. Lat­vi­jas fo­to­grā­fi (2007. ga­da 2. līdz 8. jū­lijs) de­vās uz Že­mai­ti­ju Lie­tu­vā, sa­vu­kārt Lie­tu­vas fo­to­grā­fi ap­ce­ļo­ja Kur­ze­mi, lai vai­rā­kās ne­dē­ļās re­dzē­to un piedzī­vo­to ie­mū­ži­nā­tu fo­to­grā­fi­jā.