Dažu dienu laikā redakcija uzklausījusi vairākus iedzīvotājus, kuri interesējās: "Vai tiesa, ka valsts grib sagraut veselības aprūpi Tukumā? Televīzijā dzirdēts, ka Tukumā varētu nebūt ne slimnīcas, ne ātrās palīdzības. Jau tagad ātrajiem trūkstot zāļu, lai cilvēkus ārstētu."
Dienests strādā un strādās
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā noskaidrojām, ka nekas netiek likvidēts. Tukums jau kopš jūlija strādā vienotajā valsts NMP dienestā un sniedz palīdzību visiem, kam tas nepieciešams. Tukumā mediķus var sazvanīt pa tālruņiem 112 (savienos ar Tukumu) un 63123080.
Savukārt, interesējoties par medikamentu trūkumu, noskaidrojām, ka brigādes ir nodrošinātas ar medikamentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, taču tādu situāciju, ka lūdzu, iešpricējiet man kaut ko, vairs neesot gan. Mediķi izvērtē situāciju un sniedz palīdzību.
Vēstuli parakstījusi
Pieļaujam, ka bažas par slimnīcas nākotni iedzīvotajiem varēja rasties pēc televīzijā izskanējušās informācijas, ka vēstuli valdībai ar aicinājumu neslēgt lokālās slimnīcas, parakstījusi arī SIA «Tukuma slimnīca». Tā kā iepriekš bijām rakstījuši, ka mūsu slimnīca iekļauta to medicīnas iestāžu vidū, ar kuru bija paredzēts slēgt līgumu, direktorei Dzintrai Rabkevičai vaicājām, vai ir bažas, ka situācija varētu mainīties.
Dz. Rabkeviča: "Es uzņēmos atbildību un parakstīju vēstuli, kuras iniciators bija Ogres slimnīca. Un to darīju ar mērķi, lai lieku reizi valdībai un Veselības ministrijai atgādinātu, ka lokālās slimnīcas iedzīvotājiem ir ļoti vajadzīgas, jo tieši tās sniedz medicīnisko palīdzību cilvēkiem tuvu viņu dzīves vietai. Līdz gada beigām valsts ar mums līgumu ir noslēgusi, taču šajā situācija, kad veselības aprūpei trūkst naudas, bažījamies, ka viss var mainīties. Šobrīd vairāk informācijas par to, kas mūs gaida turpmāk, nav; ceram to uzzināt nedēļas laikā."
***
11. augustā 11.00 «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā organizējam telefonakciju, kurā iedzīvotāji slimnīcas direktorei Dz. Rabkevičai un, iespējams, arī citu nodaļu vadītājiem varēs uzdot jautājumus par veselības aprūpi.
Nevajag man šādu slimnīcu,ātro palīdzību un traumotaloģijas speciālista palīdzību,kāds tas ir patreizējā situācijā.Ja cilvēks nav komā,tātad viņam nekas nekaiš,ja ir komā-tad pacientam nav izredzes uz izdzīvošanu.Lūk tā notiek Tukumā.Man gadījās uz ielas noģībt un sasist roku un kāju.Griezos uzņemšanas nodaļā, (vakarā),lai uztaisa rentgenu.Priekšā sēdēja uzņemšanas māsiņa un dežūrējošā ārste(runāja tikai krieviski un pat nezināja,kā latviski saucas rokas locītava,bet ļoti labi mācēja pieprasīt 7,-Ls par saviem it kā pakalpojumiem).Tālāko murgu nestāstīšu sīkumos.Fināls-rentgonolēģe man deguna priekšā iekāpa liftā,lai aizbrauktu uz reanimāciju.Kad jautāju,cik ilgi jāgaida-tad kaut kāda dežurante(neizglītota un stulba vecene)demonstratīvi aizvēra lifta durvis,pat neatbildējot.Tajā vakarā rentgenu tā arī nesagaidīju.Stundām sēdēt nevarēju.Ļoti sāpēja sasitumi,un arī noīrētais taksometrs maksā naudu.Ar"māsiņu"vienojāmies,ka ieradīšos otrā rītā ar to pašu norīkojumu uz rentgenu.Ierados.Priekšā sēdēja jau cita rentgenoloģe,kura man lika izvēlēties,kas man ir svarīgāks-roka vai kāja,jo abiem locekļiem(kā rakstīts norīkojumā),viņa neuzskata par vajadzību taisīt rg.Viss-epopeja ar tovēl nebeidzās-bet vielas pārdomām pietiekoši.
Man arī tādu Uzņemšanas nodaļu kā tagadējā nevajag. Ap 23 vakarā aizbraucu ar divgadīgu bērnu pie šiem, lai izvelk svešķermeni, ko bērns bija iebāzis nāsī, jo tas bija tik dziļi, ka pati nespēju palīdzēt un baidījos to iebakstīt vel dziļāk aizdegunē. Dežurārste apskatīja, pateica, ka tik dziļi esošu svešķermeni viņa izvilkt nevarot un aizsūtīja mūs prom, sakot, ja gribam, varam paši braukt uz Stradiņiem (nevis uz Bērnu slimnīcu!). Brīnums, ka maksu par apskati neiekasēja. Man radās doma, vai tad dežūrējoša ķirurga slimnīcā nebija, kas bērnam palīdzētu pāris minūšu laikā? Un ja man nebūtu iespēju naktī nokļūt pašai līdz Rīgai, ko tad? "Forša" nodaļa, visu cieņu. Priekš kam man tāda? Tik pat labi bez viņu "padoma", pa taisno varēju braukt uz Rīgu, lieki netērējot laiku un nervus …. Lieki teikt, ka personāls nebija no laipnajiem un iejūtīgajiem, drīzāk izrādīja dusmas par iztraucēšanu un mēģināja pēc iespējas ātrāk no mums tikt vaļā.
Arī man pēdējās saskares ar Tukuma slimnīcu neizraisīja patīkamas emocijas. Varbūt, ka pirmajā reizē bija arī mana vaina, nebiju gana uzstājīga. 1. janv. naktī zvanīju uz ātrajiem, lai saņemtu padomu, kā rīkoties situacijā, ja bērnam ( bērns tas ir man, vispār jau jauns vīrietis) ir ļoti augsta temperatūra. Padoms bija jauks- dzert karstu tēju. Otrā rītā devāmies uz Bulduriem, slimnīcā ar smagu plaušu karsoni jaunietis nogulēja 2 nedēļas.
Otrs gadījums bija nesen. Šoreiz tā bija lauzta potīte. Viss notika pēc plkst. 16.00. Nobildēja kāju, arī ieģipsēja, laikam jau gadījās iepriekš minētā daktere, kura runā krievu val., bet dēls skolā apguva vācu un angļu, tāpēc īsti nesaprata, kas jādara. Devos runāt es. Daktere ieteica atbraukt nākošajā dienā, tad būšot ķirurgs, bet ģipsi jau uzlika.Vēl nebija darba diena beigusies, kāpēc nebija dežūrējošā ķirurga, nezinu.Šai situācijā es jutos bez vainas vainīga,jo attieksme bija apmēram šāda- uzradusies te kaut kāda un vēl kavē laiku, vai tad pati nezina, kas darāms. Atkal devāmies uz Bulduriem. Tur ķirurgs dežūrē diennakti. Tā īsti viņam nebija pieņemams, ka kāja ieģipsēta bez ķirurga apskates, nevarējām arī atbildēt uz jautājumu, vai saites iegājušas atpakaļ.Rezultātā tikām pie jauna ģipša. Tālākā arstēšana notika Bulduros. Nez kāpēc šai slimnīcā jutu interesi par pacientu, arī laiks parunāt ar slimnieku un tuviniekiem dakteriem atradās.
Var jau saprast, ka darbs ar cilvēkiem, īpaši ar slimiem, nav viegls, taču katram slimniekam gribas, lai viņam ne tikai pievērstu uzmanību, bet arī paskaidrotu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
Ko var gribēt no tādas slimnīcas, ko vada neprofesionāļi. Ar uzblīdušu administrāciju nevar vadīt slimnīcu. Madicīnā ir kaut kas arī jāsaprot…
Tāpat jau no tās iestādes kur divos stāvos ir kautuve un trijos morgs nav nekādas jēgas…