Par varenajiem, neaktīvajiem un ūdeni pirms vēlēšanām

Pēc redakcijas rīkotās diskusijas ar Tukuma novada deputātu kandidātiem 23. maijā (publicēta 30. maija un 2. jūnija laikrakstā), saņēmām vēstuli no kāda šīs tikšanās dalībnieka – "miermīlīgā" iedzīvotāja.

Neviens nedrīkst palikt malā

A. Pakalniņa:

– Trīs "lietas", ko es vēlos akcentēt:

Pirmā – tā saucamo "mierīgo iedzīvotāju" jeb "pie partijām nepiederošo vēlētāju" skaits, kuri atnāca uz šo tikšanos. Sākotnējā skaitīšanā sanāca – 16. Kopumā +/- kādi – 20. Godātie pilsētnieki, jūs taču dzīvosiet Tukumā arī pēc 6. jūnija! Visi tak' prom aizbraukt neplānojat?! Nu nevar taču tā būt, ka pilnīgi viss ir vienalga?

Otrā – viens no jautājumiem, kas tika nolasīts un skanēja apmēram tā: "Cik miljoni ir aizgājuši garām pašvaldībai, kamēr tā nav bijusi saistīta ar lielajām varas partijām?" Runa jau šeit nav par MILJONIEM, bet par to "sērgu", kas ir "iezombēta" cilvēku galvās – "BŪSI KOPĀ AR MUMS /krāsas nesaukšu/ – kaut kas no pīrāga atlēks arī TEV. Nē?! Pats vainīgs! Un tā arī viss turpināsies, ja TU -CILVĒK, kurš neesi ar "varenajiem", sēdēsi mājās un bezspēcīgi plātīsi rokas – ak, ko nu ES varu izdarīt!

Trešā lieta – mans uzrakstītais, bet nenolasītais jautājums. Un jautājums ir par komunālajiem maksājumiem (diskusija ar deputātu kandidātiem izvērsās vairāk par siltuma tarifiem – kas, protams, ir ļoti saprotami, jo tas ir pats lielākais no komunālajiem maksājumiem). Taču ne mazāk interesanti ir arī mūsu otra pašvaldības uzņēmuma «Tukuma ūdens» tarifi. Salīdzinājumam: Tukumā par 1 m³ ūdens jāmaksā Ls 0,73 bez PVN 21% (pirms Godmaņa finanšu glābšanas plāna PVN bija 5%), Rīgas pievārtē – Babītes pagastā – tie ir Ls 0,40 par 1 m3 bez PVN 21%. Vai atšķirība nav tā kā par lielu? Tādēļ es vēlētos, lai «Tukuma ūdens» sniegtu atbildi par savā 2008. gada pārskatā uzrādīto izmaksu apjomiem – proti, cik no kopējām izmaksām procentuāli ir materiālās izmaksas, cik darba algas un tai pielīdzināmas izmaksas, cik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, cik transporta, bankas procentu maksājumi utt. Tālāk loģisks būtu nākošais jautājums, kuras izmaksas un par cik uzņēmums 2009. gadā ir samazinājis vai arī plāno samazināt un kādu ietekmi šie samazinājumi atstās uz ūdens tarifu? Ja pašvaldības vadītājs Juris Šulcs tikšanās reizē kā vienu no pasākumiem dižķibeles laikā min, samazinot atalgojumu, nodrošināt darba vietu saglabāšanu pašvaldību uzņēmumos, kam es noteikti piekrītu, tad loģisks ir jautājums – vai tas notiek/notiks arī «Tukuma ūdenī», «Tukuma siltumā»? Un kādu tas iespaidu atstās uz tarifiem? Man ir lūgums šoreiz iztikt bez populisma. Nepiesaukt Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, banku kredītus, iedzīvotāju rīcību utt. Jautājumi ir atdresēti šo pašvaldības uzņēmumu vadībai, lai saprastu, cik viņi ir gatavi un ieinteresēti samazināt uzņēmumu izmaksas? Ļoti ceru, ka jaunievēlētie deputāti neaizmirsīs priekšvēlēšanu programmās rakstīto un solīto un ļoti rūpīgi iedziļināsies komunālo maksājumu tarifu aprēķinos!

Ar cieņu, Tukuma "miermīlīgais iedzīvotājs"

Kredīti ietekmē tarifu

Lai noskaidrotu visus "par" un "pret", vērsāmies SIA «Tukuma ūdens», kur uz vēstulē minētajiem un citiem jautājumiem atbildēja uzņēmuma vadītājs Ainars Feldmanis un ekonomists Kristaps Kārkliņš.

– Tātad, kā veidojas tarifs?

– Ministru kabineta noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka, ka ūdens tarifa aprēķinā tiek iekļautas izmaksas par viena m³ ūdens: ieguvi, ražošanu un novadīšanu, padevi līdz pakalpojuma saņēmējam, notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz attīrīšanas ietaisēm, attīrīšanu un novadīšanu līdz iztekai ūdenstilpē. Tarifā iekļautas arī izmaksas par pamatlīdzekļu uzturēšanu un nolietojumu (kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu), darba samaksa darbiniekiem, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu, sociālās apdrošināšanas izmaksas, speciālie materiāli un izejvielas, administratīvās izmaksas, vides stāvokļa kontroles izdevumi, ilgtermiņa aizņēmumi, nodokļu un nodevu maksājumi. 2008. gadā mēs plānojam šādus izdevumus: mainīgie: elektroenerģija – Ls 44 579, dabas resursu nodoklis – Ls 7200, 1,5% («Tukuma namiem» par iekasēšanu – Ls 1283; pastāvīgie: materiāli – Ls 12 940, degviela- Ls 9496, amortizācija- Ls 52 304, darba alga – Ls 90 617, sociālās apdrošināšanas iemaksas – Ls 19 903, pakalpojumi – Ls 22 091, pārvaldes izdevumi – Ls 60 374 (darba alga Ls 33 958, sociālais nodoklis – Ls 7 435), kredīta procenti – Ls 39 157, attīstība – Ls 12 686; visi izdevumi kopā – Ls 375 155.

– Šie ir 2008. gadā plānotie cipari. Vai pieejami arī 2008. gada faktiskie skaitļi?

– Vēl ne.

– Kādus kredītus uzņēmums maksā?

– Pirmie divi kredīti par kopējo summu Ls 550 000 pirms desmit gadiem tika ņemti attīrīšanas ietaišu ierīkošanai, no tiem vienu beidzām maksāt pērn, otru – šogad. Nākamie divi kredīti – Ls 590 000 un Ls 98 000 – apmērā ņemti atdzelžošanas iekārtu ierīkošanai, un tie jāatdod līdz 2019. gadam. Pēdējais kredīts Ls 430 000 apmērā ņemts, lai izstrādātu tehnisko projektu lielajam projektam «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Zemgales reģiona 12 pašvaldībās».

– Vai šie darbi nepalielinās tarifu tik daudz, ka cilvēki nevarēs samaksāt?

– Protams, tas tarifu palielinās. Turklāt projekta ieviešanas izmaksas būs ļoti lielas, jo tas aptvers lielu patērētāju loku, taču nebūs lielas atdeves. Jo nav domāts pieslēgt daudzstāvu mājas, bet gan individuālās, kur patērētāju nav daudz. Tanī pat laikā mums jārēķinās ar Eiropas direktīvām, kuras paredz centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pieslēgt 95% iedzīvotāju. Jāņem vērā – lai gan projekts paredz ierīkot 100 km ūdensvada un kanalizācijas tīklu, tas nav vērsts uz pelnīšanu.

– Kāds ir kopējais kredītu apjoms, ar ko nāksies rēķināties lielā projekta ietvaros? Šķiet, tā kopējās izmaksas bija 16 miljoni latu.

– Jā, tāds bija sākotnējais finansējums. Tika plānots, ka 4 miljoni latu būtu kredīts, kas jāņem mums un ko garantētu pašvaldība. Taču tagad finansējums ir jāaktualizē, jo tas šais gados ir mainījies un izmaksās, iespējams, samazinājies.

– Tātad šie 4 miljoni latu būtu tā summa, ko vajadzēs atmaksāt caur tarifu?

– Jā. Daļu – Ls 500 000 – piešķīrusi pašvaldība, taču pārējais būtu jāatmaksā.

Ceturtais lielākais tarifs

– Kāpēc mums, salīdzinot ar citām pilsētām (Siguldu, Jelgavu, Saldu, Talsiem utt.), kurās arī tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts, ūdens un kanalizācijas tarifs ir gandrīz visaugstākais – ūdens 0,88 Ls/m³, kanalizācija 0,94 Ls/m³? Mums taču vēl tīklu ierīkošana nav pat sākusies, bet, piemēram, Talsos, kur drīzumā tā sāksies, tas ir daudz zemāks – 0,53 Ls/m³ par ūdeni un 0,61 Ls/m³ (SIA «Saltavots» dati ar 21% PVN uz 1. februāri).

– Mēs nevaram pateikt, kāpēc Talsos par ūdens kubikmetru jāmaksā Ls 0,53. Mēs zinām, kāpēc mums ir mūsu cena.

– Kāpēc mums ir tik liela cena?

– Tie ir kredīti, tas ir elektrības maksājums…

– Bet par elektrību maksā arī citi.

– Es nezinu, kā ir citur, bet zinu, ka Tukumā ir sešas kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, jo pilsēta atrodas kalnainā vietā, un tas paņem resursus. Mūsu artēziskie urbumi ir 300 metru dziļumā, sūkņi stāv ap 70 metru dziļumā, un mums jāpatērē elektrība, lai izsūknētu ūdeni.

– Cik lielas ir algas?

– Strādniekam uz rokas ir Ls 350, meistariem nedaudz vairāk, kantora darbiniekiem vienlīdzīgi ar meistariem – ap Ls 500.

– Cik jums strādājošo?

– 36, tostarp seši strādā kantorī. Nevar teikt, ka esam ļoti izpletušies. Atvaļinājuma laikā ļoti izjūtam, ka esam maz, jo nav, kas darbiniekus aizvieto.

– Vai algas samazinājāt?

– Atbilstoši domes noteikumiem darba algas fondu samazinājām par 15%. Noņēmām piemaksas, 3. pensijas fondu, veselības apdrošināšanu par ilgiem darba gadiem, papildu atvaļinājumu. Palika plikā darba alga un četras nedēļas atvaļinājuma. Turklāt divus cilvēkus atlaidām. Jāpiebilst arī, ka visus šo bonusus sedzām no tās naudas, kas tarifā neieiet – no naudas, ko nopelnījām par papildu darbiem, piemēram, par kanalizācijas ierīkošanu.

– Tātad ūdens lietotājs caur tarifu jums prēmijas nemaksāja?

– Nē.

– Vai finansējuma samazinājums ietekmēs arī tarifu? Vai tas samazināsies? Kad SIA «Tukuma siltums» samazināja algas, siltuma tarifs samazinājās.

– Ko mēs varam samazināt, atlaižot divus darbiniekus? Astoto daļu santīma? Kredīta procentu apjoms pieaug, līdz ar to maksājumi pieaug, nevis samazinās.

– Vai jūs varat ietaupīt?

– Taupām. Automatizējam sūknētavas, lai strādātu racionālāk. Cenšamies izmantot katru iespēju lietus ūdens kanalizāciju atslēgt no fekālās. Kad nolīst lietus, vietām tas satek fekālajā kanalizācijā un uzreiz noslogo pārsūknēšanas stacijas un attīrīšanas iekārtas. Tieši tāpēc vienlaikus ar pilsētā īstenotajiem projektiem ierīkojam arī lietus ūdens kanalizāciju. Tai ir kāda īpatnība – īsā laikā (pāris reižu gadā) ir daudz nokrišņu, tāpēc vajadzīgas ļoti lielas caurules, lai visu šo ūdens daudzumu uzreiz novadītu. Turklāt tas izmaksā dārgi. Un tad ir dilemma – ieguldīt šo milzīgo naudu vai nedaudz paciesties.

– Vai, iepērkot materiālus, rīkojat iepirkumu?

– Materiālus pērkam, kad nepieciešams, to rezerves samazinātas līdz minimumam, lai netiktu iesaldēti līdzekļi, lai nebūtu vajadzības izmantot noliktavas. Gadu gadiem pērkam vienos veikalos, mums piešķir atlaides.

– Vai plānojat naudu attīstībai? Arī lielā projekta ietvaros taču bija plānots pirkt tehniku, iekārtas.

– Tehniku ministrija izņēma arī. Bija paredzēts nopirkt iekārtu noplūžu noteikšanai, taču nebūs arī tās. Tā ka turpināsim nomāt. Tomēr tā ir dārga, tāpēc to darām tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Lai gan – varētu strādāt vai katru dienu, jo ir daudz neapzinātu tīklu, daudz vājo punktu, kurus joprojām nezinām. Arī jaunus tīklus būvējot, kurus paši pieņemam ekspluatācijā, tad labāk redzētu, kā tas viss ir izdarīts.

– Kaut ko vismaz atstāja?

– Jā, plānots uzlikt jaunu centrifūgu attīrīšanas iekārtās, smilšu ķērājus utt.

– Kad būvniecības darbi varētu sākties?

– Kā visi saka – tas ir labs jautājums. Ja šogad būvniecību izsludināsim, tas būs sasniegums.

– Cik daudz iedzīvotāji ir parādā?

– Kopējā parādu summa – Ls 35 000. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tie pieauguši par Ls 5000. Jāpiebilst, ka šomēnes daļa patērētāju, kas pat pēc brīdinājuma nav nomainījuši skaitītājus, saņems divkārt lielu rēķinu – tā to nosaka 2008. gada martā domē apstiprināties saistošie noteikumi. Jo citas iespējas, kā likt cilvēkiem pildīt normatīvos aktus, nav. Turklāt skaitītājs ir vienīgais atskaites punkts, pēc kā mēs varam izsecināt, cik daudz ūdens cilvēki dzīvoklī vai mājā patērējuši.