Zvanu jums vairāku Milzkalnes iedzīvotāju vārdā. Esam cītīgas jūsu avīzītes lasītājas, arī Jāņa Vītola rakstīto lasām. Patika. Bet šodien gan (ceturtdien, 4. februārī), avīzi rokās ņemt vairs negribas.
Nu nevajadzēja jums to rakstu par šnabja gatavošanu likt. Nu kam to vajag?! Tā jau tauta pamazām degradējas, cilvēki bez darba sēž, ir depresīvi, jo nezina, kā galus kopā savilkt. Un te jūs ar mudinājumu nodzerties! Labāk iemāciet jaunajiem, kā garšīgu maizīti mājās izcept, domāju, daudziem šī iemaņas tagad noderētu. Par krīzi runājot – mēs esam pēc kara paaudze, zinām, ko nozīmē dziļš trūkums, bet vai mums bija laiks dzeršanai un alkohola brūvēšanai?! Bija jāstrādā, un smagi, ļoti smagi jāstrādā. Bet tagad – darba nav, un tas gandrīz vai ir vieglākais ceļš – nodzerties. Un iznāk, ka jūs – mūsu mīļās avīzītes žurnālisti uz to mudināt. Bet mums savukārt tagad būs papildus jābažījas par saviem krājumiem pagrabos, jo tagad saules brāļi tos centīsies nozagt, lai tik varētu sabrūvēt dzeramo. Un līdz šņabim jau viņi diezin vai tiks – dzers to pašu brāgu, indēsies un smirdēs līdz nelabumam apkārtējiem! Un vēl – cietēji jau būs bērni, tie paliks badā, nevis dzērājs nedzēris
Atzīstam, ka padomi par alkohola gatavošanu mājas apstākļos tiešām ir, kā saka, slidens temats. Tāpēc ilgi spriedām – rakstīt par to vai nē. Arī visus jūsu minētos argumentus apspriedām. Iemesls par labu publicēšanai – gribējām pievērst uzmanību šī jautājuma aktualitātei. Proti, Saeima lēmusi, ka mājās alkoholu ne tikai varēs izgatavot, bet arī tirgot, tātad zināmā mērā deputāti ir lēmuši par tā saukto točku legalizāciju. Tāpēc arī attiecīgs virsraksts: ja nu tāda note uz dzeršanu kādam ir, tad vismaz lai dzer zināmu, paša brūvētu mantu… Bet par maizītes cepšanu – paldies par ierosinājumu, tā arī darīsim, par alkohola brūvēšanu publikāciju neturpināsim, bet marta praktisko darbu pielikumu veltīsim maizes cepšanai.
Kam lemts noslīkt, tas no jumta nenokritīs!
Ja kāds ir tik nīkulīgs, ka problēmu risinājumu meklē alkoholismā, tad agri vai vēlu viņš nodzersies, nelīdzēs te ne nerakstīšana par ļergas taisīšanu, ne rakstīšana par alkohola slikto ietekmi. Tāda ir dabas kārtība – vājais izmirst! Protams, žēl palikušos bērnus, vecākus, sievas/vīrus, bet žēlošana viņus ne pabaros, ne apģērbs!
Ir arī Latvijā labi piemēri, kad mājās gatavotu produktu var pasniegt kā lauku tūrisma papildproduktu, kā vietējo "odziņu", un normāls šī produkta lietotājs nepieļurbāsies lopā.
Par maizes cepšanu arī vajag rakstīt, par cūku audzēšanu, par vecajām miltainajām kartupeļu šķirnēm, par vienkārši pagatavojamiem un garšīgiem ēdieniem – ir tik daudz interesantas tēmas, ko šodien vajag atcerēties. Laiks visu saliek pa plauktiņiem atpakaļ – piens nerodas lielvaikalos pats no sevis,- un vispār – kam jārāpo, tas nelidos (vismaz uz ilgu laiku noteikti nē), un tas ir tikai normāli!
LABAK LAI VECI PASI MAJAS TAISA, JA TIK LOTI VAJAG. DOMAJU, KA TAS BUS LABAK NEKA SKRIES UZ "TOCKU" PIRK APSAUBAMAS KVALITATES SKAIDITO SPIRTU. DOMAJU, KA SO RAKSTU SERIJU VAJADZETU TURPINAT.