Kurš var un kurš nevar piedalīties sapulcē?

Vai Latvijā un Tukumā tiek garantētas mūsu tiesības uz sapulču un vārda brīvību? Diemžēl Tukumā uzrodas ierēdne, kura uzskata, ka tiesības ir tikai viņai un nekādas – iedzīvotājiem.

Vai Latvijā un Tukumā tiek garantētas mūsu tiesības uz sapulču un vārda brīvību? Diemžēl Tukumā uzrodas ierēdne, kura uzskata, ka tiesības ir tikai viņai un nekādas – iedzīvotājiem.

 

Vispirms «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» zem nosaukuma «Būs sapulces par siltināšanu» tiek imitēta demokrātija ar apakšrakstu «Notiks iedzīvotāju sapulces». Bet, atnākot saņemt informāciju, atsevišķus interesentus no auditorijas izraida. Diskriminācija? Jādomā, ka atnākušie, iespējams, nav izlasījuši neredzamu uzrakstu "melnajiem vai baltajiem", "sievietēm un suņiem" vai "citādi domājošiem" ieeja aizliegta. (..) Likumā par sapulcēm II nodaļas 7. pantā (2) teikts, ka sapulces var būt atklātas un slēgtas, taču tur netika norādīts, ka tas ir slēgts pasākums. (3) atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar izmantojamo telpu platību. Diemžēl zālē sēdēja padsmit klausītāji un aizņēma vien zāles sesto daļu, taču izraidīja četrus brīvklausītājus, kuri pat apliecināja, ka vēlas tikai paklausīties un diskusijās nepiedalīties.

Tad kur ir problēma un no kā baidās pašvaldība – no saviem iedzīvotājiem? Acīmredzot, ka tā! Kāpēc? Lai kāds nepazaudētu monopolu! Vai tas nav komercdarbības konkurences pārkāpums? Ir, pret konkurentiem tiek vērptas un izplatītas intrigas. Bet kur faktu apstiprinājums? Nevarība pašiem un negribēšana ļaut citiem darboties. Tikmēr citās pilsētās atsakās no monopolistiem un siltināšanas projektus uzņemas pat pensionāri.

Līdz ar to man nevieš uzticību, ka Tukuma monopolists darīs visu iespējamo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai ar siltināšanu un komunālo maksājumu samazinājumu. Toties pašvaldībai izdevīgi, jo veci kadri ir vairāk vai mazāk prognozējami, turklāt tie visā apsaimniekošanā teritorijā turpinās variēt un manipulēt ar rēķinu un maksājumu sabalansēšanu efektīgāk nekā vienas vai atsevišķa daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs. Bet, ja man šādas mahinācijas nav nepieciešamas, kāpēc man jāpiesedz kāda trūkumi, tai skaitā ļaunprātīgi? – ar jautājumu savu vēstuli redakcijai beidz mūsu lasītājs.

 

Radies pārpratums

Par šo vēstuli informējām novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu, jo tieši pašvaldības organizētās iedzīvotāju sapulces laikā, 21. aprīlī, tika paziņots, ka iedzīvotāju sapulces atsevišķām daudzdzīvokļu mājām tiks organizētas ar domes starpniecību. J. Šulcs atzina, ka par šo vēstuli zina: "Tādu vēstuli esam saņēmuši. Iespējams, ka mūsu darbiniece Aiga Kasilova, kura sapulcēs pārstāv pašvaldības dzīvokļu daļu, nav rīkojusies pilnīgi pareizi, cilvēkus izraidot. Es nevaru pateikt, vai bija kāds iemesls, lai iedzīvotāju izraidītu; nezinu, kā šis iedzīvotājs uzvedās, vai gribēja iejaukties, izteikties. Reāli katra sanāksme domāta konkrētas mājas iedzīvotājiem, jo tikai viņi (dzīvokļu īpašnieki) ir tiesīgi lemt par iesaistīšanos vai neiesaistīšanos siltināšanas projektā. Taču citiem iedzīvotājiem ir tiesības nākt un klausīties. Mēs uzskatām, ka sapulces nekādā ziņā nav slepenas. Taču šo piedalīšanos arī solīdi var nokārtot, ja cilvēks no malas atnāk un pavaicā, vai drīkst sapulcē piedalīties."

Tukuma novada domes dzīvokļu nodaļas vadītāja A. Kasilova skaidroja, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce neesot nekāds teātris, kurā ikviens var nākt un skatīties: "Tā ir ļoti nopietna sapulce, kurā cilvēki lemj – iesaistīties vai neiesaistīties šajā projektā, jo tas prasīs ieguldījumus. Tā ir tāda pati sapulce, kādas tiek rīkotas akcionāriem – ļoti atbildīga. Šie cilvēki atnāca un neviena vārda neteica dzīvokļu īpašniekiem, ka viņi vēlas paklausīties; ja viņi būtu stādījušies priekšā un teikuši, ka ir no citas mājas un vēlas paklausīties, būtu savādāk. Tad vismaz dzīvokļu īpašnieki varētu izvērtēt – vēlas viņi to, ka kāds cits no malas klausās, vai – nevēlas." Līdzīgās domā par notikušo bija arī SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis. Viņaprāt, tā patiešām esot katras mājas iedzīvotāju individuāla lieta, un cilvēkiem ir tiesības šo jautājumu izlemt savā lokā.

 

Nelobē apsaimniekotāju

Komentējot vēstulē izteiktos pārmetumus domei par to, ka tā lobē SIA «Tukuma nami», J. Šulcs atzina, ka nekādas lobēšanas nav: "SIA «Tukuma nami» ir oficiālie māju apsaimniekotāji. Ja kāds vēlas mainīt apsaimniekotāju, tad to var darīt tikai paši mājas iedzīvotāji – dzīvokļu īpašnieki, nevis dome vai kāds cits. Un šo procesu dome nekādi nevar ietekmēt, jo tā ir tikai iedzīvotāji izlemšana. Dzirdēts no iedzīvotājiem, ka redz, viņi savākuši parakstus, lai mainītu apsaimniekotāju, bet redz, dome rīko sapulci par siltināšanu. Drusku juridiski šis lietas jāšķiro – apsaimniekotāja izvēle ir mājas iedzīvotāju lēmums. Šajā gadījumā sanāksmes notiek tikai un vienīgi par siltināšanu, tās organizē «Tukuma nami», kam kā apsaimniekotājam uz to ir visas tiesības. Ja kāds vēlas mainīt apsaimniekotāju, tad jārīko divas atsevišķas sapulces – vispirms par apsaimniekotāja maiņu un tad par siltināšanu. Nevar salikt abas sapulces kopā, jo tad var iznākt tā, kā jau ir sanācis – cilvēks grib māju siltināt, bet viņu ar varu piespiež parakstīties par citu apsaimniekotāju. Nevar spēlēt uz cilvēku nesaprašanu."

Komentāri

  1. Cerams, ka Šulca šaikai Tukumā pienāks gals un visas izdarības un neizdarības, kas nav izdevīgas iedzīvotājiem reiz beigsies. Ir nepieciešama tīrīšana gan būvvaldē, gan Tukuma siltumā. Tukuma nami jau nez par kuru laiku ir klusi noprivatizēti, tādēļ gaidām spēcīgu Tukuma namu konkurentu.

  2. Ja kāds spēlē teātri, tad tā ir sapulces organizētāja – pašvaldības ierēdne.
    Šis raksts varēja izpalikt, ja pareiza būtu organizatoriskā puse, vispirms jau ar publiskā uzaicinājuma noformējumu. Tikai tad būtu jāraksta – slēgtā sapulce. Ja pašvaldībā sēž muļķa ierēdnis, tad iedzīvotājam ir tiesības piedalīties pašvaldības darbībā, tai skaitā, pārvaldē, arī īpašuma, kā to nosaka likums, kas rakstīts priekš cilvēkiem nevis kaķiem.
    Vai tādēļ man jāpārskaita pamatlikumu panti:
    Satversmes 94. p. – nedrīkst ierobežot, 99. p.- tiesības uz domas un apziņas brīvību, 100.p.- vārda brīvību, brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust uzskatus, 101.- piedalīties pašvaldības darbībā;
    Vispārējā cilvēku deklarācija – 10.,11., 19., 22. p.
    Cilvēktiesību pamatbrīvību konvencija – 10.p., 11. pants. Nav jēgas priekš iedomu ķeizariņiem pārskatīt pārējās tiesību normas, jo skaidrs, ka ierēdņu visatļautībai un nekaunībai nav robežu, kas pārliecina, ka šāds birokrātiskais aparāts ir radikāli jāsamazina, lai zinātu kā jāstrādā un par ko saņem savu algu no nodokļu maksātājiem, kuru intereses jāaizstāv nevis jāapspiež un ar bezdarbību vai kaitniecību jāpasliktina uzticētas pārvaldes kopienas stāvoklis.
    Varbūt teatralizētā uzveduma personas spēj apjēgt, ka sapulces brīvklausītāju nodoms tika skaidrā latviešu valodā paskaidrots, ka par aizliegumu nav informēti, ir vēlēšanās piedalīties kā brīvklausītājiem un bez iejaukšanās. Turklāt tur esošajiem dzīvokļu īpašniekiem un citiem varbūt ir lieliskāki priekšlikumi, kas noderīgi visiem. Bet tādas ierēdnes dēļ pašu pilsētas iedzīvotājiem informācija izrādās konfidicionāla – kaut kāda slepenības fabomānija!
    Ar tādu ierēdni pretīgi tikties, kurai pirmais jautājums kas jūs esat (jādomā – ģenerālis vai terorists) un pat tad, kad pašai neesot darba vietā, uz viņas datora tiek atstātas jautājums par problēmas risinājumu ar visām koordinātēm, šai ierēdnei vēl pietiek nekaunības pateikt es Jūs nepazīstu. Uz kuru vietu tad viņai vajadzēja uzspraust ziņu, lai kaut ko atcerētos vai darītu?! Izcils pašvaldības ierēdnes komunicēšanas paraugs ar iedzīvotājiem, ka tik nepārstrādājas par tiem tūkstoš latiem ar visām piemaksām.

  3. J. Šulc, ar saviem nekompetentajiem padotajiem vari veiksmīgi tikt tikai līdz nānkamajām vēlēšanām. Tā atrunāšanās izklausās pēc komjaunatnes laiku sapulces bla, bla, bla… Rādās ka nemainies.

  4. Redz, kā sanāk – neviens sapulcē neesam bijuši (izņemot Kasilovu, Eglīti, mājas iedzīvotājus un izraidīto), bet labi zinām, kā spriest par pasākumu un atbildīgo personu rīcību. Uzreiz atrodam pareizos konstitūcijas pantus, zinām visu par domes darbinieku darbu, zinām, kurš jāatlaiž un kuram uz pirkstiem jāskatās. Nez, kā pašiem savā darba vietā iet – esam balti un pūkaini?
    Domāju, ka šajā konkrētajā gadījumā visi pārpratumi radušies viena vienīga iemesla dēļ: tās lapeles, ka jāierodas uz sapulci, bija salīmētas uz namu kāpņu telpu ārdurvīm (piemēram, martā es tādas lasīju). Eju garām, izlasu, nolemju aiziet. Jo – tajās lapelēs tiešām nebija rakstīts, ka sapulce ir tikai šīs mājas iedzīvotājiem un "liekajiem" tur nav nekā darāma. Un – pie mums pierasts, ka ikviena sapulce iedzīvotājiem tiek organizēta visiem, kas grib klausīties vai izteikties.
    Ir labs salīdzinājums ar akcionāru sapulcēm; bet tad arī uzaicinājumus vajag sūtīt līdzīgā garā – varbūt ne nu gluži ierakstītā vēstulē, bet pastkastē noteikti. Bet, kā saka, no kļūdām mācāmies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *