Ārstniecības augi jāvāc saudzīgi

Jauntukuma iedzīvotāja Vija Strautmane, izlasījusi laikrakstā publikāciju par daktera Tereško tējām un tēju vākšanu, ir uztraukusies par to, ka jau pagājušajā gadā viņas ģimenes privātīpašumā, mežā, kur iestādījuši jaunās priedītes, tām regulāri tiekot nolauzti visi jaunie dzinumi. Tādējādi kociņi pārstājuši augt un veidojas kropli.

Jauntukuma iedzīvotāja Vija Strautmane, izlasījusi laikrakstā publikāciju par daktera Tereško tējām un tēju vākšanu, ir uztraukusies par to, ka jau pagājušajā gadā viņas ģimenes privātīpašumā, mežā, kur iestādījuši jaunās priedītes, tām regulāri tiekot nolauzti visi jaunie dzinumi. Tādējādi kociņi pārstājuši augt un veidojas kropli.

Jāatzīst – runājot par tēju vākšanu, dr. Tereško stāstīja, ka viņa firma sadarbojas ar konkrētiem tēju vācējiem, kuri ir attiecīgi apmācīti, kā arī ar zemnieku saimniecībām, kuras ārstniecības augus audzē, tāpēc viņš ir pārliecināts, ka dabai kaitējums netiek nodarīts. Viņš arī aicina tos, kuri paši sev ievāc tējas, saprast – ja izplūks visu līdz pēdējam, tad nākamajā gadā vairs nebūs ko vākt. Tas attiecas uz retāk sastopamiem ārstniecības augiem, kā, piemēram, dzeltenās kaķpēdiņas. Nav iedomājams, ka Latvijā kāds varētu atļauties vākt āmuli, kas šeit ir aizsargājams un Sarkanajā grāmatā ierakstīts. Neapdomīgas pļavu apsaimniekošanas dēļ Sarkanajā grāmatā nokļuvušas arī kādreiz visur tik labi augošās bezdelīgactiņas. Tāpat arī aizsargājami un Sarkanajā grāmatā ierakstīti ir meža lakši. Diemžēl nereti varam redzēt, ka tos tirgo tirgū. Kas attiecas uz priežu pumpuriem, tad saprātīgs to vācējs galotnītes pumpuru nekad neņems. Vairāk par privātā mežā problēmām un priežu pumpuru vākšanu lūdzām savas domas izteikt Tukuma mežniecības vecākajai referentei Rudītei Martišauskai. Viņa paskaidroja: ja runājam par jaunstādītām priedītēm privātajā mežā Tukuma pievārtē, tad nevar zināt, vai pie vainas ir cilvēki, jo priežu pumpuri garšojot arī stirnām. Bet, ja vainīgi ir neapzinīgi cilvēki, tad privātmeža īpašnieks var parūpēties, lai šajā mežā sveši cilvēki neietu, izliekot pārredzamā attālumā brīdinājumu, ka tas ir privātmežs. Ja šādas zīmes ir, tad ar policijas palīdzību tos, kas šo ierobežojumu ir šķērsojuši, var sodīt. Ja šādi ierobežotā mežā kāds būs nolauzis priedītēm dzinumus, meža īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar iesniegumu policijā un lūgt izmeklēšanu. Protams, šis nav pārāk ērtas procedūras un ne vienmēr vainagojas panākumiem. Tomēr ar iespēju saņemt sodu vainīgajiem ir jārēķinās.
Taču visdrīzāk tomēr mums katram pašam ir jāapzinās, ka priežu pumpuri un citas drogas, ko vācam, mums palīdzēs uzlabot veselību tikai tad, ja dabā tos vāksim saudzīgi, domājot par to, kas paliek aiz mums. Kāds varbūt par šo teikumu pasmīnēs, taču daudzu cilvēku dzīves pieredze rāda, ka zināmas likumsakarības šai jomā pastāv…

Komentāri

  1. Jā, man arī ārsts izrakstīja pumpuru uzlējumus no gemmoterapijas profilaksei uz ziemu. Tagad katru rītu pa 20 pilieniem upeņu pumpuru uzlējumu iedzeru un ne miņas no rudens iesnām vai klepus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *