Valsts ieņēmumu dienests sumina savējos

Bauskā, pasākumā «Finanšu forums – Latvijai 90», tikās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, lai atzīmētu gaidāmo valsts dzimšanas dienu, VID 15 gadu un Muitas 40 gadu jubileju.

Forumā tika sumināti tie darbinieki, kas šajā iestādē nostrādājuši 15 un vairāk gadu. Viņu vidū arī Zemgales reģionālās iestādes Tukuma nodaļas darbinieces: galvenās nodokļu inspektores Daina Šīra, Lāsma Latkovska-Ruško, Elita Sniķe, Mirdza Atvase, Gundega Īzaka, nodokļu kontroles pārvaldes priekšniece Laila Lubāne, galvenā speciāliste Maija Tukmane, vecākās nodokļu inspektores Santa Brakovska, Līga Pavlova, speciāliste Valda Ausmane, vecākās speciālistes Vija Bautra, Ilga Buķele, Daiga Kukša, Lūcija Matvejeva un Irēna Pleike, nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece Dzidra Fogele un Tukuma nodaļas vadītāja vietniece Lidija Moisejeva.

Aiz katra dokumenta – cilvēks – nodokļu maksātājs

Par to, ko nozīmē strādāt iestādē, kas pārrauga nodokļu iekasēšanu; ko nozīmē pārliecināt, kāpēc jāmaksā nodokļi; ko nozīmē aiz katra dokumenta saredzēt cilvēku, nodokļu maksātāju, sarunājāmies ar Tukuma nodaļas vadītāja vietnieci Lidiju Moisejevu un Dzidru Fogeli, Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšnieci.

Darbu uz mājām līdzi neņem

Ieņēmumu dienestā L. Moisejeva nostrādājusi 38 gadus; šī ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta, kurā izmēģinājusi dažādus pienākumus – no pamatiem līdz vadītāja vietniecei. Darbs dienestā esot grūts, atbildīgs, taču ļoti vajadzīgs, jo paredz iekasēt visus nodokļus, lai valsts varētu pastāvēt. Tiesa, darbu uz mājām viņa neņemot nekad, labāk atnākot no rīta agrāk: "Mūsu darbs nav sabiedriskā ēdināšana, ko var paņemt uz mājām, viss jāizdara uz vietas. Brīvajā laikā rosos pa māju, pa dārzu, mīlu pastaigas."

Dzidra Fogele VID nostrādājusi 15 gadus. Šajā darba stāžā ieskaitīts laiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kas savulaik administrēja sociālā nodokļa iekasēšanu: "Toreiz liktenis tā iegriezās, ka sociālā nodokļa administrēšanu nodeva VID un mēs, vairāki cilvēki, pārnācām uz šejieni. Patikšana? Ja cilvēks ieklausās konsultantu padomos, visu izdara, ja viņam sanāk, tad redzam atdevi mūsu darbam. Tad ir gan prieks, gan rezultāts. Brīvajā laikā darbojos pašdarbībā, kā arī izmantoju laiku sēņošanai."

– Ko nozīmē strādāt ieņēmumu dienestā?

L. Moisejeva:

– Tas nozīmē strādāt iestādē, kas aptver visus iespējamos nodokļu maksātājus un kas rūpējas, lai valsts varētu labāk dzīvot.

Dz. Fogele:

– Mans darbs saistīts ar nodokļu maksātājiem un normatīvo aktu izskaidrošanu. Nodokļu iekasēšana ar represīvajām metodēm ir viens, bet pārliecināt cilvēku, ka tas ir nepieciešams – pavisam kas cits. Tāpēc gan uzņēmējiem, gan zemniekiem nepieciešamas zināšanas, kas palīdz gan veidot un attīstīt savu uzņēmumu, izmantot valsts atbalstu, piemēram, nodokļu atmaksu.

– Kāda, no jūsu amata viedokļa raugoties, šobrīd ir ekonomiskā situācija valstī?

L. Moisejeva:

– Pašreiz tā ir pasliktinājusies, turklāt visā valstī, bet, ceru, ka īslaicīgi. Uzņēmējdarbība attīstās, uzņēmēji meklē nišas, kā strādāt, veido jaunus uzņēmumus. Pieaug arī darba samaksa, par kuru maksā nodokļus. Turklāt nodokļu plānus mēs pildām, arī liela bezdarba nav.

Dz. Fogele:

– Tieši darbam ar nodokļu maksātājiem ir rezultāts, to var redzēt sociālā nodokļa iemaksās, kam ir liels pieaugums, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas augušas.

– Vai nodokļu summas pieaugumu veido jaunu uzņēmumu veidošanās, to attīstība vai arī aplokšņu algu samazināšanās?

L. Moisejeva:

– Grūti pateikt, cik lielā mērā aplokšņu algas samazinās, bet tas notiek. Varam lepoties ar daudziem uzņēmumiem, kas maksā labas algas un nodokļus.

Dz. Fogele:

– Uzrakstījām 200 līdz 300 vēstules uzņēmumiem, runājām ar uzņēmumu vadītājiem. Redziet, ja ir divi celtniecības uzņēmumi, kur vienā maksā vairāk, bet otrā mazāk – kurā cilvēki strādās? Par to ar uzņēmējiem arī runājām. Sanāksmēs ar grāmatvežiem regulāri atgādinām, kāpēc svarīgi maksāt nodokļus. Un to, ka atsaucība ir, redzam.

Dienests palīdz meklēt risinājumu

– Ja uzņēmumam klāsies grūti – būsiet palīgs vai tieši otrādi – pagrūdīsiet zem ūdens?

L. Moisejeva:

– Ieņēmumu dienests nav radīts, lai pagrūstu uzņēmumu. Mēs organizējam plašu izskaidrošanas, apmācības darbu, sniedzam konsultācijas. Ir iespējams elektroniski uzdot jautājumu un saņemt atbildi. Mūsu mērķis nekad nav bijis kādu sagraut. Turklāt ir dažādas iespējas – ja finansiālais stāvoklis ir smags, var atlikt un pagarināt maksājumu termiņu. Tad uzņēmēji raksta saistību rakstu un atbilstoši normatīvajiem aktiem mēs izdarām izmaiņas nodokļu samaksas grafikos. Ja cilvēks saistības pilda, ja nāk un runā, netiek sākta piedziņa. Arī mēs braucam pie cilvēkiem un runājam, cilvēks vairākkārt tiek informēts un brīdināts. Patiesībā, tādu maksātāju, kas ne par ko neliekas ne zinis, nemaz nav – ja pats nenāk, mēs aizbraucam un piedāvājam risinājumus. Ja vēlme ir, var izķepuroties pat grūtās situācijās. Protams, daudz kas atkarīgs no uzņēmējdarbības veida un amatpersonas, kas vada uzņēmumu.

Dz. Fogele:

– Ziniet, cilvēki paši ir aktīvi; ja neveicas, nāk un skaidro, ko darīt. Precizē avansa maksājumus, informē par saimnieciskās darbības samazināšanos.

– Nereti uzņēmēji sūdzas, ka saņem VID uzrēķinus par pāris gadu veciem dokumentiem. Kāpēc uzreiz nepārbauda un nepasaka, kur kļūda?

L. Moisejeva:

– Redziet, nav iespējams uzreiz pie iesniegšanas pārbaudīt visus dokumentus, turklāt bez pamatīgas pārbaudes mums nav tiesību atskaitēs norādītajiem skaitļiem neticēt. Tikai pārbaudot dokumentus kopumā, var secināt nesakritības. Likums paredz triju gadu termiņu, kurā varam pārbaudīt dokumentus. Izlases veidā veicam auditu, izvērtējam paša uzņēmuma pieļautos riskus, piemēram, ja laikus neiesniedz atskaites, regulāri tās labo, sadarbojas ar fiktīvām organizācijām. Vai arī, ja ir sūdzības. Redziet, mēs darbojamies tikai ar tiem datiem, kurus iesniedz pats uzņēmums, piemēram, apskatām pavadzīmes un konstatējam, ka dokumentos tās neparādās un PVN nav samaksāts. Un tad seko uzrēķins, kura summas vienmēr ir dokumentāli pamatotas un pierādītas, turklāt paša iesniegtie dokumenti neizdarību apliecina.

– Vai uzrēķins var kādu izputināt?

Dz. Fogele:

– Normatīvie akti pieļauj soda naudas atcelšanu 70% apmērā. Cilvēks vēršas ar iesniegumu pie mūsu iestādes ģenerāldirektora, vairākas instances to izskata.

Nav jābaidās, ir jāmaksā nodokļi

– Kāpēc brīdī, kad VID parādās, piemēram, tirgū, tirgotavas aizveras un tirgotāji pazūd? Kāpēc cilvēki baidās un vai paši zina, ko pārkāpj?

L. Moisejeva:

– Ja mēs rīkotos pavisam strikti atbilstoši normatīviem, droši vien tirgus būtu tikpat tukšs kā citās pilsētās. Protams, cilvēki zina, ko pārkāpj, un, iespējams, tāpēc arī baidās. Bet – nav jābaidās, ir jāmaksā nodokļi. Jāsaprot, ka VID nodokļus iekasē nevis sevis uzturēšanai, bet, lai valsts var pastāvēt. Tā ir tā nauda, no kuras jāmaksā ārstiem, skolotājiem un citiem.

Dz. Fogele:

– Ja kādam bail no VID, atskaites, pavadzīmes var nosūtīt elektroniski, elektroniski piešķiram arī kvīšu grāmatu numurus. Domāju, ja ir problēmas, nevar atrunāties ar nezināšanu. Tiklīdz cilvēks kļūst par nodokļu maksātāju, viņam izskaidro, kas jādara – braucam uz pašvaldībām, uzrunājam zemniekus, rīkojam seminārus grāmatvežiem, par tiekamies ar skolēniem. Tagad arī mazie uzņēmumi, zemnieku, piemājas saimniecības kārto savu grāmatvedību. Ir cilvēki gados, kas visus izdevumus un ienākumus par saimniecisko darbību saraksta kladē, zina katru izlietoto santīmu. Savukārt zemnieks zina, ja nebūs dokumentu, akcīzes nodokļa atmaksu viņš nesaņems.

– Vai nodokļu maksātājs ir zinošs?

L. Moisejeva:

– Jā, varam lepoties ar gudriem nodokļu maksātājiem. Daudzi pat negaida, lai brīdinām par normatīvo aktu izmaiņām – par to interesējas paši. Redziet, uzņēmuma sekmīga attīstība ir atkarīga arī no gudra un zinoša grāmatveža.

Dz. Fogele:

– Protams. Padomājiet, cik īsā laikā apguvām Eiropas savienības normatīvo bāzi, nodokļus, preču piegādes, darījumus ar trešajām valstīm!

– Vai esat tehniski nodrošināti, lai nodokļu administrēšanas darbu veiktu?

L. Moisejeva:

– Mums ir datori, laba datu bāze, jo jāapstrādā daudz informācijas – iestāde apkalpo 4000 juridisko personu un 40 000 fizisko – nodokļu maksātāju. Protams, vienmēr var vēlēties vairāk uzlabojumu, piemēram, remonta sen nav bijis. Šobrīd mēs taupām, tāpēc viss izdarīts tā, lai izpildītu tiešos uzdevumus. Klientu zāle ir laba, ērta; lielu rindu nav. Atskaišu dienās nereti ir vairāk ļaužu, bet to visi zina. Arī mēs zinām, kuras firmas būs pirmās un kuras – kavēsies.

– Vai darbinieku atalgojums ir padarītajam atbilstošs?

– Tas ir sāpīgs jautājums. Mums ir lielas prasības, vajadzīga augstākā izglītība, taču var diskutēt, vai atalgojums ir konkurētspējīgs. Gadās, cilvēks atrod labāku darbu, bet, gadās, atnāk atpakaļ. Reizēm rokas nolaižas, jo ir daudz darba, lielas papīru kaudzes, kļūdas nav pieļaujamas. Jo dokuments nav tikai pliks papīrs — aiz tā ir cilvēks, nodokļa maksātājs.

Tanī pat laikā šis darbs ir ļoti vajadzīgs un ir jāpadara, lai mēs visi dzīvotu labāk. Tāpēc sakām paldies par sadarbību visiem nodokļu maksātājiem, visām iestādēm, uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, skolām, un pašvaldībām.