Piektdien, 30. augustā, aprit 1633 dienas, kopš valdības vadītāja amatā ievēlēts Valdis Dombrovskis, tādējādi kļūstot par visilggadējāko Ministru prezidentu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viņš ir kļuvis arī par ilgāko demokrātiskā ceļā ievēlēto premjeru Latvijas valsts vēsturē¹.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka tik ilgi atrasties valdības vadītāja amatā nebūtu iespējams bez sabiedrības atbalsta. „Sabiedrības uzticība un atbalsts ir jānopelna un jāattaisno, un es to ļoti augstu vērtēju. Tieši pateicoties Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir izdevies pārvarēt krīzi un atgriezties uz strauja ekonomikas izaugsmes ceļa,” atzīst premjers.
Vērtējot viņa vadīto valdību laikā pieņemtos nozīmīgākos lēmumus, premjers uzsver sekmīgi sakārtotās valsts finanses un veiktās reformas, kas ļāvušas mainīt ekonomikas struktūru par labu ražošanai un eksportam. Latvija jau otro gadu pēc kārtas ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Turklāt, pretstatā ekonomikai, kas iepriekš tika balstīta uz nekustamo īpašumu un patēriņu, šobrīd tā ir orientēta uz ražošanu un eksportu.
Savukārt starp pēdējā gada laikā paveiktajiem darbiem Ministru prezidents min Māstrihtas kritēriju sasniegšanu un valsts pievienošanās eirozonai. Šis panākums, protams, ir visu 3 iepriekšējo valdību darbs, kas attiecas gan uz valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanu, gan inflācijas ierobežošanu, gan finanšu tirgu uzticības nodrošināšanu, ļaujot noturēt stabili zemas aizņēmumu procentu likmes valstī.
Attiecībā uz nākamā gada budžeta prioritātēm premjers uzsver sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veselību, izglītību un ceļu infrastruktūrai. Šīm jomām plānots vislielākais finansējuma palielinājums nākamā gada budžetā. Būtiski uzsvērt arī šogad paaugstināto atalgojumu sabiedriskā sektorā strādājošajiem – policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, sociālās jomas aprūpes, tieslietu jomas, kā arī kultūras nozares speciālistiem. Savukārt, no šī gada 1. septembra turpinās palielināt pedagogu algas, un no 1. janvāra plānots arī mediķu algu pieaugums.
Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Valdis Dombrovskis tika apstiprināts 2009. gada 12. martā. Otro reizi – 2010. gada 3 .novembrī. Savukārt trešo reizi – 2011. gada 25. novembrī.
Vērtējot premjera darbu, politoloģe Žanete Ozoliņa uzskata, ka „premjerministram Valdim Dombrovskim tik ilgi valdības vadītāja amatā ir palīdzējuši noturēties vairāki faktori, un viens no tiem ir tas, ka viņš šo gadu laikā nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu. Proti, ja paskatās uz visu šo laika periodu, viņš patiesībā nav pieļāvis nevienu ļoti būtisku kļūdu, par kuru oponenti varētu viņu ilgstoši un smagi sist. Lēmumi bijuši nepopulāri, bet ikviens saprata, ka šādi lēmumi attiecīgajā brīdī ir jāpieņem”.
„Tas, ko toreiz uzņēmās Dombrovskis, noteikti nebija nekāds sapņu darbs – it īpaši, pēc “trekno gadu” eiforijas. Arī turpmākajos gados publiskajā telpā nebija ticamu kandidatūru, kuras vēlētos nomainīt Dombrovski – pārāk ķēpīgs darbs, naudas nav pat reālām vajadzībām, kur nu vēl otkatiem, turklāt par budžeta griešanu tauta tevi vienalga neiemīlēs. Tādēļ nav jābrīnās, ka tagad, kad vismaz sliktāk nepaliek un dažiem paliek arvien labāk, uz premjera krēslu sāk pieteikties arvien vairāk kārotāju. Tagad, kad Latvijā jau droši tiks ieviests eiro un ekonomika aug visstraujāk ES, jauns premjers var iznākt “viss baltā” un drusku parullēt ar valsti, nepārsniedzot savu komforta slieksni,” premjera valdības vadīšanas sākuma periodu vērtē politologs Ivars Ījabs.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka „neviena no trim Dombrovska valdībām nav bijusi vienkārša valdība, kur lietas notiktu gludi. Pirmā bija krīzes valdība, kurai nācās pieņemt dažkārt asinis stindzinošus lēmumus, kas ietekmēja gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju, beigu beigās izvedot valsti uz jauna attīstības ceļa. Otrās valdības laiks droši vien visvairāk paliks vēsturē ar īpaši dziļu uzticēšanās krīzi visai Latvijas politiskajai elitei. Trešā, ārkārtas vēlēšanu valdība, dažkārt funkcionē klupdama-krizdama, toties politiskās elites sastāva un veiktspējas ziņā, manuprāt, ir veiksmīgāka par jebkuru no iepriekšējām.”
¹ Kārlis Ulmanis kā demokrātiskā ceļā ievēlēts valdības vadītāja amatā pavadīja 1390 dienas: 1. periods: 1918. gada 18. novembris – 1921. gada 18. jūnijs; 2. periods: 1925. gada 24. decembris – 1926. gada 6. maijs; 3. periods: 1931. gada 27. marts – 1931. gada 5. decembris; 4. periods: 1934. gada 17. marts – 1934. gada 15. maijs. Dati: «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca» (2. sējums) datu salīdzinājums ar Latvijas valsts laikrakstiem