Viens no Latvijas iedzīvotāju mīļākajiem teicieniem – "Tā var notikt tikai Latvijā!", protams, ka negatīvā nozīmē… Parasti teiciens tiek lietots kādas nejēdzīgas politiskas, ekonomiskas vai vienkārši sadzīviskas situācijas raksturošanai, kura, it kā, iespējama tikai Latvijā…
Ja nedaudz novēršamies no tradicionālās sevis un savas valsts noniecināšanas un pasekojam līdzi arī pasaules notikumiem, tad rodas jautājums, vai tiešām tik ļoti atšķiramies no citām valstīm, citām tautām? Vai tiešām tur nejēdzību nenotiek?
Te nu varu minēt daudzus piemērus – spāņu pašvaldība uzcēlusi baseinu (izmaksājis miljonus), bet pēc gada pametusi, jo nav naudas tā apsaimniekošanai, uzcēlusi (par miljoniem) ūdens attīrīšanas staciju, bet tā netiek izmantota, jo naudas darbinieku algošanai nav, tajā pašā laikā pašvaldības parādu nomaksai nepieciešami 7000 gadu. Starp citu, Spānijā esot viens no plašākajiem ātrvilcienu dzelzceļa tīkliem pasaulē, taču – tas netiek pienācīgi izmantots. Grieķu valdība krāpusies ar valsts ekonomiskajiem rādītājiem, lai valsts tiktu uzņemta eirozonā. Gan spāņu, gan grieķu valdības ņem starptautiskus aizdevumus, lai glābtu bankas… Un ne jau miljonos, bet gan miljardu apjomā. Vai tās nav nejēdzības? Muļķīgas rīcības piemērus dažādās valstīs varētu atrast vēl un vēl…
Paškritika, protams, ir laba un noderīga lieta, un Latvijā pavisam noteikti vēl daudz kas darāms, bet pašreiz rodas priekšstats, ka viena no ilgo pārestību sekām ir mazvērtības komplekss un katrai uzslavai noteikti spēsim atrast kādu "bet".
Lai arī kā, starptautiskie mediji Latvijai šobrīd uzmanību pievērš vairāk nekā jebkad agrāk un vairumā gadījumu esam minēti kā labs piemērs krīzes pārvarēšanai. Turklāt tā nav tikai uzslava kādai atsevišķu politiķu gudrībai vai kādas ekonomistu grupas spējām, bet valstij, tautai un valdībai kopumā.
Valsts nav mistisks veidojums, kura iedzīvotājiem nav nekādas nozīmes, jāsaprot, ka valsts un tautas noniecināšana ir arī sevis noniecināšana, savukārt valstij izteiktie komplimenti ir arī uzslava katram no mums…