Tirgotāji ir sašutuši par jauno nodevu un izmaksu vilni, kas šobrīd gāžas un turpināsies 2014.gadā gāzties pār maziem un vidējiem tirgotājiem. Neskatoties uz to, ka valsts tāpat plāno milzīgu nodokļu ieņēmumu pieaugumu nākamajam gadam – augstāks par 55% (!, 2013.gads – 2192 miljoni ieņēmumu, 2014. gads – 3402 miljoni), papildus tam atsevišķas ministrijas iesniedz savus priekšlikumus, kā „izģērbt” uzņēmējus. Tirgotājiem uz nākamo gadu vien (rēķinot uz vienu mazo veikalu) noteikti sekojoši papildu izdevumi: eiro ieviešanas izmaksas – vismaz Ls 400, obligātā videonovērošana – vismaz Ls 500, depozīta taras pieņemšanas punktu izveidei – vismaz Ls 300, tam klāt vēl mēnesī nāk Ls 120 uz veikalu, kas jāparedz sakarā ar minimālās algas palielināšanu un papildus nodokļa slogu saistībā ar mazajām algām – tas viss jāizņem no savas jau tā tukšās kabatas.
Un tad nāk VARAM demisionējušais ministrs Edmunds Sprūdžs ar priekšlikumu, ka katram mazajiem veikaliem jāpiemaksā vēl 85 lati gadā pat to, ka veikalu apvienības, kurās tie ietilpst, izdod avīzi tā informējot pircējus par mazo nacionālo tirgotāju piedāvājumu un kaut cik spējot konkurēt ar globālajiem, Latvijas pārtikas tirgū dominējošajiem tirgotājiem («Rimi», «Maxima»).
Kopumā ministrs ir ieplānojis no Latvijas mazajiem tirgotājiem „izspiest” vairāk kā miljonu latu. Lielākajam Latvijas nacionālajam tirgotājam ir paredzēts uzlikt 0,5 miljonu nodokli par tirdzniecību sekmējošu avīžu izdošanu. Tādejādi ministrs, kas atbild par reģionālo attīstību, ir nolēmis likvidēt reģionālos tirgotājus pilnībā, lai visa dzīve koncentrētos tikai lielajās pilsētās un visi Latvijas iedzīvotāji iepirktos tikai divos globālajos veikalu tīklos.
Šobrīd veikali par savu piedāvājumu var informēt vai nu masu medijos, vai izdodot savas avīzes. Galvenais informācijas avots ir televīzijas reklāmas. Tās ir ļoti dārgas (Ls 10 + PVN par sekundi) un tāpēc pamatā dominējošās visos TV kanālos ir Rimi un Maxima reklāmas, kas aizņem atkarībā no kanāla 65 – 80 % no veikalu reklāmas raidlaika. Tā kā mazie tirgotāji nevar atļauties reklamēties šajos medijos, tad galvenokārt to piedāvājums nonāca pie pircējiem ar reklāmas avīžu starpniecību. Tagad ministrs nolēmis šo reklamēšanās veidu liegt, līdz ar to mazajiem un vidējiem tirgotājiem atņemot reklamēšanās iespējas un būtiski samazinot to konkurētspēju ar globālajiem tirgotājiem, īstenībā vēloties to iznīcināšanu.
Maza veikala peļņa mēnesī ir aptuveni Ls 100 un reāli mazajam uzņēmējam pašam sev kopā ar šo peļņu sanāk tikai nedaudz virs minimālās algas – aptuveni Ls 300 mēnesī. Patlaban valsts nodokļu slogs ir pacelts tik augstu, ka ministra lēmums ir pēdējais piliens, lai mazie tirgotāji slēgtu savus veikalus un vērstos pie valsts pēc sociālā pabalsta. Mūsuprāt, nodoklis par bezmaksas reklāmas materiāliem varētu būt noteikts, un samērīgs tā apmērs būtu 15 lati par tonnu drukātā materiāla.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) izsaka cerību, ka tautas pārstāvji, kuriem vajadzētu rūpēties par patērētāju iespēju saņemt daudzveidīgu preču piedāvājumu un par mazo uzņēmumu darbības sekmēšanu, tomēr neatbalstīs aizejošā ministra vēlmi iznīcināt nacionālos tirgotājus. LTA uzskata, ka nacionālā valstī būtu jārūpējas par tās nacionālo tirgotāju izdzīvošanas spēju, kā arī par vietējo ražotāju un tirgotāju sadarbību. Pasaules prakse pierāda, ka globālie tirgotāju interesēs nav vietējo ražotāju apkalpošana, bet gan kapitāla izcelsmes valstu un starptautisko ražotāju produktu pārdošana.
Uzziņai:
Latvijas mazo un vidējo tirgotāju veikalu avīžu tirāžas svārstās no 57 līdz 307 tūkstošiem eksemplāru. Avīzes tiek izdotas ar periodiskumu 1 – 4 reizes mēnesī. Pēc VARAM piedāvātā, nodoklis par vienas avīzes izlaidumu svārstās no 860 līdz 5096 latiem. LTA piedāvā samērīgu nodokli – tad tas par vienas avīzes izlaidumu būtu no 60 līdz 180 latiem, kas, mūsuprāt, ir saprātīga un samērīga cena.