Segliņš ar Zivtiņu pārrunās vairāku jaunu fotoradaru iegādi

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) šodien plkst.12 ministrijas ēkā tiksies ar Ceļu policijas biroja priekšnieku Edmundu Zivtiņu, lai pārrunātu iespējas iegādāties jaunus ceļu satiksmes kontroles fotoradarus.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) šodien plkst.12 ministrijas ēkā tiksies ar Ceļu policijas biroja priekšnieku Edmundu Zivtiņu, lai pārrunātu iespējas iegādāties jaunus ceļu satiksmes kontroles fotoradarus.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Segliņš, Zivtiņš kopā ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Viktoru Elksni pagājušajā nedēļā apmeklēja Vāciju un Lietuvu, kur abas amatpersonas iepazinās ar minēto valstu pieredzi fotoradaru izmantošanā.

Ministrs vēlas, lai jau tuvākajā laikā Latvijā tiktu iegādāti un uzstādīti aptuveni 100 jauni fotoradari.

Intervijā aģentūrai LETA Segliņš atzīmēja, ka pirmie fotoradari Latvijā esot sevi pierādījuši. Tie atmaksājas, jo tiek fiksēts ļoti daudz pārkāpumu. "Tas rādītājs ir tāds, ka vidēji stundā katrs radars nofiksē ap 20 pārkāpumus. Ja vidējais sods ir kādi 30 lati, mēs varam sarēķināt, kādas summas sanāk," fotoradaru ienesīgumu skaidroja ministrs.

Segliņš uzsvēra, ka, pateicoties fotoradariem, ir izdevies arī samazināt braukšanas ātrumu uz ceļiem.

"Mums ir divi pārkāpumu veidi, kuru dēļ iet bojā cilvēki un kuru dēļ tie gūst traumas satiksmes negadījumos: tā ir braukšana apreibinošo vielu ietekmē un tā ir braukšana, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu," secinājis Segliņš. Ja cīniņā pret sēšanos pie stūres apreibinošo vielu ietekmē policijas rezultāti pēdējā laikā ir uzlabojušies, tad ar ātrajiem braucējiem situācija joprojām ir nopietna, intervijā aģentūrai LETA atzina ministrs.

Segliņš pieļāva, ka nākotnē uz ceļiem, piemēram, uz Rīgas-Jūrmalas šosejas, varētu tikt novietoti arī "viltus radari" jeb fotoradaru mulāžas – stabi, kuros ik pa laikam tiktu ievietoti īstie radari. Tādējādi šoferi nezinātu, kurā vietā viņu braukšanas ātrums tiek piefiksēts un kurā nē.

Ministrs jau tuvākajā laikā ir apņēmies lūgt valdībai papildu līdzekļus fotoradaru iegādei, bet, ja tādi neatradīsies, tiks apsvērtas iespējas minētajam mērķim piesaistīt privāto un publisko partnerību.

Viena fotoradara iegāde un uzstādīšana, sadarbojoties ar kādu Vācijas firmu, izmaksā aptuveni 50 000 eiro jeb 35 140 latus, aģentūrai LETA atzīmēja Segliņš.

Kā ziņots, pirmie fotoradari Latvijas autoceļu satiksmi sāka kontrolēt šā gada jūlija sākumā un jau pirmajā darbības nedēļā tie fiksēja ap 700 ātruma pārkāpumus. Līgums par četru pārvietojamo fotoradaru iegādi tika noslēgts šā gada 30.janvārī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *