Šodien pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas ir sasaukta Saeimas ārkārtas sēdē, kurā prezidents uzrunās deputātus par nepieciešamību veikt izmaiņas Satversmē, lai iedzīvotājiem dotu iespējas atlaist parlamentu.
Zatlers šodien ir iecerējis iesniegt Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai rosināt parlamenta atlaišanu. Likumdošanas iniciatīva būs balstīta uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumiem, informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pēc sarunām ar Zatleru ir solījis, ka šie Satversmes grozījumi būšot Saeimas rudens sesijas prioritāte. Jau šodien tikšot sasaukta Saeimas prezidija ārkārtas sēde, lai nodotu likumdošanas iniciatīvu komisijām.
Saeimas priekšsēdētājs solīja, ka parlaments grozījumus "nevilks garumā", tomēr to izvērtēšanai vēl tikšot piesaistīti konstitucionālo tiesību eksperti. "Šis ir prioritārs jautājums, mēs esam ieinteresēti, lai grozījumi taptu, bet tajā pašā laikā, lai tie būtu kvalitatīvi," sacīja Daudze.
Pēc Saeimas priekšsēdētāja vārdiem, strādājot pie Satversmes grozījumiem, būtu jāsadarbojas gan pozīcijai, gan opozīcijai, jo grozījumu pieņemšanai ir nepieciešamas divu trešdaļu klātesošo deputātu balsis.
Daudze uzskata, ka grozījumu redakcijai būtu jābūt gatavai līdz parlamenta rudens sesijas beigām. "Jo ātrāk mēs šo jautājumu atrisināsim, jo ātrāk šī problēma tiks noņemta no dienaskārtības."
Saeimas sēdes darba kārtībā ir tikai viens jautājums – Valsts prezidenta uzruna. Daudze iepriekš skaidroja, ka pēc prezidenta uzrunas nav plānotas debates, jo par uzrunām nedebatē.
Savukārt Saeimas opozīcijas partijas pauž sašutumu par to, ka Saeimas ārkārtas sēdē pēc Valsts prezidenta uzrunas nebūs debašu. Partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka Saeimas kārtības rullis neliedz debatēt pēc prezidenta uzrunas. "Saeimas priekšsēdētāja paziņojums, ka debašu nebūs, ir ņirgāšanās, un pierāda, ka Daudze nav politiski nobriedis," sacīja Āboltiņa.
Līdzīgu viedokli pauda arī "Sabiedrības citai politikai" pārstāvis Aigars Štokenbergs, kurš bija iecerējis pēc prezidenta uzrunas pieteikties debatēs un aicināt prezidentu atlaist Saeimu. "Ir grūti iedomāties, kā var izsludināt Saeimas ārkārtas sēdi, liedzot deputātiem piedalīties debatēs. Vai prezidents nevēlas, lai par viņa priekšlikumiem debatē?" izbrīnu pauda Štokenbergs.
Apvienības "Saskaņas centrs" priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata, ka no šīs koalīcijas neko citu nevar sagaidīt. "Viņi [koalīcija] nevēlas dzirdēt, ko saka opozīcija un tauta, un Satversmes grozījumi, visticamāk, beigsies ne ar ko – tie tāpat kā daudzi citi likumprojekti ieguls Saeimas komisijās bez tālākas virzības izskatīšanai."
LETA jau ziņoja, ka nedēļas nogalē notikušajā referendumā iedzīvotājiem bija jābalso par vai pret Satversmes grozījumu projektu, kas paredz grozīt 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Referendumā 40,16% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju ir balsojuši par tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu, taču ar to nebija pietiekami, lai likuma grozījumi tiktu pieņemti. Balsstiesības sestdien bija 1 515 213 vēlētājiem. Lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem.