Radības kronis?

Piebraucu pie dzelzceļa pārbrauktuves un skatos, kā, spītējot griezīgajai pīkstēšanai un sarkano brīdinājumsignālu izmisīgajai mirkšķināšanai, vēl pāris automašīnas cēli, motoriem rēcot, šķērso dzelzceļa sliedes. Sajūtos pat mazliet muļķīgi un nu galīgi nestilīga, jo apstājos un pagaidīju, līdz aizbrauc vilciens. Sava lēnīguma dēļ piedzīvoju arī citas šausmas – kāds pārgalvis veic slaidu izlēcienu pāri sliedēm, kaut vilciens jau uzsācis kustību. Bail pat iedomāties, ja viņa veiktais "baleta" triks nebūtu izdevies!

Piebraucu pie dzelzceļa pārbrauktuves un skatos, kā, spītējot griezīgajai pīkstēšanai un sarkano brīdinājumsignālu izmisīgajai mirkšķināšanai, vēl pāris automašīnas cēli, motoriem rēcot, šķērso dzelzceļa sliedes. Sajūtos pat mazliet muļķīgi un nu galīgi nestilīga, jo apstājos un pagaidīju, līdz aizbrauc vilciens. Sava lēnīguma dēļ piedzīvoju arī citas šausmas – kāds pārgalvis veic slaidu izlēcienu pāri sliedēm, kaut vilciens jau uzsācis kustību. Bail pat iedomāties, ja viņa veiktais "baleta" triks nebūtu izdevies!

Turpinot ceļu, tuvojos bēdīgi slavenajam Jelgavas krustam, kur vismaz vienu reizi mēnesī, nu gluži kā pēc pulksteņa, notiek automašīnu sadursmes un reizēm sekas mēdz būt pat pavisam nepatīkamas – kādu aizved vairs ne uz savām kājām. Līdz šim mani tas izbrīnīja, jo nevarēju saprast – krūmu tur nav, arī satiksme mēreni intensīva… Un, kamēr es tā prātoju, zvērīgā ātrumā, ne pārāk veikli lavierējot starp citiem braucamrīkiem, garām panesas sudrabots auto. «STOP» zīme, «Labās rokas likums»? Kas tie par tādiem moderniem izgudrojumiem? Sudrabotais, motorizētais rumaks neskatās ne pa labi, ne pa kreisi un nebremzējot dodas savā izvēlētajā virzienā. Paldies! Es vairs nebrīnos!
Nu piemīt, ko tur liegties, arī man daži sievišķīgi autovadīšanas niķi, bet, domāju, kā līdzīgi kā daudziem citiem, nav man patikšana vērot, kā cilvēks tīši padara sev galu. Un ja jau būtu jāredz tikai tas, kā ar vilcienu "satiekas" vakardienas dāmīte, kas, sēžot savā mersīti, pims pārgalvīgā izlēciena uz dzelzceļa mālēja lūpas! Gan jau pārdzīvotu šo traumatisko pieredzi! Bet gadās jau arī tā, ka nāvē, ja potenciālam "pašnāvniekam" gadījies kāds lielāks un ātrāks braucamais, līdzi tiek parauti arī pavisam miermīlīgie, nevainīgie un kārtīgie. Bez tēviem, mātēm paliek bērni un vecāki – bez bērniem!
Bioloģiju mācījos labi, bet neatceros, ka būtu vēl kāda suga, kas tik uzstājīgi censtos doties nāvē. "Radības kronis?" Tur pat zirgam jāsmejas!

Komentāri

  1. Tā ir dzīve. Bieži vien tajā nav nedz likumu, nedz t.s. kultūras. Forši ir nedomāt!

  2. Kā man patika Revolucionāra teiktais ka tā ir dzīve , un forši ir par to nedomāt .

    Un dzīvei nav likuma ne kultūras … super !!!

  3. Aizbrauc piekdienu un sesdien vakaros līdz Rimi – ledus halles stāvvietai! Tur var sastapt desmitiem pusdebīlu bērnu sēžam vecāku BMW ar jaudu lielāku par paša svaru un augumu kopā ņemtiem, kuri nu cenšas parādīt kurš te ir labāks, superīgāks un kuram tas BMW ir jaudīgāks un kurš ar lielāku sānslīdi var šķērsot visu stāvietu, par kuru diemžēl mēdz pārvietoties cilvēki un kur normāli cilvēki mēdz novietot savus auto, bet tas jau tāds sīkums vien ir. Visi jau dmā "Es jau esmu super braucējs un nevienu nenobraukšu un neviena mašīnu nesabojāšu."
    Tur arī rodās šie pašnāvnieki un nereti arī slepkavas…

    P.S Man nav nekas pret BMW, man pat šī auto marka ir ļoti pievilcīga, bet visā pasaulē to iegādājās dēļ tās augtās kvalitātes un komforta, bet pie mums: Vecus BMW pērk jaunieši kuri tikai zīmējās un ārdās kā no psihenes izmukuši, savukār jaunus BMW pērk prestiža un komforta pēc – kas arī ir galvenais uzsvars ražošanā!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *