Pacients – pacientam

Šādi saucās projekts, ko Tukuma pilsētas un rajona Diabēta biedrība sagatavojusi, lai cilvēki, kam ir attiecīgās veselības problēmas, varētu ne vien noklausīties speciālistu lekcijas, bet arī dalīties pieredzē. Pateicoties tam, ka projektu atbalstīja Tukuma dome, bija iespēja pirmsjāņu laikā – no 18. līdz 22. jūnijam – bijušajā Apšuciema pamatskolā noorganizēt vasaras nometni. Tajā piedalījās 31 diabēta pacients no Tukuma pilsētas, Kandavas novada un vairākiem pagastiem.

Šādi saucās projekts, ko Tukuma pilsētas un rajona Diabēta biedrība sagatavojusi, lai cilvēki, kam ir attiecīgās veselības problēmas, varētu ne vien noklausīties speciālistu lekcijas, bet arī dalīties pieredzē. Pateicoties tam, ka projektu atbalstīja Tukuma dome, bija iespēja pirmsjāņu laikā – no 18. līdz 22. jūnijam – bijušajā Apšuciema pamatskolā noorganizēt vasaras nometni. Tajā piedalījās 31 diabēta pacients no Tukuma pilsētas, Kandavas novada un vairākiem pagastiem.

Kā «Neatkarīgajām Tukuma Ziņām» pastāstīja Diabēta biedrības vadītāja Rasa Hohmanne, tad paldies par izdevušos pasākumu jāteic gan Tukuma domei, gan Jaunpils un Engures pagastiem, kas bijuši visatsaucīgākie. Prieks, ka, pateicoties sponsoru atbalstam, nometnē varēja piedalīties arī trīs cilvēki no Kandavas novada. Un lielas paldies pienākas arī lektorēm, kas, nežēlojot savu brīvo laiku, ieradās uz sarunu ar nometnes dalībniekiem – Ievai Upeslejai, Romēnai Bārdiņai, Līgai Strautmanei un Ilzei Andersonei.
Sarunā ar žurnālistiem viena no nometnes dalībniecēm – Diabēta biedrības biedre kopš tās dibināšanas, tātad jau ar 10 gadu stāžu – Virgīnija Višņakova atzina, ka šādi pasākumi ļoti vajadzīgi ne jau tikai lektoru sniegtās informācijas dēļ. Te cilvēki ar līdzīgām problēmām var dalīties pieredzē cits ar citu, jo var taču gadīties, ka kādam der tieši tavs ieteikums!
Pievienojoties sarunai, arī citi pacienti piekrita šāda projekta nozīmībai. Vienīgais, kā patiesi žēl – uz nometni ieradušies tikai septiņi vīrieši, lai gan diabētiķu viņu vidū nebūt nav mazāk kā daiļā dzimuma rindās! Tas nozīmē, viņas ar nožēlu teica, ka vīrieši nepievērš vajadzīgo uzmanību savai veselībai, nerūpējas par to. Un vēl tas nozīmē, ka šādas vieglprātīgas attieksmes dēļ viņi pakāpeniski kļūst aizvien slimāki, aizvien vairāk atkarīgi no medicīnas, no tuviniekiem, no ģimenes. Sarunu biedres bija patiesi nobažījušās, ka viena cilvēka bezrūpība attieksmē pret savu veselību var izvērsties par slogu citiem. Tieši tāpēc, viņas bija vienisprātis – ir vajadzīgas šādas nometnes, šādi savstarpēji kontakti, kuros iemācās vispirms jau – mīlēt paši sevi! Un tad jau ir daudzkārt vieglāk sadzīvot arī ar slimību, atrisināt dažu labu sadzīves problēmu un… mīlēt arī citus!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *