Ne jau par naudu un maizi vien runājam

Gadskārtējā akcija «Gaišu prieku katram!» sākusies ar pārdomām. Jāatzīst, ka gan dažādie konkursi, ko rīkojam, gan arī gadagrāmatas sagatavošana, bet jo īpaši labdarības akcija uzliek papildu pienākumus ikvienam redakcijas darbiniekam: avīzes darbi jāsaplāno tā, lai būtu laiks braukt akcijā, nerēķinot nekādus darba laikus. Turklāt nav īpaši ērti ne pašiem, ne apmeklētājiem, ja redakcija uz vairākiem mēnešiem pārvēršas par lielu mantu krātuvi – noliktavu. Kolēģi pieņem ziedojumus akcijai, citi rēķina un gatavo atskaites, cik par saziedoto, pareizāk sakot, mūsu pašu kolektīva un uzņēmuma akcijai atvēlēto naudu iznāk pārtikas paku, cik saldumu pašiem mazākajiem, kādas ir pieteiktās adreses, cik ģimenes rūķiem ir jāapciemo. Saldumi jāpasūta veikalā. Milti, zirņi, putraimi, auzu pārslas, manna sīkpakās fasējami. Un šajā laikā, kad ik minūte ir dārga, aizvien esam saņēmuši atsaucību un pretimnākšanu – saldumu paciņas vajadzīgā daudzumā sagatavotas, beramie produkti safasēti, sociālie darbinieki daudzviet pagastos ir gatavi doties rūķiem līdzi, lai īsto dāvanu saņēmēju māju vispār ziemā un visbiežāk tumsā atrastu…
Pēc akcijas izsludināšanas interneta portālā ntz.lv lasījām visdažādākās atsauksmes par akciju, tostarp arī pārmetumus par to, ka palīdzība cilvēkiem netiek organizēta ikdienā, ka akcija ir vien reklāmas pasākums, turklāt – par svešu naudu… Jāpiekrīt, ka palīdzība cilvēkiem, kam tā nepieciešama, jāsniedz ik dienas. To arī katrs no mums, manuprāt, savu iespēju robežās dara. Turklāt dažādu ikdienas problēmu risināšana taču ir daļa no mūsu profesionālajiem pienākumiem, ko tiešām veicam ļoti atbildīgi. Taču, manuprāt, atsauksmes rakstītājs nezina un arī jauc dažādas lietas. Pirmkārt, labdarības akcija ir pašu lasītāju, ne redakcijas rosināta. Otrkārt, galvenais finansiālais šīs akcijas balsts ir mūsu pašu darbs un finanšu līdzekļi. Savukārt ziedojumi dod iespēju palīdzēt vēl lielākam cilvēku lokam, jo diemžēl akcijai atvēlēto līdzekļu ik gadu izrādās par maz…
Bet akcijas misija, manuprāt, ir daudz plašāka par materiāla atbalsta sniegšanu, kaut vai tāpēc, ka priekam, ko sagādājam citiem, piemīt burvība daudzkāršoties un atgriezties mūsos vēl mirdzošākam…

Komentāri

  1. Jā nav viegli būt labdarim vienreiz gadā kaukur ziemā tumsā kādu dāvanu saņēmēju jāmeklē :))))kļūstat jau smieklīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *