Vera, Vaira, Vairis
Foto: delfi.lv

Mīti par elektroenerģijas tirgu un cenām

Autors: ntz.lv
Twitter
FaceBook
print
2014. gada 25. novembris 11:21

Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām Latvijā nereti izskan pretrunīgi, pārprotami un aplami jaunās situācijas skaidrojumi. Protams, – neprecīzi, nevērīgi izteikumi nereti provocē izpratnes „nobrukumus” un sabiedrībai sagādā lieku satraukumu. Lai gaidāmo tirgus atvēršanas situāciju vērstu pēc iespējas katram personiski pārskatāmāku un skaidrāku, piedāvāju skaidrojumus tiem apgalvojumiem un pieņēmumiem, kuri sabiedrības apziņā draud kļūt par „mītiem”, kas veicina nepareizu uztveri un nemotivētas bažas par tirgus atvēršanas negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību labklājību.

Paaugstinoties elektrības cenām, celsies visu preču cenas

Nav taisnība, jo jau no 2012. gada beigām visas juridiskās personas, uzņēmumi elektroenerģiju pērk par tirgus cenu, tādēļ no Jaunā gada viņiem nav iemesla celt preču cenas. 2015. gadā izmaiņas skars tikai mājsaimniecības, kuras arī sāks elektroenerģiju pirkt par reālo tirgus cenu.

Šis mīts uztur dzīvotspēju kopš regulētā tarifa izmaiņām iepriekšējos 10 gados. Un tajā paustais bija patiesība tieši tik ilgi, iekams patiešām valstiska regulācija attiecās uz it visiem klientiem – sākot no mājsaimniecības ar dažu desmitu kilovatstundu (kWh) enerģijas patēriņu un beidzot ar ražošanas uzņēmumiem ar vairāku megavatstundu (MWh) jeb tūkstoškārt lielāku enerģijas patēriņu. Tā tas bija līdz pat 2007. gadam, kad paši lielākie rūpnieki un juridiskās personas – komersanti – sāka iegādāties enerģiju brīvajā elektrības tirgū. Latvijā elektrības tirgus ir liberalizēts pakāpeniski, un pēdējās no juridiskajām personām elektrību pēc brīva tirgus principiem sāka pirkt 2012. gada novembrī. Tātad nu jau vairāk nekā divus gadus it visas juridiskās personas ir brīvā elektrības tirgus dalībnieki, kas brīvi izvēlas tirgotāju, savukārt elektrības tirgotājiem ir plašs klientu spektrs un iespējas konkurences cīņā pierādīt klientam sava piedāvājuma pārākumu. Šobrīd Latvijā elektrību brīvajā tirgū iegādājas aptuveni 25 tūkstoši juridisko personu, kas kopumā patērē 75 % no visas valstī pārdotās elektrības.

No 2015. gada 1. janvāra, kad tirgū iesaistīsies privātpersonas, komersantiem un iestādēm nekādu izmaiņu nebūs, jo tiesiskā regulējuma izmaiņas paredz pārmaiņas vienīgi mājsaimniecībām.

Tātad – nav ne mazākā pamata aizdomām par preču un pakalpojumu cenu pieaugumu 1. janvāra izmaiņu dēļ, atbilstoši – nav arī ne mazākā pamata kādam rūpniekam vai tirgotājam šādu neesošu pieaugumu iekļaut savu preču un pakalpojumu cenā. Ja tā tomēr notiek, ir jāzina, ka tā ir komercdarbības labās prakses principu neievērošana.

Ja nevērtu vaļā tirgu, kopējā elektrības cena paliktu esošajā līmenī

Noteikti nē! Elektroenerģijas tarifi ir nemainīgi jau vairākus gadus (kopš 2011. gada), pat neņemot vērā ikgadējo OIK komponentes pieaugumu – AS «Latvenergo», lai izvairītos no jauna tarifu kāpuma, šīs izmaksas ir segusi no saviem līdzekļiem uz elektroenerģijas cenas (komponentes) rēķina. Līdz ar to šobrīd elektroenerģijas cenas apjoms tarifā sen vairs neatbilst tirgus situācijai, jo regulētajā Starta tarifā iekļautā elektrības cena ir aptuveni divas reizes zemāka par cenu, kādu maksā lietotāji tirgū.

Tādējādi šis arguments ir izdevīgs tiem, kas apzināti vai netīšām maldina sabiedrību. Patiesībā tajā mūsu tēriņa daļā par elektroapgādi, ko maksājam ik mēnesi, tikai viena trešā daļa ir pašas elektrības cena, turklāt jau gadiem ilgi šo cenu nosaka apstākļi, kurus ietekmēt nav vienas nacionālas valsts spēkos.

Citiem vārdiem – elektrības cena ir pieprasījuma un piedāvājuma diktēta, un to veido elektrības ražotāji, kas savus piedāvājumus īsteno caur elektrības biržu. Un visspēcīgāk cenu pie mums ietekmē nevis pašu vietējo spēkstaciju izmaksas, bet gan Skandināvijas un arī citu Baltijas valstu spēja saražot ļoti daudz enerģijas, kas nosaka kopējo cenu līmeni it visur, kur šo elektrību var fiziski nogādāt. Tātad arī mūsu valstī ikviens elektrības tirgotājs savos piedāvājumos klientiem iekļauj labāko iespējamo cenu, ko nosaka elektrības vairumtirgus cena biržā; tātad – šos 30% veido tajā brīdī labākā, izdevīgākā cena, par kuru elektroenerģiju ir iespējams nopirkt biržā. Atlikušās 2/3 cenas veido: tīklu pakalpojumu izmaksas, obligātā iepirkuma komponente, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

Aprakstītā situācija nozīmē, ka tirgotājs, ja pat kādu iemeslu dēļ īstermiņā vēlas būt klientam pretimnākošs, nevar mākslīgi uzturēt elektrības cenu zemu, ja pašam par to biržā jāmaksā vairāk. Tieši tādēļ arī šobrīd Latvijā – neatkarīgi no elektrības cenas noteikšanas formas – tās saturam ir jābūt vienam: reālas izmaksas vairumtirgū neatkarīgi no tā, vai regulētu tarifu vai brīvā tirgus piedāvājuma fasējumā.

«Latvenergo» nosūtītie tirgus piedāvājumi nav maināmi

Katrā mājsaimniecībā ir atšķirīgas elektroierīces, dažādi to lietošanas paradumi, kā arī elektroenerģijas patēriņš. Tādēļ Latvenergo ir izveidojis 6 piedāvājumus ikvienai Latvijas mājsaimniecībai – vadoties pēc klienta vēsturiskā patēriņa un izvēlētās norēķinu metodes, Latvenergo ir nosūtījis izdevīgāko. Piedāvājums, ko nosūtām katram klientam, nav jāuzskata par nemaināmu un  obligātu,  tas ir piedāvājums, kurš aprēķināts, par pamatu izmantojot klienta vidējo vēsturisko patēriņu un norēķinu paradumus.

Taču klients var brīvi izvēlēties arī jebkuru citu no ieteiktajiem produktiem un to piedāvātajām norēķinu iespējām. Tas nozīmē: ja klients nevēlas izmantot, piemēram, Izlīdzinātā maksājuma piedāvātās ērtības, bet vēlas maksāt pēc faktiskā patēriņa, tad ir iespējams ērti veikt maiņu un izvēlēties tādu Elektrum produktu piedāvājumu, kurā šāda norēķinu iespēja ir paredzēta (piemēram, Klasiskais). Tāpat, ja atsūtītajā piedāvājumā vidējais patēriņš neatspoguļo reālo situāciju (esat iegādājies jaunas elektroierīces, kuras palielinās Jūsu elektroenerģijas patēriņu, vai arī plānojat doties garākās brīvdienās, kuru laikā mājoklī elektroenerģijas patēriņš būs niecīgs), aicinām klientus sazināties ar Latvenergo sev ērtākajā veidā (vai tas būtu portāla e-latvenergo.lv apmeklējums, e-pasts klientu.serviss@latvenergo.lv, bezmaksas klientu apkalpošanas serviss 80200400, vai arī klātienes apmeklējums kādā no Latvenergo klientu apkalpošanas centriem). Latvijas mājsaimniecībām  AS «Latvenergo» piedāvā maksimāli vienkāršu saziņu un piedāvājuma izvēli. Tādēļ, ja esat saņēmis piedāvājumu, kurā vēlaties veikt korekcijas, tad visērtāk ir to izdarīt klientu pašapkalpošanās portālā www.e-latvenergo.lv, kurā ir redzams katra klienta vēsturiskais patēriņš, un tam atbilstoši ir iespējams izkalkulēt, kas ir izdevīgi konkrētajam klientam, paskatīties, kurš norēķinu veids ir piemērotākais, kā arī izdarīto izvēli apstiprināt.



Komentēt

Pasākumu kalendārs

2019.09.17 | 10:00

Jauno uzņēmēju skola Slampē 

2019.09.18 | 18:00

Runās par Vecupes projektu Engurē 

2019.09.20 | 16:00

Vakartirgus Pūrē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Septembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool