Latvija atbalsta sarunu pārtraukšanu par jauno ES-Krievijas partnerattiecību līgumu

Latvija atbalsta sarunu pārtraukšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju par jauno partnerattiecību un sadarbības līgumu, līdz Maskava būs izvedusi savu karaspēku no Gruzijas, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Latvija atbalsta sarunu pārtraukšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju par jauno partnerattiecību un sadarbības līgumu, līdz Maskava būs izvedusi savu karaspēku no Gruzijas, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Par to aģentūrai "Reuters" piektdien paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

"Līguma nosaukumā ir "partnerattiecības un sadarbība". Mums jānoskaidro, par kādu partnerību mēs runājam, un šis nav īstais laiks, lai runātu par šo partnerību," teicis ministrs.

Šī pozīcija izskanējusi dažas dienas pirms pirmdien paredzētā ES valstu un valdību vadītāju ārkārtas sanāksmes par Gruzijas krīzi, kurā piedalīsies arī Latvijas amatpersonas. Pagaidām nav skaidrs, vai ES valstis varētu vienoties par Latvijas aizstāvēto partnerattiecību līguma sarunu apturēšanu.

Tikmēr ES prezidējošās valsts Francijas amatpersonas piektdien devušas skaidru signālu, ka par citu sankciju noteikšanu pret Krieviju, tā Kremli sodot par agresiju Gruzijā, nebūs runa. "Mēs joprojām esam dialoga, nevis sankciju fāzē ar Maskavu. Vēl nav pienācis laiks sankcijām," kādu franču diplomātu citē aģentūra AFP.

Eiropas diplomāti sakās esam saņēmuši signālus no Kremļa, ka Krievija atspēlēsies, ja ES pret to vērsīs sankcijas. Bet vienlaikus Maskava piektdien noliedza, ka sankciju gadījumā plāno samazināt naftas piegādes Eiropai.

ES vienotības vārdā pat valstis, kuras iepriekš aizstāvēja stingrāku valodu attiecībā pret Maskavu – Baltijas valstis, Polija un Lielbritānija -, redzot Francijas, Vācijas un Itālijas pretošanos sankcijām, ir mīkstinājušas toni, spriež aģentūra "Reuters".

"Mēs esam Krievijas Federācijas kaimiņi. Mēs redzam vairākus jautājumus, kur ar to nepieciešams dialogs. Mūsu pozīcija nav, ka Krievija jāizolē, tā nav mūsu vēlme," vienlaikus ar nostāju par sarunu apturēšanu uzsvēris Riekstiņš. Arī Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns piektdien paziņoja: "Mums nebūtu jāmeklē veidi, kā sodīt Krieviju. Vissvarīgākais ir vienota ES pozīcija."

Arī Baltais nams paziņojis, ka par sankcijām pret Krieviju runāt ir pāragri, taču Vašingtona pašlaik Gruzijas notikumu dēļ pārskatot savas attiecības ar Maskavu.

Iespējamās sankcijas varētu būt ierobežojumu noteikšana ceļotājiem no Krievijas, atteikums atbalstīt Maskavas centienus iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā un sadarbības sarunu apturēšana. Tomēr šīs idejas esot noliktas malā, un ES līderi centīšoties nākt klajā ar vienotu brīdinājumu, ka Maskavas tālāka rīcība ietekmēs ES un Krievijas partnerattiecības. "Mēs mēģinām panākt spēcīgu tekstu, kas parādītu mūsu vēlmi nepieņemt situāciju Gruzijā," ceturtdien teica Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *