Piektdiena, 2018. gada 16. novembris
Glorija, Banga

Lap­mež­cie­ma Tau­tas nams svin pus­gad­sim­ta ju­bi­le­ju

Autors: Toms
Twitter
FaceBook
print
2007. gada 2. novembris 13:26

Šo­dien Lap­mež­cie­ma tau­tas na­mā ir īpa­ši svēt­ki – 50. dzim­ša­nas die­nu. Vie­sos gai­dā­mi māk­sli­nie­ki M.Va­nags, J. Ku­la­kovs, A. Er­man­briks, M. Kriev­kal­ne, H. Užāns un ci­ti. Ko­pī­gi tiks šķe­ti­nāts at­mi­ņu ka­mols un no­tiks bal­le «Kā sendienās», ku­rā pie­da­lī­sies Mā­ra Kriev­kal­ne un Ha­rijs Užāns. Pirms svēt­kiem ne­daudz ie­ska­tī­jā­mies tau­tas na­ma tap­ša­nas vēs­tu­rē.

Te­āt­ri spē­lē­ja un ko­rī dzie­dā­ja gan Ziv­ju fab­ri­kā, gan sko­lā

Pēc­ka­ra ga­di bi­ja grū­ti un pie­ti­cī­gi. To­mēr cil­vē­ki pra­ta sa­nākt ko­pā, prie­cā­ties, spē­lēt te­āt­ri. To pra­ta arī lap­mež­ciem­nie­ki. Par ko­pā sa­nāk­ša­nas vie­tu vi­ņi iz­rau­dzī­jās bi­ju­šo Ra­ga­cie­ma ziv­ju fab­ri­kā (ta­gad Lap­mež­cie­ma ziv­ju tir­dziņš), kur svi­nē­ja Lī­go svēt­kus, or­ga­ni­zē­ja vēl ci­tus sa­rī­ko­ju­mus, arī spē­lē­ja te­āt­ri. 1950. ga­dā, kaut arī vēl kul­tū­ras na­ma ne­bi­ja, cie­mā re­gu­lā­ri dar­bo­jās ko­ri, dra­ma­tis­kais pul­ciņš, kas ie­stu­dē­ja pat Rū­dol­fa Blau­ma­ņa lu­gu «Pazudušais dēls», par ko gan, kā lie­ci­na tā lai­ka do­ku­men­ti, par­ti­jas funkci­onā­ri kā ar maz­vēr­tī­gu dar­bu ne­esot bi­ju­ši ap­mie­ri­nā­ti. Bet vai gan tā­pēc zu­da spē­lēt­prieks? Vai bi­ja ma­zāk ska­tī­tā­ju? Cil­vē­ki vēr­tī­bas ap­zi­nā­jās pa­ši, bez tā lai­ka va­ras no­rā­dī­ju­miem.
Vē­lāk, kad at­jau­no­ja no­de­gu­šo pa­mat­sko­lu, pa­sā­ku­miem iz­man­to­ja di­vas kla­ses, ku­rām bi­ja sa­bī­dā­ma sie­na, tā­dē­jā­di vie­nā pu­sē iz­vei­do­jās ska­tu­ve, bet ot­rā – zā­le ska­tī­tā­jiem.

Lai kul­tu­rā­li un po­li­tis­ki ne­at­pa­lik­tu

Pirm­ā do­ma par to, ka va­ja­dzē­tu pa­šiem sa­vu kul­tū­ras na­mu, ra­dās 1950. ga­da 30. jan­vā­rī. To­laik Lap­mež­cie­ma cie­ma pa­do­mes priekš­sē­dē­tājs bi­ja Mi­ķe­lis Štāls. Cie­mā bi­jis vai­rāk ne­kā 1 100 iedzī­vo­tā­ju, bet vie­tas, kur pul­cē­ties – ne­bi­ja. "Tā re­zul­tā­tā ciems kul­tu­rā­li un po­li­tis­ki at­pa­liek, tā­dēļ ne­pie­cie­šams uz­sākt tau­tas na­ma bū­vi," tā bi­ja teikts cie­ma pa­do­mes sē­des pro­to­ko­lā. Ša­jā sē­dē ti­ka uz­dots to­rei­zē­jam Slo­kas zvej­nie­ku kol­ho­za «Selga» priekš­sē­dē­tā­jam Rei­nim Grun­tem caur re­pub­li­kas Zvej­nie­ku sa­vie­nī­bu vest sa­ru­nas ar jau­najiem in­že­nie­riem, lai kā vi­ņu dip­lom­darbs tap­tu iz­ga­ta­vots būv­pro­jekts Lap­mež­cie­ma tau­tas na­ma iz­bū­vei. Ti­ka uz­dots or­ga­ni­zēt tal­kas un zvej­nie­kiem Em­sim, Pau­gam, Štā­lam un Jan­so­nam or­ga­ni­zēt ak­me­ņu un grants pie­ve­ša­nu. Lai uz­bū­vē­tu tam lai­kam ļo­ti lielo celt­ni, ti­ka iegu­l­dī­ta vi­sa kop­saim­nie­cī­bas nau­da, dau­dzi strā­dā­ja tal­kās un bez sa­mak­sas. Zvej­nie­ki ar mo­tor­lai­vām brau­ca pa Liel­upi uz Kaln­cie­mu pēc ķie­ģe­ļiem. Lielo ska­tu­ves priekš­ka­ru šu­va pa­ši. Zā­lē li­ka par­ke­tu, lo­gos – vit­rā­žas.

Otrs lep­nā­kais pie­kras­tē…

Kul­tū­ras na­ma celt­nie­cī­ba no­ri­tē­ja līdz 1957. ga­dam. Līdz tam sko­las zā­lī­tē no­ti­ka da­žā­di pa­sā­ku­mi. Kā lie­ci­na do­ku­men­ti, tad 1954. ga­dā 22. feb­ru­ārī dar­bo­jies dra­ma­tis­kais pul­ciņš, te­āt­ra pul­ciņš, no­la­sī­ti 10 re­fe­rā­ti, no­ti­ku­si ga­ta­vo­ša­nās Augst­ākās Pa­do­mes vē­lē­ša­nām u. c.
Kul­tū­ras na­mu at­klā­ja 1957. ga­da 8. no­vem­brī. Tas to­brīd pie­jū­ras cie­mos bi­ja otrs lielā­kais, ko uz­cē­la pēc­ka­ra ga­dos. Pir­mais bi­ja Vi­dze­mes jūr­ma­lā – Zvej­niek­cie­mā. At­klā­ša­nas svēt­kos uz­stā­jās vie­tē­jai ko­ris, te­at­ra­li­zē­tu uz­ve­du­mu sa­ga­ta­vo­ja dra­ma­tis­kais pul­ciņš sko­lo­tā­jas Il­gas Bu­šas va­dī­bā. Par kul­tor­gu to­laik strā­dā­ja Dai­lo­nis Ru­do­vics. 1957. ga­dā kul­tū­ras na­ma at­klā­ša­nai par go­du māk­sli­nie­kam Alek­san­dram Zvied­rim ti­ka pa­sū­tī­ta glez­na ar Lap­mež­cie­ma jū­ras kras­ta aina­vu. Tas, kā vē­lāk iz­rā­dī­jās, bi­ja aiz­sā­kums turp­mā­ka­jām māk­slas ak­ti­vi­tā­tēm, kas no­ri­si­nā­jās kul­tū­ras na­mā 70. ga­dos, kad na­mam jau bi­ja liels glez­nu krā­jums un zā­lē ti­ka rī­ko­tas iz­stā­des.
60. ga­dos par kul­tū­ras na­ma va­dī­tā­ju strā­dā­ja Ed­munds Prau­liņš. To­laik no­ti­ka ga­ta­vo­ša­nās Pa­dom­ju Lat­vi­jas 25. ga­da­die­nai un Lat­vi­jas Dzies­mu un de­ju svēt­kiem. 1980. ga­dā pie kul­tū­ras na­ma pie­bū­vē­ja iz­stā­žu zā­li, kur re­gu­lā­ri ti­ka iz­stā­dī­ti aug­stas kla­ses māk­sli­nie­ku dar­bi.

Īpašs uz­plau­kums – 80. ga­dos

Īpa­ši kul­tū­ras darbs uz­plau­ka 80. ga­dos, par to lie­ci­na 1981. ga­da 3. sep­tem­bra Lap­mež­cie­ma tau­tas de­pu­tā­tu pa­do­mes iz­pil­dko­mi­te­jas lē­mums, ku­rā mi­nēts, ka ša­jā ga­dā no­ti­ku­ši 36 da­žā­di te­ma­tis­ki sa­dzī­ves at­pū­tas va­ka­ri, no­or­ga­ni­zē­ti 78 kon­cer­ti – gan Lat­vi­jā, gan Mas­ka­vā, gan Ļe­ņin­gra­dā (Pē­ter­bur­gā), gan Tal­li­nā un ci­tur. Par tra­dī­ci­ju kļu­vu­si Māk­slas un Dze­jas die­nu at­zī­mē­ša­na, no­or­ga­ni­zē­tas čet­ras māk­slas iz­stā­des, rī­ko­ti Bēr­nī­bas un Piln­ga­dī­bas svēt­ki, no­ti­ku­si svi­nī­ga jauno pil­so­ņu dzim­ša­nas re­ģis­trā­ci­ja. Kul­tū­ras na­mā dar­bo­jās 14 māk­sli­nie­cis­kās paš­dar­bī­bas ko­lek­tī­vi ar 388 da­līb­nie­kiem, no tiem 63 bi­ja bēr­ni. Sie­vie­šu vo­kā­lais an­sam­blis ra­jo­na ska­tē iegu­­vis 2. vie­tu, de­ju ko­lek­tīvs Zvej­nie­ku kol­ho­zu sa­vie­nī­bas ska­tē – 1. vie­tu, vo­kā­li in­stru­men­tā­lais an­sam­blis «Mazā Selga» — 2. vie­tu, ko­ris ra­jo­na ska­tē – 3. vie­tu.
To­laik dar­bo­jās pro­fe­si­onā­lie es­trā­des an­sam­blis «Selga» un lau­ku ka­pel­la. Šeit dzie­dā­ja po­pu­la­ri­tā­ti gu­vu­šais An­drejs Lih­ten­bergs, Al­dis Er­man­briks, Zi­gis­munds Lo­rencs, Žoržs Sik­sna, San­dra Ozo­lī­te, Mā­ra Kriev­kal­ne, Pār­sla Geb­har­de, Ivars Bir­kāns, Rai­monds Rau­biš­ko, Ivars Vīg­ners u.c. Lau­ku ka­pel­la sā­ku­mā spē­lē­ju­si pa­va­dī­ju­mu de­ju ko­lek­tī­vam, bet vē­lāk sā­ka vei­dot pat­stā­vī­gas kon­cert­pro­gram­mas. Ka­pe­lu va­dī­ja Ai­vars Klin­gen­bergs, šeit pirm­ās dzies­mas dzie­dā­jis arī An­dris Da­ņi­ļen­ko, akar­di­onu spē­lē­jis Mā­ris Ba­laš­ko.

Grū­tī­bas no­rū­da

Un tad nā­ca lai­ku mai­ņas. 1991. ga­dā kul­tū­ras na­ma ēka piede­­rē­ja zvej­nie­ku kol­ho­zam «Selgai», tā ne­ti­ka ap­ku­ri­nā­ta, ska­tu­ve bi­ja iz­lauz­ta, bez grī­das. Kad laiks sil­tāks, paš­darb­nie­ki strā­dā­ja kul­tū­ras na­mā, kad pa­li­ka auk­stāks – cie­ma pa­do­mes sē­žu zā­lē.
1993. ga­dā pa­ju sa­bied­rī­bas «Selga» piln­va­ro­to sa­pul­ce no­de­va kul­tū­ras na­ma 1. stā­vu pa­gas­ta iedzī­vo­tā­ju rī­cī­bā. Ar šo ga­du ēkai at­kal at­jau­nots Tau­tas na­ma sta­tuss.
Dar­bo­jās sie­vie­šu an­sam­blis, ko va­da Ār­ija Zel­ti­ņa (Nei­ma­ne), fol­klo­ras an­sam­blis «Stuģi», ko va­dī­ja Ta­mā­ra Pū­rī­te, un de­ju ko­lek­tīvs, kas ātr­i vien iz­ju­ka. Pie­augu­šie ne­gri­bē­ja iesaistī­ties paš­dar­bī­bā, tā­pēc uz­ma­nī­ba ti­ka pie­vēr­sta bēr­niem un jau­niešiem. To­laik uz­plau­ka TV or­ga­ni­zē­tā tra­dī­ci­ja dzie­do­ša­jām ģi­me­nēm, un tā­das ra­dās arī Lap­mež­cie­mā – tā­di bi­ja Jē­kab­so­ni, Eg­les, Kan­ber­gi, Grīn­ber­gas, Api­ņi, Za­ha­ri un ci­ti. Dar­bo­jās bēr­nu klubs «Kāpēcītis», ko va­dī­ja Li­gi­ta Ba­lo­de. Vi­ņa Tau­tas na­mā strā­dā­ju­si gan par māk­sli­nie­cis­ko va­dī­tā­ju, gan arī 30 ga­dus – par Tau­tas na­ma va­dī­tā­ju. Kat­ru ga­du ti­ka rī­kots kon­kurss ma­za­jiem dzie­dā­tā­jiem «Cālis», kur lap­mež­ciem­nie­ki star­tē­ja iz­ci­li. To­reiz četr­ga­dī­gā An­ni­ka Dzēr­ve iz­cī­nī­ja 1. vie­tu ra­jo­nā un pie­da­lī­jās tele­vī­zi­jas «Cālī», ie­gū­da­ma ti­tu­lu «Mis Rokenrols». 90. ga­dos or­ga­ni­zēt pul­ci­ņu un spor­ta no­dar­bī­bas Tau­tas na­mā pa­lī­dzē­ja arī Nor­munds Velps un An­drejs Ri­te­­nieks.

 

Nams – tau­tai
Pa­ma­zām ļau­dis sā­ka dzī­vot tu­rī­gāk un ra­dās ne­pie­cie­ša­mī­ba bie­žāk ap­mek­lēt sa­vu Tau­tas na­mu. No­di­bi­nā­jās bēr­nu pop­gru­pa «Vējā», ku­ru va­dī­ja Be­ni­ta Eg­le, 90. ga­du bei­gās no­di­bi­nāts dā­mu klubs «Spridzenes», ku­ra dvē­se­le ir Ive­ta Mei­ere. Klu­ba ma­za­jā zā­lī­tē at­sā­ka arī or­ga­ni­zēt māk­sli­nie­ku iz­stā­des, šeit ska­tā­mi Ha­ri­ja Blu­na­va, Oļe­ga Ska­ri­ņa?? un ci­tu māk­sli­nie­ku dar­bi.
2001. ga­da ru­de­ni Žan­nai Kļa­vai iz­do­das no­or­ga­ni­zēt jau­niešu de­ju ko­lek­tī­vu, kurš jau ta­jā pa­šā ga­dā ra­jo­na ska­tē ie­gūst ot­ro vie­tu. Un jau ne­daudz vē­lāk se­vi pie­sa­ka arī Žan­nas va­dī­tais vi­dē­jās pa­audzes ko­lek­tīvs.
Tiek or­ga­ni­zē­ti Zvej­­nieksvēt­ki, Jaun­ga­da un Zie­mas­vēt­ku bal­les un vēl ci­ti pa­sā­ku­mi. Nu Tau­tas nams pa­tie­šām at­bilst sa­vam vār­dam un no­zī­mei, jo ļau­dis šeit aiz­vien vai­rāk nāk gan bau­dīt kul­tū­ru, gan pa­ši pie­da­lī­ties un piln­vei­dot se­vi da­žā­dās no­dar­bī­bās. Paš­laik šeit no­dar­bī­bas no­tiek de­ju ko­lek­tī­vam «Brīze» (jau­niešiem un vi­dē­jas pa­audzes de­jo­tā­jiem), ka­ra­tē no­dar­bī­bas, vē­der­de­jas un lī­nij­de­jas, dar­bo­jas fol­klo­ras ko­pa «Liedags», pop­gru­pa »Vējā», bēr­nu te­āt­ris «Pasaka», sie­vie­šu un jau­niešu vo­kā­lie an­sam­bļi. Tau­tas na­ma va­dī­tā­ja ir Lai­la Zac­ma­ne. Paš­laik paš­val­dī­ba ēkas ot­ro stā­vu ir no­pir­ku­si un iz­re­mon­tē­ju­si no­va­da ad­mi­nis­trā­ci­jas va­ja­dzī­bām. Ēka ir skais­ta, sa­kop­ta gan no iekš­pu­ses, gan no ār­pu­ses.
Zī­mī­gi, ka tie­ši Tau­tas na­mā šū­pu­lis kārts nu jau at­zi­nī­bu gu­vu­ša­jam Lap­mež­cie­ma mu­ze­jam, kas ša­jā ga­dā at­zī­mē­ja pir­mo des­mit­ga­di.


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.11.16 | 12:30

Valsts svētu koncerts Cērē 

2018.11.16 | 17:00

Valsts svētki Lestenē 

2018.11.16 | 17:00

Valsts svētki Jaunsāti 

2018.11.16 | 17:00

«Savējo» koncerts Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca 

2018.11.16 | 18:00

Kolektīva «Sadancis» jubileja Vānē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool