Laiž apgrozībā lata-eiro pārejas monētu

Latvijas Banka trešdien, 6. novembrī, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu – «Paritātes monētu» ar lata un eiro pārejas kursu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Banka trešdien, 6. novembrī, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu – «Paritātes monētu» ar lata un eiro pārejas kursu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 1 lata monētas kaltas Münze Österreich (Austrija).

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo 1 lata apgrozības monētu kalšanas tradīcijai rit 12. gads, un tā tiek noslēgta ar «Paritātes monētu». Ar 2014. gada 1. janvāri Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro, bet īpašo 1 lata apgrozības monētu tradīcija tiks turpināta, izlaižot īpašās 2 eiro monētas. Īpašo apgrozības monētu kalšanas tradīciju iesāka monēta ar stārķa attēlu, un kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā (īpašo 1 lata apgrozības monētu klāstu var redzēt šeit). «Paritātes monēta» ir 23. īpašā 1 lata apgrozības monēta.

«Paritātes monētas» attēls izvēlēts kā simbolisks koka stumbrs, kas savieno zarus un saknes, zemi un debesis un ir kā ceļš uz jauniem notikumiem, sapņiem un iespējām.

Jaunās 1 lata monētas reversā attēlots cipars «1», kas veido simetrisku attēlu un ir uzraksta «1 LATS» un «1,42 EIRO» sastāvdaļa. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2013. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas kopējā tirāža ir 500 000 eksemplāru, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

Monētas apraksts un sīkāka informācija par nākotnē gaidāmajām īpašajām 2 eiro monētām pielikumā (sk. 2. un 3. lpp.).

 

PARITĀTES MONĒTA

1 lats (saīsināti – Ls 1)

Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm

Metāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2013. g. Münze Österreich (Austrija)

Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2013. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā – cipars «1», kas atveidots kopā ar tā centrāli simetrisku attēlu un ir attiecīgi uzraksta «1 LATS» un uzraksta «1,42 EIRO» sastāvdaļa.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Latvijas naudas apritē gadu mija veidos robežšķirtni, kad mainīsies maksājumu naudas plūsmas aprises. Latu aizstāšana ar eiro tiek rūpīgi gatavota gan bezskaidrās naudas norēķinos, gan gādājot eiro banknošu rezerves un Latvijas eiro apgrozības monētas ar latviešu tautumeitas vai Latvijas lielā vai mazā valsts ģerboņa attēlu to nacionālajā pusē.

Jau esam pieraduši vērot godīgu eiro ieviesēju cenrāžus, kur lata un eiro paritāte ir godaprāta apliecinājums. Ar 1. janvāri norādes apvērsīsies, bet paritāte jāsaglabā – tas pierādīs, ka tiltam ceļā uz eiro ieviešanu bijuši stabili balsti un tāpēc ar prieku varam aplūkot eiro naudas zīmes savos makos.

Latvijas Banka emitē pēdējo īpašo 1 lata apgrozības monētu, kas līdz gada beigām būs maksāšanas līdzeklis, bet pēc tam ļaus saglabāt metālā kaltu pārejas kursa pierakstu.

Šīs monētas attēls ir kā simbolisks koka stumbrs, kas savieno zarus un saknes, zemi un debesis. Tas ir ceļš uz jauniem notikumiem, sapņiem un iespējām. Prasme pieņemt pārmaiņas, ko nes dzīves ritējums, novērtēt to dāvātās iespējas un droši izmantot šīs iespējas ir veids, kā Latvijai un tās sabiedrībai stabili, noteikti un pārliecinoši integrēties eiro zonas vienotajā ekonomiskajā un kultūras telpā. Jaunu panākumu pamatā būs arī iepriekš uzkrātā daudzveidīgā pieredze visdažādākajās dzīves jomās, kas ļaus stingri stāvēt uz zemes un saglabāt pēctecību, bet vienlaikus sapņiem jātiecas debesīs, arī šajā jomā uzturot sava veida paritāti.

ĪPAŠĀS 2 EIRO MONĒTAS UN KOLEKCIJAS MONĒTAS

Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas īpašās 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus – visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros. Īpašajām apgrozības monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro apgrozības monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

Īpaša dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

Par Latvijas īpaša dizaina eiro monētu izlaišanu, sižetiem un citiem jautājumiem Latvijas Bankas monētu dizaina komisija lems gada nogalē.

Tāpat Latvijā tiks turpināta kolekcijas monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist katru gadu aptuveni tādā pašā skaitā (5–6 dažādas monētas) kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas nonāks brīvā apgrozībā, jo būs numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas. Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas – krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. – būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.

2014. gadā turpināsim monētu mākslā paust Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Paredzēts eiro kolekcijas monētas veltīt Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā, Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai”, Kurzemes barokam, kā arī Baltijas ceļa 25. gadskārtai.

Komentāri

  1. Vai kāds man var paskaidrot,kāda jēga ir sildīt Austrijas ekonomiku maksājot viņiem par kalšanu un pēc 2 mēnešiem visu sakalto nodot uz pārkausēšanu(un vai tad par to nebūs jāmaksā)?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *