Sestdiena, 2018. gada 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris
Māris Vītiņš «Gāršu» pagalmā pie viena no senajiem rīkiem, kas zemniekam palīdzēja tikt pie maizītes

Lai redz, kā sen­či mai­zī­ti audzē­ju­ši!

Autors: Toms
Twitter
FaceBook
print
2007. gada 31. oktobris 12:41

Mā­ris Vī­tiņš ir zem­­nieks. Vi­ņa sen­či zem­i ko­pu­ši pa­audžu pa­audzēs. Strā­dā Mā­ris ­SIA «Dzimtene», ku­rā ir ra­žo­ša­nas va­dī­tājs. Kā­du ti­kai teh­ni­ku M. Vī­tiņš neiz­rī­ko! Ar du­ci liel­dzel­žu zem­i uz­ar, ie­sēj grau­dus un no­vāc ra­žu. Zem­nie­ku sais­ta se­nā teh­ni­ka, ar kā­du arī šīs­pu­ses ļau­dis zem­i da­žā­dos lai­kos ko­pu­ši.

Pa­tīk viss ve­cais

Vī­ti­ņu īpa­šums «Gāršas» at­ro­das De­go­les pa­gas­tā. Ze­me piede­­rē­ja Mā­ra ve­cai­mā­tei Ve­rai Vī­ti­ņai. Ve­co mā­ju me­li­orā­ci­ja no­ra­ka. Te­pat, ne­tā­lu no jau­nās ēkas, vi­ņa zem­ze­mē ap­rak­ta un dro­ši vien nu dus mie­rā, jo lau­ki vi­sap­kārt ap­kop­ti. Zie­mā­ji za­ļo.
Pirms ga­diem čet­riem Mā­ris sā­ka vākt lauk­saim­nie­cī­bas teh­ni­ku, rī­kus, ar kā­diem zem­i ap­strā­dā­ja. Vi­ņam pa­tī­kot viss ve­cais, tā­pat kā stās­ti par to, ka sa­vu­laik pat sau­le spo­žāk spī­dē­ju­si. Kā gan ne­spī­dēt, kad zem­­nieks, pie­mē­ram, ar kū­lī­šu sie­na­mo pļauj­ma­šī­nu la­bī­bu pļauj? Spār­ni, vei­do­jot kū­lī­šus, glu­ši kā grie­žas ap sau­li, to ar la­biem dar­biem prie­cē­jot.

«Gāršu» pa­gal­mā vi­sā sa­vā se­na­jā go­dī­bā iz­rā­dās ap 20 zir­ga vil­kti ze­mes­rī­ki. Pirm­ā ir vien­zir­ga fe­de­re­cē­šas. To M. Vī­tiņš uz­gā­jis Tu­mē. Ir arī pus­ot­ra zir­ga fe­de­re­cē­šas. Ma­kans zirgs viens to var pa­vilkt, bet ādi­nie­ki di­vi jā­jūdz priekš­ā. Rin­dā sa­lik­ta arī kar­tu­pe­ļu ro­ka­mā teh­ni­ka. Tā lai­ka kra­tek­lis, kas bum­bu­ļus stī­pā sa­ber, un da­žā­das jau­das spār­dek­ļi. Tiem gan priekš­ā nā­cies jūgt sprau­nus zir­gus. Bet kar­tu­pe­ļi svai­dī­ti pa gai­su tā, ka ne­re­ti kāds trā­pī­jis la­sī­tā­jam pa aci.

Nav, kam zir­gus pie­ska­tīt
Sē­tas vi­du­cī di­žo­jas saim­nie­cī­bas ra­ti. Ar tā­diem sa­vu­laik ve­du­ši arī mēs­lus. Mēs­lu tal­kas bi­ju­šas va­ren lus­tī­gas. Dau­dzi zir­gi priekš­ā, un vi­si tī­ru­mā. Bet nav «Gāršās» zir­gu. Vi­si mā­ji­nie­ki strā­dā vai stu­dē,- kas tad pie­ska­tīs zir­gus? M. Vī­tiņš ie­gā­dā­jies 50. ga­du ar ben­zī­nu dar­bi­nā­mu HTZ trak­to­rī­ti. Var­būt tad ar to pa­mē­ģi­nās va­gu vērst ar jau 1924. ga­dā ra­žo­to vēr­sē­jar­klu. At­ar va­gu līdz tī­ru­ma vi­ņam ga­lam, ap­vērš le­me­si un ar at­pa­kaļ.

Pļauj­ma­šī­na ko­kos ie­augu­si

Ar la­bī­bas pļauj­ma­šī­nu bi­ju­si liela no­ņem­ša­nās. At­ra­da Smār­des pu­sē tad, kad pļā­vējs jau bi­ja ie­audzis zem­ē. Trīs ko­ki cau­ri dzel­žiem iz­augu­ši. Vī­ri ar bēr­nu lāp­sti­ņām centi­met­ru pa centi­met­ram ra­ku­ši lau­kā. Pē­cāk mā­jās ar smilš­pa­pī­rī­ti tī­rī­ta rū­sa, no jau­na iz­ga­ta­vo­tas lai­ka ār­dī­tās ko­ka da­ļas. Daudz M. Vī­ti­ņam šai dar­bos pa­lī­dzē­jis Jā­nis Lac­bergs, arī pā­rē­jie vie­tē­jie amat­nie­ki.

Vēj­dzir­na­vas, kas pa­gal­ma vi­dū griež spār­nus, saim­­nieks no­lū­ko­jis Po­li­jā. Sā­ku­mā tās bi­ju­šas vien met­ru aug­stas, bet Vī­tiņš aiz­ne­sis pie gald­nie­kiem, kas uz­tai­sī­ju­ši 2,5 rei­zes lielā­kas. Pa­vi­sam cits skats. Pat­la­ban top mēs­lu ra­ga­vas ar kul­bu un ka­ma­nas brauk­ša­nai uz go­diem.

«Gāršu» saim­­nieks bū­tu prie­cīgs, ja sē­tā at­ras­tos arī kār­tīgs tvai­kadam­pis un kuļ­ma­šī­na. Vie­tas bū­tu ga­na. Vien nu jau grū­ti kaut ko tā­du sa­mek­lēt. Ve­ci ļau­dis, tan­ti­ņas aiz­de­vu­šas lūž­ņos. M. Vī­tiņš lūž­ņos re­dzē­jis ne vie­nu vien vēr­tī­gu lie­tu, bet diem­žēl jau sa­griez­tu. Tas no­tie­kot tā­pēc, ka dau­dzi ļau­dis lau­kos trū­cī­gi dzī­vo un ne­re­ti me­tā­lis­ti ve­cos ap­vār­do, pa­ņem se­nās lie­tas pat bez pra­sī­ša­nas.

Vī­ti­ņu dzim­tu sil­dī­ja

Mā­jas priekš­ā at­ro­das pus­simts, vai­rāk se­no die­nu saim­nie­cī­bas rī­ku. Arī ra­tiņš, ar ku­ru dzi­ju vēr­pu­si M. Vī­ti­ņa mā­te, ve­cā­mā­te un vec­vec­mā­te arī. Vī­ti­ņu dzim­tas sie­vas adī­ja cim­dus, ze­ķes, kam­zo­ļus. Vi­su sa­vu dzim­tu pa­sar­gā­ja no auk­stu­ma zie­mā.

Mā­rim nav no­do­ma vei­dot se­no lauk­saim­nie­cī­bas dar­ba­rī­ku mu­ze­ju, aici­nāt ap­mek­lē­tā­jus. Var­būt tad, kad eks­po­nā­tu būs di­vas un trīs rei­zes vai­rāk. Lab­prāt pa­rā­dīs bēr­niem, lai redz, kā vi­ņu sen­či audzē­ju­ši mai­zī­ti. Jā, M. Vī­ti­ņam ro­kās jau grau­du mal­tu­ve ar vi­siem dzirn­ak­me­ņiem. Nā­kam­va­sar uz­cels no­ju­mi virs mal­tu­ves un mals mil­tus, var­būt ceps mai­zi ar'.

Mā­ris lūdz, ja kā­dam pie mā­jām at­ro­das sens, ne­va­ja­dzīgs lau­ku dar­ba dzel­zis, vai arī kur tāds ma­nīts, pa­zi­ņot to vi­ņam pa tāl­ru­ni 26148093.


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.09.22 | 10:00

Sporta diena Tukumā 

2018.09.22 | 10:00

Sporta festivāls Jaunpilī 

2018.09.22 | 13:00

Izstādes atklāšana Slampē 

2018.09.22 | 13:00

Izstādes atklāšana Tukumā 

2018.09.22 | 13:00

Folkloras kopas jubileja Viesatās 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Septembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool