Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) sola cīnīties, lai nākamajos gados nodrošinātu pedagogu algu palielināšanu atbilstoši plānotajam.
Koķe intervijā telekompānijai LNT stāstīja, ka nākamajā mācību gadā pedagogi saņems solīto atalgojuma palielinājumu, un viņa sola cīnīties, lai arī nākamgad 1.septembrī algas tiktu palielinātas atbilstoši savulaik izstrādātajam plānam. Ministre par šo situāciju esot runājusi ar savu partiju – Zaļo un zemnieku savienību, lai viņai nodrošinātu atbalstu cīņā par līdzekļu piešķiršanu šajā prioritātē.
Ministre uzsvēra, ka paralēli notiek darbs pie pedagogu darba kvalitātes kritēriju izstrādes, kurus plānots pabeigt 20.augustā.
Kā ziņots, valdība 4.augustā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbilstoši programmai "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam" sagatavotos plānus vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem no šā gada 1.septembra par 60 latiem palielināt atalgojumu par vienu darba algas likmi.
Valdība nolēma, ka šā gada budžeta ietvaros pedagogi algas paaugstinājumu saņems, taču par iespējām saglabāt iecerēto algu palielināšanu arī nākamgad vēl tiks diskutēts, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un finanšu ministra Ata Slaktera (TP) vārdiem, valsts finanšu situācija nākamgad var nebūt tik rožaina, lai varētu uzņemties šādas saistības.
Godmanis valdības sēdē asā formā uzdeva IZM informēt valdību par esošo stāvokli skolās – par skolotāju skaitu, skolēnu skaitu un slodžu skaitu. Tikai pēc šādu datu iesniegšanas un to izskatīšanas valdība varēšot izšķirties par šādām saistībām un atalgojuma palielināšanas plānu turpināšanu.
Slakteris piebilda, ka šajā brīdī būtu jāņem vērā esošā ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē valdošā finanšu krīze, kas ir radījusi saspringtu situāciju budžetā un var neļaut īstenot algu palielināšanas plānus. "Mēs piešķiram tik, cik atļauties nevaram," sacīja finanšu ministrs.
Viņiem oponēja Koķe, kura norādīja, ka šādu algu palielinājumu nosaka iepriekš panāktā vienošanās ar skolotājiem. Šāda vilcināšanas varot tikt uztverta kā "slikts signāls" no valdības puses.
IZM, izvērtējot izglītības iestāžu vadītāju vietnieku darba pienākumus un samaksu par vienu darba stundu, kas patlaban ir zemāka nekā pedagogiem, izglītības iestāžu vadītāju vietnieku algas plāno paaugstināt vidēji par 152 latiem. Šos papildu izdevumus paredzēts segt no līdzekļu ietaupījuma, kas varētu rasties, samazinoties izglītojamo skaitam valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs. Augstskolu pedagogu darba samaksa tiks paaugstināta vidēji par 13% attiecībā pret pagājušā gada vidējo darba samaksu.
Izmantojot sistēmā paredzamo līdzekļu ekonomiju, kas rodas, samazinoties skolēnu skaitam, IZM iecerējusi turpināt pedagogu darba slodzes sakārtošanu, paredzot noteikumu projektā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības priekšmetu pedagogiem samaksu divas stundas par likmi par gatavošanos nodarbībām.
Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba likme ir 36 stundas nedēļā, tiek plānota apmaksa trīs stundas nedēļā par likmi par gatavošanos nodarbībām.
Pedagogu slodzes sakārtošana notiek atbilstoši 2007.gadā veiktajam pētījumam "Par pedagogu darba pienākumu iekļaušanu slodzē". Pētījumā konstatēts, ka pedagogs uz vienu darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai velta ne mazāk par piecām stundām nedēļā. Valsts budžeta līdzekļu trūkuma dēļ ik gadu paredzēts pakāpeniski apmaksāt daļu no nepieciešamā stundu skaita.
Tādējādi darba samaksu no 1.septembra plānots palielināt vairāk nekā 50 000 izglītības sistēmā nodarbināto pedagogu.
Programmā "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam" noteikts, ka ik gadu no 1.septembra ir paredzēta pedagogu darba samaksas paaugstināšana augstākās, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.