Oļegs, Vineta

Kas tas par “briesmoni”?

Autors: ntz.lv
Twitter
FaceBook
print
2019. gada 19. jūlijs 14:55

Ar šādu jautājumu, rādot līdzatvestajā burciņā peldošus pelēcīgi blāvus ne ta zivtiņām, ne kāpuriem līdzīgus astainus radījumus, pirmdienas pēcpusdienā redakcijai jautāja Inese, kas bija atbraukusi no Pūres. Viņa pastāstīja, ka šāda dzīvā radība savairojusies traukos, kuros ar ūdeni bija aplieti zivju milti. Šķidrums stāvējis zem krūmiņiem, un pēc kāda laika tajā vai ņudzējis no šīm radībām. Kā uzskata Inese, vispārsteidzošākās esot šo mošķīšu astes – tās ir tik garas, ka kāpuri ar tām snaikstoties un bakstoties, sapinoties…

Ar ”astēm” – elpo

Atdevuši burciņu Inesei un piekodinājuši nedarīt ”lopiņiem” pāri, sūtījām fotogrāfijas un vēl Pūrē uzņemto video Latvijas Dabas muzeja entomologam Uģim Piterānam. Un lūk, arī zinātnieka atbilde: ”Tie ir ziedmušu kāpuri –visticamāk, no Eristalis ģints vai kāda tuvu radniecīgas (tajā ir vairākas līdzīgas) ģints. Šie kāpuri pamatā dzīvo šķidrā vidē – galvenokārt vietās, kas ir bagātīgas ar organiskām vielām un nabadzīgas ar skābekli. Bieži vien tās ir vietas ar ļoti nelielu ūdens daudzumu – piemēram, ļoti sekli, dūņaini grāvji, dubļainas ieplakas, vircas spaiņi, pie mēslu bedrēm utml. – tātad vietās ar pūstošu/trūdošu organiku utml. Kāpuri ir saprofāgi, tātad tādi, kas barojas ar trūdvielām. Ar to garo ”asti”, kas atrodas ķermeņa dibengalā, kāpurs elpo. Tāpēc tie var apdzīvot vides, kas ir ļoti nabadzīgas ar skābekli, jo paši elpo atmosfēras skābekli, izbāžot šīs elpošanas caurulītes galu virs ūdens. Bīstami tie nav.  Varbūt, ka kāpuri ir dzīvojuši nevis miltos, bet gan tajā šķidrumā, ar ko tie zivju milti tika aplieti, jo nu pilnīgā sausumā tie nedzīvo. Protams, ja tā zivju miltu masa jau ir bijusi mitra, tad atkarībā no mitruma daudzuma var gadīties, ka arī slapjā/mitrā zivju miltu masā šie kāpuri var izdzīvot. Tad, uzlejot ūdeni, tie varbūt ir vienkārši uzpeldējuši virspusē.”

Ziedmušas imitē bites un lasenes

Savukārt izdevumā «Latvijas daba» par ziedmušu uzzinājām šādu informāciju:
”Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea). Šajā dzimtā ir aprakstītas vairāk nekā 6000 sugas, no kurām Latvijā sastopamas apmēram 290 sugas. Ziedmušas sastopamas visā pasaulē, izņemot tuksnešos, tundrā un ekstrēmajos polārajos apgabalos. Ziedmušas ne tikai ārēji atgādina bites un lapsenes, bet tās arī cenšas imitēt šo kukaiņu uzvedību. Ziedmušas ir vidēji lieli kukaiņi, un to ķermeņa garums ir 4 līdz 25 mm.[1] Pieaugušās ziedmušas parasti ir ar dzimtai raksturīgu bišu, lapseņu vai kameņu krāsojumu. Tās visbiežāk var novērot uz čemurziežiem. Ziedmušas ir samērā mazkustīgas un nesteidzīgi pārlido no zieda uz ziedu. Atšķirībā no bitēm un lapsenēm tām ir tikai divi spārni, nevis četri.

Arī ar uzvedību tās cenšas imitēt lapsenes – tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tādējādi ziedmušas retāk kļūst par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes. Tomēr ziedmušām ir ļoti daudzi ienaidnieki un pieaugušo īpatņu mūžs ir ļoti īss – sākot ar dažām dienām un beidzot ar dažām nedēļām.

Ziedmušas ir ļoti izveicīgas lidotājas. Tās ne tikai spēj lidot ļoti ātri, bet var lidināties, stāvot gaisā uz vietas un pat lidot atpakaļgaitā.

Svarīgi ekosistēmas uzturētāji – kaitēkļu iznīcinātāji

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, līdz ar to šie kukaiņi ir vieni no svarīgākajiem ekosistēmu uzturētājiem, jo apputekšņo augus. Atšķirībā no citiem apputeksnētājiem ziedmušas ir aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās. Kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, Volucella ģints ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās, barojoties ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem. Vairāku sugu kāpuri dzīvo ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur barojas ar pūstošām organiskām atliekām. Dažu sugu kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas (Eumerus strigatus) kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē, bet citu sugu kāpuri ir plēsīgi un iecienījuši laputis. Dienā viens kāpurs var nomedīt 80līdz 100 laputis. Tādējādi šo sugu kāpuri pieskaitāmi pie bioloģiskajiem kaitēkļu kontrolētājiem.



Komentēt

Pasākumu kalendārs

2019.08.17 | 9:30

Viesatu pagasta svētki 

2019.08.17 | 9:30

Sporta svētki Slampē 

2019.08.17 | 11:00

Kapu svētki Cērē 

2019.08.17 | 11:00

Veselības diena Lestenē 

2019.08.17 | 11:00

Svētki Abavniekos 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Augusts
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool