Kas kuram sagādā prieku?!

Aizvadītās nedēļas nogale mūsu mazpilsētiņai un visam Kandavas novadam aizritēja zem svētku zīmes. Lai radītu īstu svētku noskaņu, jau iepriekš bija domāts un darīts daudz, turklāt izpalika skaļi un nevajadzīgi lozungi, tā vietā kopīgiem spēkiem tika radīti daudzi skaisti, paliekoši un ikviena (kā vēlētos) acij tīkami akcenti. Iepriecināja gan gludi nopļauts mauriņš pilsētas skvēros, gan ziedošas ziedu kompozīcijas.

Aizvadītās nedēļas nogale mūsu mazpilsētiņai un visam Kandavas novadam aizritēja zem svētku zīmes. Lai radītu īstu svētku noskaņu, jau iepriekš bija domāts un darīts daudz, turklāt izpalika skaļi un nevajadzīgi lozungi, tā vietā kopīgiem spēkiem tika radīti daudzi skaisti, paliekoši un ikviena (kā vēlētos) acij tīkami akcenti. Iepriecināja gan gludi nopļauts mauriņš pilsētas skvēros, gan ziedošas ziedu kompozīcijas.

Piemēram, krāšņo, daudzveidīgo ziedu kompozīciju pilsētas skvērā pie strūklakas komunālā uzņēmuma ļaudis ar prieku gatavoja un veidoja pašā svētku priekšvakarā – pavēlā vakara stundā. Lai arī kā starp citu izskanēja replikas, ka, redz, atkal visu steidz un grābj pēdējā brīdī, nākošajā rītā izrādījās, ka kompozīcija tapusi daudz par agru… Jo kārtējo reizi svētku rotas veidotāju pūliņi bijuši velti – naktī uz sestdienu vandaļi apjomīgo un krāšņo ziedu kompozīciju bija izpostījuši. Nežēlīgi un ar pārdabisku spēku pamatīgi sastiprinātie puķu podi tikuši plēsti un driskāti, bet zālienā sagūluši un kājām mīdīti ziedi un zaļumi. Krāšņums, ka te kā skaista rota vēl iepriekšējā vakarā bija izvietoti mūsu pašu, svētku apmeklētāju un dalībnieku, priekam.
Kā izrādījās vēlāk, vandaļi bija "darbojušies" ne tikai šajā skvērā, bet arī citviet pilsētā. Bravūrīgajiem "darboņiem" bija traucējis laternas stabs un ziedu kompozīcija pie kādas pilsētas tirgotavas… Skumjš un negaidīts bija šis nepatīkamais darvas piliens kopējā svētku ieskaņā, turklāt pašā pirmssvētku rītā… Un, galvenais, mūsu pašu mazpilsētiņā.
Redzot šādu ļaunprātību, kas šķiet prātam neaptverama un neizprotama, allaž jādomā – kāpēc? Vai tā ir izrādīšanās, dižošanās vai pārlieku alkohola un apreibinošu vielu ietekme? Vai postītājiem tiešām rada prieku un gandarījumu iznīcināt citu (bet varbūt draugu un radu) padarīto?
Protams, svētku rītā strādnieki skvēru uzposa no jauna, gan ne vairs ar tādu prieku, kā iepriekšējā dienā, bet ar mērķi mūs iepriecināt ar krāšņiem ziediem. Prieks bija, no tiesas, bet ar rūgtuma pieskaņu. Jo jādomā arī par to, vai tiešām laušana un plēšana kādam rada prieku? Un vai tiešām šiem vandaļiem ir labi padarīta darba sajūta?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *