Kāpēc pienam nosaka sasalšanas punktu?

Redakcijā vērsās kāda zemniece, kura pienu nodod uzņēmumam «Talsu piensaimnieks». Viņa izteica aizdomas, ka piena pārstrādātājs varētu būt izdomājis jaunus kritērijus, lai samazinātu piena iepirkuma cenu. Viens no tādiem – piena sasalšanas punkts. Zemniece lūdza noskaidrot, kas ir piena sasalšanas punkts un kāpēc tas ir jānosaka.

Lai tiktu skaidrībā, vērsāmies pie «Piensaimnieku laboratorijas» direktores Diānas Ruskas. Lūdzām izskaidrot, kāpēc gan nepieciešams piena kvalitātes rādītājos iekļaut arī piena sasalšanas punktu.

Noteikumu aizvien vairāk…

D. Ruska:

– Šobrīd Latvijā ir vairāki Ministru kabineta noteikumi un likumi, kas prasa, lai piena analīzēs tiktu ietverts arī tāds kritērijs kā piena sasalšanas punkts. 2007. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 853 piena ražotājiem, kas ražo pienu nelielos daudzumos un nepārdod kā izejvielu uzņēmumiem, bet pārdod pa tiešo tirgū, piena sasalšanas punkts jānosaka obligāti. Citi noteikumi ir «Svaigpiena aprites noteikumi Nr. 358», kas paredzēti lielākiem piena ražotājiem. Tie stājušies spēkā šā gada 20. maijā, un tur obligāti tiek prasīta baktēriju, somatisko šūnu un inhibitoru noteikšana. Noteikumos ir norādīts, ka piena pircējs var noteikt arī papildu prasības piena kvalitātei. Pamatojoties uz tiem, arī varēja prasīt piena sasalšanas punkta noteikšanu.

To vajag «Zaļajai karotītei»

Pavisam jauni ir Ministru kabineta noteikumi Nr.663, kas ir «Nacionālās prasības pārtikas kvalitātes shēmu ieviešanai». Tur tiek prasīts katrai piegādes partijai noteikt gan baktērijas, gan somatiskās šūnas, gan inhibitoru, gan patogeno mikrofloru, gan urīnvielu, gan sasalšanas punktu un arī skābumu. Tās ir prasības tā sauktajai «Zaļajai karotītei». («Zaļās karotītes» preču zīme vairs nav Mārketinga padomes īpašums, bet tā ir valsts īpašums, un ir izstrādāti speciāli Ministru kabineta noteikumi izejvielu kvalitātei. – Red.)

Arī a/s «Talsu piensaimnieks» ražo «Zaļās karotītes» produktu, tas nozīmē – lai uzņēmums šo preču zīmi iegūtu, tam, pērkot pienu no zemnieka, ir jāpārbauda piens uz visiem šiem rādītājiem. Tad viņi arī šķiros pienu – no kuriem zemniekiem iepirks pienu, lai ražotu «Zaļās karotītes» produktus, un no kura piena citus produktus.

Ko norāda piena sasalšanas punkts?

Sasalšanas punkts uzrāda ūdens klātbūtni pienā. Visā pasaulē šo rādītāju izmanto, lai noteiktu, vai piens ir nonācis saskarē ar ūdeni. Ne jau vienmēr zemnieks speciāli pienam lej klāt ūdeni. Vairāk šo rādītāju izmanto, lai pārbaudītu savu ražošanas līniju – slaukšanas iekārtu, jo bieži vien ūdens pie piena nonāk vietās, kuras mēs ar savu aci neredzam. Ūdens pienā var nonākt, ja plaisas ir slaukšanas aparāta "pupos", ja tā saucamie zaķi, kas iztīra piena vadu, ir veci, tad tie atstāj kabatiņas, kur sakrājas ūdens, un tādējādi ūdens nonāk pienā. Arī dzesētājos vasarā, ja tie ir liela tilpuma un tajos ir ieliets maz piena, tas strauji dzesējas, un uz dzesētāja vāka veidojas kondensāts, kas nonāk atpakaļ pienā. To zemnieks nedara speciāli, bet tās ir lietas, ko vajadzētu pārbaudīt, ja pēkšņi parādās, ka pienā ir ūdens.

Ja pēc slaukšanas notiek visu sistēmu skalošana, tad nereti, lai neizlietu to pēdējo pienu, zemnieks caur slaukšana sistēmu izdzen ūdeni un gaida, kamēr ūdens parādās un tikai tad slēdz pienu nost no dzesētāja. Jā, liekas, ka tas ir neliels ūdens daudzums, kas tādējādi nonāk pienā, bet tas jau piena kvalitātes rādītāju – sasalšanas punktu – var ietekmēt. Sasalšanas punktam jābūt 0, 520°C. Kad novirze iet uz augšu, sasalšanas punkts ir -0,530 līdz -0,540°C – tas ir labs rādītājs, bet, ja uz leju, ja ir -0,516 līdz -0,616°C, tad jau jāsāk domāt. Ja ir -0,480°C, tad tas nozīmē, ka pienā būs ūdens.