Liena Trēde

Ieteikumi, lai saule ādai nekaitētu

Šonedēļ pavasaris beidzot vairs nav tikai datumu maiņa kalendārā, bet gan pavisam reāli laika apstākļi aiz loga, kas saredzami, sajūtami un izbaudāmi arī uz paša ādas. Saulīte spīd, putniņi čivina, un dabā viss mostas. Ko der atcerēties, lai spožā saule mūspusē un vēl jo vairāk iespējamā atvaļinājuma laikā kādā saulainākā zemē ādai nenodarītu vairāk posta nekā labuma.

Šonedēļ pavasaris beidzot vairs nav tikai datumu maiņa kalendārā, bet gan pavisam reāli laika apstākļi aiz loga, kas saredzami, sajūtami un izbaudāmi arī uz paša ādas. Saulīte spīd, putniņi čivina, un dabā viss mostas. Ko der atcerēties, lai spožā saule mūspusē un vēl jo vairāk iespējamā atvaļinājuma laikā kādā saulainākā zemē ādai nenodarītu vairāk posta nekā labuma, kārtējā «Veselības dienā» Centra aptiekā pastāstīja dermatoloģe Inga Krūziņa.

Par saules, lielākā un nozīmīgākā mūsu enerģijas avota, labajām un vajadzīgajām, kā arī ne tik pozitīvajām īpašībām I. Krūziņa interesentiem stāstīja pagājušajā nedēļā, 10. aprīlī, kad vēl sniega sega nebija īpaši saplakusi. Kā uzsvēra dermatoloģe, pierādīts, ka tieši sniegs sauli atstaro visspēcīgāk, attiecīgi – tā klātbūtnē ir vislielākās iespējas nosauļoties. Tas – kalnu kūrortu cienītāju zināšanai. Tomēr vasarās saules ietekmi jūtam visvairāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vairāk laika un plikāki pavadām ārā, svaigā gaisā.

“Saule dod trīs labas lietas – gaismu 50% apmērā, siltumu (40%) un 10% ultravioleto radiāciju (aptuveni 0,01% – arī rentgenstarojumu). Un par ultravioleto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kur viļņu garums ir no 100 līdz 400 nanometriem. Saule ir šī starojuma dabiskais avots, taču cilvēki gan ir arī izdomājuši mākslīgos, piemēram, solāriju, kvarca lampas un citas rūpnieciskas iekārtas. Vēl jāpiebilst, ka saules starojuma spektrā ir trīs garuma viļņi – ultravioletie A, B un C (visīsākie – UVC, visgarākie – UVA). Tomēr zemes atmosfērā absorbējas 99% no šī saules starojuma un uz zemes nonāk UVA un nedaudz UVB. Ultravioletās radiācijas indeksu nosaka arī Latvijā, Rucavā. Kopumā ir 11 starojuma līmeņi, un šo informāciju tad parasti vasarās arī dzirdam laika ziņās vai redzam internetā. Šie līmeņi ir domāti, lai cilvēks zinātu, cik droši ir uzturēties saulē un vai nav nepieciešams izmantot kādus aizsarglīdzekļus. Pirmie divi līmeņi apzīmē to, ka nekāda papildu aizsardzība nav nepieciešama, 3. līdz 5. – vidējs, 5. līdz 7. –augsts, kad nepieciešama aizsardzība pret saules stariem, jāuzturas ēnā, īpaši pusdienlaikā, jāvalkā viegls apģērbs, galvassega,  8. līdz 10. līmenis – ļoti augsts, bet 11. – ekstremāls, kad nepieciešama ekstremāla aizsardzība,” – I. Krūziņa

Visu par un ap sauli sarunā ar dermatoloģi Ingu Krūziņu lasiet ceturtdienas, 18. aprīļa, laikrakstā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *