12. decembrī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tiksies ar vēstures ekspertu dr. Heinrihu Strodu, lai pārrunātu gatavošanos 2008. gadā paredzētajai starptautiskajai konferencei, kas tiks veltīta diskusijai par totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu starptautisko nosodīšanu.
Kā informēja ministra preses sekretāre Mārtiņš Panke, H. Strods 29. novembrī Briselē piedalījās Eiropas Komisijas (EK) rīkotajā ekspertu seminārā, kurā tika pārspriesta sagatavošanās nākamā gada konferencei. Pašlaik Eiropas savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē tiek diskutēts par ietvarlēmuma projektu par rasismu un ksenofobiju. Tas paredz pienākumu dalībvalstīm noteikt, ka noziedzīgi nodarījumi, kas veikti saistībā ar rasismu un ksenofobiju, tiek krimināli sodīti. Krimināli sodīta tiks arī genocīda noziegumu (piemēram, holokausta) publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana.
Šis ietvarlēmuma projekts neattiecas uz komunistiskā režīma laikā Austrumeiropas valstīs pastrādātajiem noziegumiem, tādēļ tieslietu ministrs G. Bērziņš projekta apspriešanas gaitā vairākkārt ir aicinājis ietvarlēmumu attiecināt uz visu totalitāro režīmu, tostarp komunistiskā režīma, izdarītajiem noziegumiem. Tieslietu ministrs norādījis, ka Latvijas sabiedrība ar neizpratni uztvertu vienotās Eiropas ideju, ja Latvijai saistošā ES tiesību aktā netiktu vienādi vērtēti nacistiskā un komunistiskā režīma pastrādātie noziegumi.
EK kā kompromisu piedāvāja ietvarlēmumam pielikumā pievienot deklarāciju, kurā EK apņemas organizēt starptautisku konferenci par totalitārisma noziegumiem, lai ES veidotos vienota izpratne par notikušajiem vēstures faktiem, kā arī divu gadu laikā izvērtēt, vai ir nepieciešama papildus tiesību instrumenta izstrāde, kas regulētu atbildību par totalitārisma noziegumu izdarīšanu.
G. Bērziņš arī atbalsta starptautiskās konferences rīkošanu Briselē, kuras uzdevums būs skaidrot Latvijas un citu Austrumeiropas valstu vēstures faktus un to izpratni.
Turklāt Tieslietu ministrija jau sagatavojusi Krimināllikuma grozījumus, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu tiem, kas slavina, attaisno režīmu, kas īstenojis genocīdu, vai personas, kas piedalījušās genocīdā; tāds pat sods pienākas tiem, kas noliedz īstenoto genocīdu.