Gaļas liellopu audzēšana kļūst populāra; zemniekiem trūkst zināšanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis no 12 tūkst. līdz 25 tūkst. dzīvnieku, taču lauksaimniekiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis no 12 tūkst. līdz 25 tūkst. dzīvnieku, taču lauksaimniekiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no ES atbalsta maksājumiem.

LLKC ekspertes Daigas Baltiņas veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā pēdējos divos gados pieaudzis ar ātrumu 3650 dzīvieku gadā (iepriekš – vidēji 3000 dzīvnieki gadā). Latvijas saimniecībās visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: „Aizvien vairāk zemnieku papildu piena nozarei attīsta arī gaļas lopu audzēšanu, mazāk ir tādu, kuri šo biznesu sāk no nulles. Taču veiksmīgai un ekonomiski pamatotai nozares attīstībai ir nepieciešamas zināšanas par kvalitatīvu gaļas liellopu izaudzēšanu, kā arī kooperācija, kas šajā sektorā joprojām ir vāja. Tā ir nepieciešama, lai samazinātu loģistikas izmaksas un veicinātu produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu.”

Izvērtējot gaļas liellopu audzēšanas ekonomiskos aspektus, LLKC eksperti konstatējuši, ka perspektīvas strādāt ar pozitīvu naudas plūsmu ir saimniecībām, kurās zīdītājgovju skaits ir vismaz 25 līdz 30, tās apsaimnieko sākot no 150 ha zemes, ir bioloģiski sertificētas un saņem ES atbalsta maksājumus, turklāt saimniecībā neizmanto algotu darbaspēku. Nepieciešamie ieguldījumi gaļas saimniecības izveidei ir sākot no 100 tūkst. latu, un, prasmīgi saimniekojot, pozitīva naudas plūsma iespējama sestajā saimniekošanas gadā.

LLKC Lopkopības kompentenču centra vadītāja Anita Siliņa norāda, ka Latvija ir liellopu gaļas eksportētājvalsts un nozarei ir labs izaugsmes potenciāls ar nosacījumu, ka tiek audzēti gaļas liellopi ar vismaz 600 kg dzīvsvaru augstas kvalitātes produkcijas piedāvāšanai tirgum un/vai tiek attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana gaļas liellopu ganāmpulku ģenētiskā potenciāla uzlabošanai. Izaudzēto dzīvnieku veiksmīgāka realizācija par ekonomiski pamatotām cenām iespējama, saimniekiem apvienojoties kooperatīvos. Šos nosacījumus, kas nodrošina augstākus ienākumus, ievēro tikai neliela daļa no Latvijā esošo 740 liellopu ganāmpulku saimniekiem. Lielākā daļa saimnieku uzpircējiem pārdod vidējas un zemas kvalitātes dzīvniekus ar 300 kg dzīvsvara. A. Siliņa „Gaļas nozarei, kur pozitīvu naudas plūsmu šobrīd veido pamatā atbalsta maksājumi, ir iespējas kļūt rentablai, ja saimniekošanu balsta uz ekonomiski pamatotām saimniekošanas metodēm un kooperāciju.” Eksperte iesaka saimniekiem rūpīgāk strādāt pie straujākas lopu nobarošanas, nodrošinot vidējā dzīvsvara pieaugumu diennaktī ne mazāku par 1000 līdz 1300 gramiem, kā arī pie prasmīgas dzīvnieku turēšana, nodrošinot tiem optimālu komfortu. Diemžēl patlaban lielā daļā saimniecību izvēlēts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošs dzīvnieku turēšanas modelis, kas noskatīts siltākos Eiropas reģionos.

Nozares veiksmīga attīstība iespējama, piesaistot nozares speciālistus un konsultantu saimniecību attīstībai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *