Uz savu, nu jau trešo, kopīgo sanākšanu pulcējās engurnieki, kas mīl, lasa un raksta dzeju. Šoreiz pasākuma iniciatori – vietējā Literātu pulciņa vadītājs Pēteris Cīmanis un Engures bibliotēkas vadītāja Ilga Švalbe. Klausītājos – pagasta pensionāri.
Tiesa gan, pirms klausīties dzeju, pensionāru padomes locekļi sprieda arī par gaidāmajiem pasākumiem, kuriem jāsāk gatavoties jau laikus. Kā tuvākais tika minēts iespējamais brauciens uz Sveču mēneša saietu Ādažos, kur vienmēr esot tik interesanti, saturīgi vakari, tik sirsnīga uzņemšana! Tika spriests arī par ekskursiju, ko plāno vasarā, vēl tikai jāizlemj, uz kuru pusi doties,- uz Liepājas vai Līvānu… Un kur tad nu vēl Starptautiskā veco ļaužu diena, ko visa pasaule šogad atzīmēs 1. oktobrī! Tai jāizstrādā pasākumu plāns, no pagasta pensionāru padomes vidus jāizvēlas atbildīgie. Rosība, kā redzams, nebeidzas, engurnieki neguļ ziemas miegu!
Pasākuma otrā daļa bija veltīta dzejai, un tā sākās ar I. Švalbes nolasīto engurnieces Ilzes Rones eseju «Caur atmiņām – uz vērtībām». Klausoties lasītajā, ikviens domās izstaigāja arī savas bērnības takas (Kur tagad vēl vasarās zied kaķpēdiņas?! Un vai mūsu mazbērni zina, kas ir saullēkts un agrie rīti?), atcerējās, kā viņos radušās un nostiprinājušās dzīves patiesās vērtības: krāšņa Latvijas daba, dzimtās mājas, tuvinieki, darbs, sastaptie jaukie cilvēki, ar kuriem kopā vadītas dzīves labākās dienas…
Lai gan ne dzejdaru, ne klausītāju šajā saulainajā, taču ziemīgi aukstajā dienā nebija īpaši daudz, sarunas izvērtās sirsnīgas. Tika runāts ne vien par “dzeju kā tādu", bet arī par notikumiem, cilvēkiem, dzīvi. Visi bija vienisprātis: šajos nebūt ne vieglajos laikos ikvienam jācenšas atrast kāds gaismas stariņš, kāda optimisma pilna nots sevi. Un sava iekšējā gaismiņa, savs dzīvesprieks, labs vārds, padoms vai pat tikai līdzjušana reizēm līdzcilvēkiem ir pati svarīgākā!
Ar lielu atsaucību tika uzņemta gan Pētera Cīmaņa, gan Ērika Zariņa humoristiskā dzeja, jo spēja pasmieties taču reizēm noder vairāk nekā zāles un plāksteri!
Ieskatam – P. Cīmaņa dzejolis «Mūsu partija»:
Mūsu partija ir labākā par visām!
Tā neļaus sliņķiem vārtīties uz cisām,
Tā labus laikus tautai dos
Un nabadziņus aplaimos.
Tā nemelos un mazāk zags,
Lai arī tautai pilnāks maks.
Un pārējais mums pašiem tiks,-
Nu, nevar deputāts būt pliks,
Nu, nevar iet uz valdīb's mājām
Ar stibu rokā, plikām kājām.
Tam arī jādzer dārgu vīnu
Un jābraukā ar limuzīnu,-
Tā, lai tauta jūt, kur svars,
Kur ir valdīšanas gars.
