Eiropas atbalsts piemājas saimniecībai

Eiropas Savienības atbalstu veiksmīgi prot izmantot arī piemājas saimniecībās un sakārtot ražošanu tā, lai pašiem būtu ērti strādāt un viss atbilstu higiēnas prasībām, kas tiek izvirzītas piena ražotājiem. Par to liecina ne vienas vien saimniecības pieredze Vānes pagastā.

Eiropas Savienības atbalstu veiksmīgi prot izmantot arī piemājas saimniecībās un sakārtot ražošanu tā, lai pašiem būtu ērti strādāt un viss atbilstu higiēnas prasībām, kas tiek izvirzītas piena ražotājiem. Par to liecina ne vienas vien saimniecības pieredze Vānes pagastā.

Rūpes par barības bāzi

Piemājas saimniecībā «Laukmaļi» strādā Lija Ozola un Valdis Gūtšnabs. Lauksaimniecības zemes platība – 14 hektāri. Ganāmpulkā – piecas govis; papildinājumam aug vēl trīs telītes. Visas melnraibās. Pašlaik kūtī vieta izbrīvēta un sakārtota astoņām piena devējām, iecerēts ganāmpulku palielināt līdz 10 lopiem. Vairāk gan kūtī nav vietas. Tā kā nepieciešamas ganības un arī lopbarība ziemai jāsarūpē, tad tie 14 hektāri būšot paknapi, iespējams, būs jālūko platības, kurās vēl varētu sagatavot zāles lopbarību, jo ēdāju skaits palielinās.

Lopbarības sagādē liels atvieglojums ir tas, ka tepat kaimiņos ir prese, ar ko sagatavot barības rituļus. Tādējādi ir gan barība ruļļos, gan ballītēs, gan arī zaļie skābsiena ruļļi. Četros hektāros jāsēj labība, lai būtu spēkbarības nodrošinājums. Ja graudu spēkbarībai pietrūkst, izlīdz Ozolas kundzes meita Mudīte, kam arī šajā pagastā ir sava saimniecība, kurā audzē labību. Graudiem taču šogad labas cenas; jautājām, vai Mudīte savu kūlumu nav jau pārdevusi. "Manai mammai taču pirmpirkuma tiesības," atjoko saimniece. Lopbarības sagādi un tehnikas lietas vairāk savā pārziņā ņēmis Valdis.

Taču govju slaukšana un kūts stratēģija– Mudītes ziņā. Pašlaik kūts izbrīvēta tikai govīm, jo noteikumi paredz, ka cūku ar govīm vienā kūtī turēt nevar. Tāpēc sivēnu iegādājas pavasarī, pa vasaru nobaro un rudenī nokauj. Ruksim ierīkota vasaras tipa dzīvesvieta šķūnī.

Nepieciešams atbalsts

Nelielajai fermai bija vajadzīgs ūdens. Kaimiņos saimnieko Ingūna Ēdolfa, kura mudinājusi un iedrošinājusi Ozolas kundzi rakstīt projektus – kūts sakārtošanai, arī artēziskās akas ierīkošanai. Un tā piemājas saimniecībā radušies divi projekti; kā Ozolas kundze saka, – lielais un mazais.

Pēdējais bija atbalsts naturālajām saimniecībām – piecus gadus saimniecība saņem Ls 700 gadā.

Otrs projekts – standartu sasniegšanai, kas paredz Ls 10 000 lielu atbalstu, ko saņem pa daļām: aprīlī Ls 3 000; kad darbi šajā apjomā padarīti, iespējams saņemt nākamo naudas daļu. Fermas sakārtošanai padomus devusi Pārtikas un veterinārā dienesta inspektore Inita Mikīte.

Un tā pamazām nelielā piena ražotne sakārtojusies: iebūvēta piena māja ar dzesētāju. Govs stāvvietām ieliktas jaunas grīdas. Vēl iecerēts nobruģēt sētu, lai piena mašīna ērtāk varētu iebraukt. Jāteic, ka «Laukmaļu» pagalms jau tā gana sakopts – to krāšņo tūjas, bet vasarā – puķu dobes. Vēl plānots sakārtot arī lopu mītnes jumtu. Kad visi šie darbiņi būs paveikti, strādāt būs vieglāk un pašiem arī patīkamāk.

Govis vasarās visu diennakti gana elektriskais gans. "Ķēžu laiki, šķiet, nu ir beigušies," saka saimniece. Ganāmpulkā ir melnraibās gotiņas – pašu audzētas, pienīgas. Ir tādas, kas atslauksies trešo reizi, citas – otro reizi, ir arī jādomā par vecāko govju nomaiņu. Taču mazā ganāmpulkā ir priekšrocība – katrai govij tiek vairāk uzmanības un aprūpes nekā lielfermā, tāpēc tās mūžs ir garāks un arī izslaukumi attiecīgi lielāki. Vidēji «Laukmaļos» no govs izslauc 5 000 kg piena. Pienu nodod a/s «Tukuma piens». Pašlaik ar pārstrādātāju sadarbība esot laba, saimniece saka, ka arī maksājot labi – 15 santīmus par kilogramu. Savukārt SIA «Ozoli», kas apmānījusi teju vai visus pagasta piena ražotājus, arī «Laukmaļu» saimniecībai palikusi parādā Ls 420; kas gan zina, vai zemnieks par savu piegādāto pienu maz naudu saņems…

Ja jau piena iepirkuma cena tik laba, jautājām, vai Ozolas kundzei šī darbošanās atmaksājas. Viņa teic, ka iztikšana tāda paknapa sanākot, jo ceļas degvielas cenas, arī spēkbarības cenas aug, sola elektroenerģijas cenu pieaugumu, un tas viss ietekmē lopkopības produkcijas ražotājus. Tomēr saimniece tic, ka situācija nostabilizēsies, kūts būs sakārtota un tad atliks vien gādāt par ganāmpulku un darba apstākļiem. Viņa iesaka Eiropas atbalstu izmantot arī citiem nelielu saimniecību īpašniekiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *