Demokrātija – garants, ka nesitīs?

Solot nopietnas pārmaiņas un nepopulārus lēmumus, domāju – valdībai jārēķinās ar to, ka katra nepriecīgā vēsts tiks simtām reižu vētīta un apzelēta. No kā gan mūsu Eiropā labākie politiķi dabiski nebaidās. Ja nu vēl agrāk kāds pamuļķais goda pēc no amata atkāpās, tad tagadiņ gadiem tiesājas, i vēl naudiņu par morālo kaitējumu izsit.

Solot nopietnas pārmaiņas un nepopulārus lēmumus, domāju – valdībai jārēķinās ar to, ka katra nepriecīgā vēsts tiks simtām reižu vētīta un apzelēta. No kā gan mūsu Eiropā labākie politiķi dabiski nebaidās. Ja nu vēl agrāk kāds pamuļķais goda pēc no amata atkāpās, tad tagadiņ gadiem tiesājas, i vēl naudiņu par morālo kaitējumu izsit.

Ar to gribēju teikt, ja agrāk tikai runājām, ka valdība tautu nedzird, tad pēc aši pieņemtā nepopulāro lēmumu biruma, pēc tā, cik noslēpumains un skops komentāros ir Godmaņpapus, vajadzētu izvērtēt, vai Latvija maz ir demokrātiska valsts!?
Protams, arī demokrātija ir lelle, ko katra tauta veido pēc saviem ieskatiem, bet nu mūsējā… – mūsējo es redzēju konkrētā veidolā. Lai neņem ļaunā autori, bet pie Tukuma Ledus halles sienas jau iztālēm redzams tēls – Ziemassvētku rūķis ar nešļavu plecos: rokas, kājas (spriežot pēc formas) salauztas, trepīte, uz kuras rūķis stāv, tik īsa, ka skaidrs – ne jau no apakšas kāpis; viņš izrāpies pa logu; ja reiz pa logu, ne durvīm – tātad ir nosodāmi iemesli. Un vai nu tas redzes māns, bet sastingušajam rūķim ir cilnais Godmaņpapus deguns. Ikurāt! Lūk, mūsu nosalusī demokrātija. Ticiet man, ja atdzīvosies – būs atsaldēta. Apmēram kā zirgs ar klapēm uz acīm, tikai jautājums – kas tad kučieros? Varētu domāt, ka visi kopā priecīgā bariņā, taču ticiet man – latvju pajūgs ir kā komētas aste – ar braucējiem un līdzskrējējiem. Ja neesi priekšnieks, bet padotais, tad ieskaiti sevi pēdējos; ja neesi miljonārs vai ministrs, tad arī pieskaiti sevi ratu pakaļai, bet ja gribēsi redzēt īstenos grožu turētājus, i tāpat neieraudzīsi – pat ne tēlu nē; tālab, ka visticamāk pavadu rausta brīžam viena, brīžam cita ēnaina, bet labi kopta rociņa; kazi, ne no Latvijas, i vispār ne šīs pasaules. Tpū, nešķīstais, – atkāpies!
Tomēr, lai kādas intereses neperinātos valdībai tuvināto vidū, tomēr atbildīgi ir politiķi. Tie, kas reāli pieņem un apstiprina lēmumus. Ja ratpakaļā iepalikušie ar dzīvi nav apmierināti, tad vajadzētu izlemt – par cik un kādiem raušiem viņi gatavi tālāk tipināt. Bet varbūt lietderīgāk atcerēties čadīgo saimnieču gēnus, kas ar kūtī rodamiem antisanitāriem priekšmetiem pārmācīs…

Komentāri

  1. Bet! Kā saka Jūsu piesauktais Godmaņpapus! Jūs tak – kā liels demokrātijas speciālists- varat pats iet politikā, mainīt to politisko klimatu uz labo pusi. No malas kritizēt tomēr vieglāk, vai ne?
    Atbildīgi politiķi, tā jau ir. Bet ne tikai. Arī Jūs, arī es, arī visi citi. Vieglāk noteikti ir vicināt antisanitāros priekšmetus un plivināt plakātus,nevis iet politikā un darboties.

  2. Piesakos iet politikā!!! Tikai parādiet man, kurš no pašreizējajiem treknajiem vepriem tajā antisanitārijā nav noķēpājies līdz ausīm?

  3. Zin, es jau ar iet tai politik, bet man vairāk par to sūdain dakš intresē tie pelēkie raustītāj. Un tu zin, logosiņ, tu tak runā kā dumš – ”iet politikā! iet politikā! ta ko mainīs, uzlabos!”.Kamēr tos šnoriņs – to tav Godmaņpap un cits lellits iekš partijām – raustis tie pelēkie, nu kā tas traktors – tas šleserītis vai Mākoņandžs, vai arī Ventspils sīkā Hūt – godigiem cilekiem tais šmucē nav ko darit.Tur vispirms vajag to sūdain kok – policij, prokuratur, knāb – vispirms kaut kā tie cūķ kopā ar visiem Papiem un citeim aktierīšiem jādabū nost no to sil, ko par valst sauc. Un tad jau varbūt varēsim gaidīt godīgus lēmumus…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *