Oļegs, Vineta

Būt vai nebūt Engures novadam?

Twitter
FaceBook
print
2008. gada 3. oktobris 09:06

Vēl tikai šodien, 2. oktobrī, iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus un secinājumus par Smārdes, Engures un Lapmežciema apvienošanās projekta pirmo redakciju. Bet 29. un 30. septembrī visos trijos pagastos notika apvienošanās projekta apspriešanas sapulces. Tā nu reiz bija viena no pēdējām iespējām iedzīvotājiem izteikties par to, kā dzīvot turpmāk – pašiem vien savā pagastā vai vismaz trīs pagastu kopsaimniecībā.

Informācijas nav

Lapmežciema novadā uz apspriešanu atnākušos varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Iespējams, to var uzskatīt par likumsakarību, jo par apspriešanu novadā nebija nekādas informācijas, ja neskaita to, ko mēs – žurnālisti – sniedzām avīzē. Lapmežciema mājas lapā šādu informāciju neizdevās ieraudzīt, arī pašvaldības informatīvajā biļetenā «Lapmežciema Ikdiena» tās nebija un nebija arī paziņojuma pie kultūras nama. Tā vien likās, ka sabiedriskā apspriešana tiek slēpta… Turklāt šī sanāksme tika organizēta darba laikā, dienas vidū… Jā, vairāk vai mazāk Lapmežciemā šo varēja uzskatīt par formālu pasākumu, jo savulaik pagastā jau esot veikta aptauja un atbilstoši tai izveidots Lapmežciema novads. Turklāt pašvaldība vērsusies Satversmes tiesā par to, ka piespiedu kārtā nu Lapmežciemam liek iekļauties novadā, ko veido Smārdes un Engures pagasts un ko paredzēts saukt par Engures novadu.

Izvēles neesot

Jaunizveidojamam Engures novadam modeli izstrādājusi Smārdes pagasta projektu vadītāja Ilze Turka. Viņa informēja klātesošos, ka faktiski jau neviens apvienoties negrib, bet to, ka jāveic teritoriālā reforma, nosaka likums, un ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr 596, kur 25. punktā ir teikts, ka Smārdes, Engures un Lapmežciema pašvaldības apvienojoties izveido Engures novadu. Tātad – izvēles iespēju praktiski nesot. Jaunizveidotais Engures novads būs 397, 5 km² liels ar 8200 iedzīvotājiem, iedzīvotāju blīvums – 20,6 cilvēki uz km². Smārdes pagasts iedzīvotāju skaitu nedaudz izkliedē, jo jūrmalciemos tas ir lielāks. Par Engures novada administratīvo centru noteica Smārdi. Pakalpojumu centri Engurē un Lapmežciemā paliek līdzšinējās vietās un iedzīvotājiem saglabā visus līdzšinējos pakalpojumus. Deputātu skaits jaunajā domē būs 11. Visas trīs pašvaldības kopā veido 3,8 miljonus lielu budžetu.

Visas trīs pašvaldības no budžeta viedokļa ir līdzīgas. Apvienošanās ietvaros Smārde un Engure saņēmušas mērķdotācijas Ls 200 000. Lapmežciems nav saņēmis šādu investīciju, jo nav pieņēmis lēmumu par apvienošanos. Iedzīvotāji saņems pakalpojumus tāpat kā līdz šim, bet domes administrācija – priekšsēdētājs, izpilddirektors, domes sekretāre – atradīsies Smārdē, taču domes priekšsēdētājs varētu rīkot pieņemamās dienas arī Engurē un Lapmežciemā.

Paredzēts, ka 11 deputāti no sava vidus ievēlēs domes priekšsēdētāju un vietnieku. Tās ir vienīgās vēlētās amatpersonas. Pārējie ir ieceltas amatpersonas. Visi līdzšinējie dienesti katrā centrā saglabājas, saglabājas visu trīs sekretāru darba vietas, arī visās trijās vietās strādās grāmatveži, viņiem būs vienotas atskaites un vienots budžets. Attīstības nodaļās pašlaik dažādām pašvaldībām ir dažādi speciālisti, piemēram, Lapmežciemā ir sabiedrisko attiecību speciālists, kurš varētu strādāt arī Engurē un Smārdē, savukārt Engurē ir tūrisma attīstības speciālists, kurš varētu strādāt arī Smārdē un Lapmežciemā, bet Lapmežciemā ir jurists, kas varētu strādāt arī divos kaimiņpagastos. Būvvaldē ir trīs arhitekti, katrs paliek savā vietā, vien ievēl vienu vadītāju. Darbu turpinātu arī būvinspektori. Policija katrā pašvaldībā paliek, sociālajā dienestā pa trim pašvaldībām kopā šobrīd ir pieci darbinieki, pēc pievienošanās paredzēti seši, viņi no sava vidus ievēlēs vienu vadītāju. Līdzīgi būs dzimtsarakstu nodaļā. Katrā pašvaldībā uz pusslodzi strādā dzimtsaraksta vadītājas, tā tas būs arī turpmāk. Arī šoferiem, sētniekiem, apkopējiem darbs tiks saglabāts. Domes kancelejā jauna štata vienība būs domes sekretāre, vēl lietvedis, personāldaļas vadītājs un vēl jauna štata vienība būs izglītības speciālists. Iespējams šo pakalpojumu varētu pirkt arī no Tukuma domes.

Kultūras mani, bibliotēkas, skolas, bērnudārzi – visas šīs iestādes saglabājas. Jauna iestāde būtu Raudas pansionāts, kas pēc apvienošanās jāpārņem novadam. No pašvaldības uzņēmumiem vienīgas ir Lapmežciema novada SIA «Krants», kas turpmāk strādātu kā pašvaldības uzņēmums.

Ieguvumi un problēmas

Kā atzina projekta autore, ieguvumu, apvienojoties novadā, ir stipri maz. Pārsvarā rodas jaunas problēmas. Apspriešanas laikā Smārdē viens sanāksmes dalībnieks teicis, ka galvenais ieguvums esot tas, ka "apvienojoties netiekam pievienoti pie Tukuma, un tas esot ļoti liels ieguvums". Ls 200 000, ko valsts iedevusi Smārdei un Engurei – arī ir ieguvums, kaut gan neliels. Autore atzina – veidot projektu nebija viegli, jo neatstāja doma, vai tam maz ir jēga? Varbūt Lapmežciems tiešām vinnē tiesā? Varbūt tad reforma izjūk un var strādāt tā, kā līdz šim, ko arī katra pašvaldība un tās iedzīvotāji faktiski visvairāk vēlētos.

Pilnīgi visās reformās potencionālajiem novadiem palielinās darbinieku skaits. Jaunajā Engures novadā tie būtu plus pieci darbinieki. Attiecīgi arī administrācijas kopējie izdevumi palielinās par Ls 60 000 gadā. Nenoliedzami būs lielāka birokrātija un dokumentu aprite būs lēnāka. No jauna būs jāizgatavo veidlapas, informācijas plāksnes – tas viss prasīs papildu līdzekļus. Ar projektu var iepazīties internetā www.smarde.lv vai www.engure.lv.

Tas ir nevajadzīgs absurds!

Lapmežciemā uz sanāksmi ieradušie daži cilvēki savu vērtējumu reformas projektam deva ātri un strikti – izskatās, ka tas viss ir nevajadzīgs absurds. Izdevumi palielinās, nekas sakārtots netiek.

Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa skaidroja, ka šīm pašvaldībām jau visas lietas vairāk vai mazāk ir sakārtotas, tāpēc reforma ir vismazāk vajadzīga. Lapmežciems aizgājis līdz tiesai, bet arī Engurē un Smārdē uzskata, ka šī reforma nav vajadzīga. Tikai lai šis pašvaldība nepieliktu pie ļoti lielā Tukuma novada, nolēma, ka varētu veidot trīs pagastu novadu.

– Jūs jau mazliet piekukuļoti esat, jums tā grūtāk ko protestēt, – G. Važam teica no zāles.

– Kāpēc? Ls 200 000 mēs jebkurā laikā varam atmaksāt atpakaļ, – atbildēja G.Važa. Viņš skaidroja arī to, ka iesniegumā Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai bija rakstīts, ka veidos Milzkalnes novadu, tādējādi, lai nefigurētu neviens no pašreizējo pašvaldību nosaukumiem. Taču šo priekšlikumu ignorēja, un Ministru kabineta noteikumos ierakstīja Engures novadu. Lai tagad dabūtu atpakaļ, kā bija iecerēts, tad jāmaina Ministru kabineta noteikumi.

Pašlaik arī valdībā arī visi reformas procesi apstājušies, gaidot, kas notiks.

Nauda, kas palaista vējā

Reforma sākās pirms 15 gadiem, projektos un dažādās izpētēs ir izlietota liela nauda, bet rezultātu nekādu nav, ir tikai naudas izklakarēšana, un neviens par to netiek saukts pie atbildības, naudas lielām lietām pietrūkst.

Lapmežciema pārstāvis bilda, ka Engures pagasts tomēr salīdzinoši labi prot izmantot projekta līdzekļus, asfaltē mazās ieliņas. Kaut kas tiek sakārtots, bet Lapmežciemā tā neveicoties. Arī par to valsts piesolīto burkānu – Ls 200 000 – diez vai var noasfaltēt vienu kilometru ceļa. Tā kā tas ieguvums ir niecīgs.

Lapmežciemniekus interesēja, vai Smārdes pagastā ir cilvēks, kas strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības naudas, raksta projektus. Jā, tāds cilvēks esot, tieši par projektu naudām tad arī tiekot asfaltētas ielas, ierīkoti veloceliņi.

Lapmežciema novada izpilddirektore Dace Galandere bilda – viņa nezinot nevienu novadu, kur pēc apvienošanās būtu manāms uzplaukums. Kaut vai Kandavas novads. Reformai vairāk ir politisks raksturs. Runājot par vēlēšanām, no visu triju pašvaldību deputātiem, tikai daži ir kādā no partijām. Tātad, ja gribēs piedalīties vēlēšanās, viņiem būs jāstājas partijā. Tas jau arī ir mērķis – ja iedzīvotāju skaits virs 5000, tad vēlēšanas notiek pēc partiju principa un nevar vairs veidot apvienības. Reforma ir tikai politiska nepieciešamība, ekonomiska ieguvuma nebūs. "Ja tagad mēs – Lapmežciems un Smārde – maksājam projām naudu, tad prognozes ir, ka uz 2010. gadu mūs dotēs ar Ls 260 000, bet Kandavas novadu – ar 1,6 miljoniem latu," skaidroja G. Važa. "Kur tad ir tā attīstība Kandavas novadam pa šiem 10 gadiem?" jautāja D. Galandere.

***

Kaut arī uz apspriešanu bija ieradies maz interesantu, tomēr viņu vidū bija iedzīvotāji, kas darbojas sabiedriskajās organizācijās un ir gatavi rīkot protestus pret teritoriālo reformu, iespējams, arī vākt parakstus, jo, kā redzams, valdībā pašvaldību vadītājus neuzklausa.

Arī Engurē novadam piekritēju nav

Pēcpusdienā sabiedriskā apspriešana notika arī Engurē. Kaut gan šeit pasākums bija labi reklamēts, dalībnieku bija tikai nedaudz vairāk nekā Lapmežciemā – 16 cilvēki. Tāpat kā Lapmežciemā tika skaidrots par iespējamo reformu, kā arī par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iedzīvotājus sagaida jaunajā apvienībā. Tika izrādīta arī interese par to, kā uzturēs izveidojamā novada teritorijā esošo Raudas pansionātu. Apvienošanās variantam piekritēju nebija, taču visi atzina, ka, veidojot nelielu novadu no trim pašvaldībām, situācijā, kad valdība neuzklausa pašvaldību vadītājus un iedzīvotājus, no iespējamiem ļaunumiem, šis ļaunums ir tas mazākais. Secinājums: tā kā pašlaik ir taupības režīms, bet reforma nenoliedzami prasa papildu līdzekļus, saprātīgi būtu to atlikt.

Nobeigums sekos.



Komentēt

Pasākumu kalendārs

2019.08.17 | 9:30

Viesatu pagasta svētki 

2019.08.17 | 9:30

Sporta svētki Slampē 

2019.08.17 | 11:00

Kapu svētki Cērē 

2019.08.17 | 11:00

Veselības diena Lestenē 

2019.08.17 | 11:00

Svētki Abavniekos 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Augusts
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool