Austrumvācijas piekrastē ar velo jeb 450 km – sešās dienās

“Pāris gadu velobraucienus veicu domās. Nekādi nevarēju saņemties mājiniekiem pateikt, ka vēlos pabūt vienatnē ar savu velo. Bet beigu beigās – pērnā gada jūlijā biju gatavs savu ideju realizēt. Ģimene manu ideju uzņēma saprotoši, sieva palīdzēja aizvest mani un velo līdz Klaipēdas ostai,” – stāsta ceļotājs, tukumnieks Normunds Gailis.

“Pāris gadu velobraucienus veicu domās. Nekādi nevarēju saņemties mājiniekiem pateikt, ka vēlos pabūt vienatnē ar savu velo. Bet beigu beigās – pērnā gada jūlijā biju gatavs savu ideju realizēt. Ģimene manu ideju uzņēma saprotoši, sieva palīdzēja aizvest mani un velo līdz Klaipēdas ostai, un pēc tam arī atvest no Liepājas ostas mājup. Daži paziņas gan bija nesaprašanā – kāpēc man tāda ideja radusies?!

Bija plānots ar prāmi no Klaipēdas nokļūt līdz Sasnicai (Sassnitz), tad ar velo veikt ceļa posmu no Sasnicas līdz Travemundei, pārsvarā visu laiku braucot gar piekrasti pa veloceļa maršrutu Ostzēkusten-Radveg (Ostseekusten-Radweg) un no Travemundes ar prāmi atpakaļ uz Liepāju. Tā kā prāmja biļetes nekad pirms tam nebiju rezervējis, tad šoreiz uzticējos «Lauku ceļotājam», kas visu nokārtoja manā vietā. Biju iegādājies velomaršruta karti, kas tomēr izrādījās nedaudz par virspusīgu. Nācās uz vietas nopirkt konkrētā veloceļa detalizētāku karti. Tāpat uz vietas pirku visu lielo pilsētu kartes. No pieredzes varu teikt, ka kartes labāk pirkt uz vietas, nevis Latvijā. Tur ir plašāka izvēle un cenas arī zemākas.

Tā kā šis bija mans pirmais daudzdienu velobrauciens, tad dienā plānoju veikt ne vairāk kā 70 līdz 80 km. Ievērojot šo attālumu, tad arī piemeklēju kempingus, kur pārlaist nakti. Kopējais ar velo veicamais attālums bija 450 km, kas jāveic sešās dienās.

Ilgākā laika posmā esmu apgādājis savu velo ar nepieciešamo aprīkojumu. Jāsaka, ka pie mums šādu tūrisma aprīkojumu nemaz nav tik viegli nopirkt. Lielākā problēma bija piestiprināt priekšējās somas pie dakšas ar amortizatoriem, un, ja ir diska bremzes, tad vēl grūtāk, veikalnieki pat apgalvoja, ka tas nav iespējams. Nevienā veikalā šādi stiprinājumi nebija pieejami. Nācās pašam tos izgatavot.

Nebija arī pieredzes, ko īsti ņemt līdzi, kā pareizi sapakot somas. Tas gan bija skaidrs – baigi apkrāmēties nevajadzētu, jo paša spēkiem viss vien būs jātransportē. Beigās, paņemot pārtiku un dzeramo vienai dienai, rezerves apģērbu un apavus, nakšņošanas aprīkojumu, prīmusu un dažus traukus, remonta komplektu, dažus instrumentus, kartes un dokumentus, somu svars bija ap 30 kg. Piekrāmēju somas un veicu vienu izmēģinājuma braucienu 40 km garumā, lai pārliecinātos, vai viss kārtībā.

Visu ceļojuma aprakstu lasiet 25. aprīļa laikrakstā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *