Apskats: nozīmīgākie notikumi aizvadītajā nedēļā Latvijā

Pasniegs Ministru kabineta balvu; Rīga – ceturtais labākais tūrisma galamērķis; 6.novembrī publiskā lekcija par bijušo premjeru Hugo Celmiņu; Auklītēm pārskaitīti vairāk kā 10 000 latu; Izvērtē Valsts policijas attīstības koncepciju; Latvijas pilsonībā uzņemtas 193 personas.

Valdība lems par 2013. gada Ministru kabineta balvas laureātiem

Pirmdien, 21. oktobrī, Ministru kabineta Apbalvošanas padome pieņēma lēmumu Ministru kabineta balvai 2013. gadā izvirzīt Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu, tēlnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekli Induli Ojāru Ranku, akadēmiķi, habilitēto medicīnas doktori Jekaterinu Ērenpreisu, kokrūpnieku Juri Biķi un izglītības programmu «Iespējamā misija».

Valdība jautājumu par Ministru kabineta balvas piešķiršanu 2013. gadā izskatīs 29. oktobra sēdē.

Ministru kabineta balva ir augstākais Latvijas Republikas valdības apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balvu piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

2013. gadā Ministru kabineta balva tiks pasniegta jau 18.reizi, kopš neatkarīgās Latvijas laikā šis apbalvojums atjaunots 1995. gadā.

Ministru kabineta balvu piešķir reizi gadā ar Ministru kabineta rīkojumu. Apbalvojumu pasniedz reizi gadā, un katru gadu var pasniegt ne vairāk kā piecas Ministru kabineta balvas. Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu apmērā, Ministru kabineta Goda diploms un krūšu nozīmīte. Ministru kabineta balvu Ministru prezidents.

Rīga – ceturtais labākais tūrisma galamērķis

Populārais ceļvežu izdevējs «Lonely Planet» norādījis Rīgu kā ceturto labāko galamērķi ceļojumiem 2014.gadā, izceļot tās lielisko arhitektūru un labo virtuvi. Par Rīgu ceļvedī arī teikts, ka tā ir pelnījusi būt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Nozīmīga ir ne tikai augstā vieta starp sarakstā esošajām vien desmit pilsētām, bet arī cienījamā TOP 10 “kompānija” – Parīze, Trinidada Kubā, Keiptauna Dienvidāfrikā, Čikāga, Cīrihe, Šanhaja u.c.

Apmeklē publisko lekciju par bijušo premjeru Hugo Celmiņu

Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus 6. novembrī apmeklēt publisko lekciju par bijušo valdības vadītāju, zemkopības, ārlietu un izglītības ministru, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Hugo Celmiņu. Ar šo lekciju tiks ievadīts pasākumu cikls, kas veltīts Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai.

Lekciju, pēc kārtas sesto šai ciklā, par bijušo Ministru prezidentu H. Celmiņu lasīs Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis, Latvijas Universitātes (LU) lektors, vēstures doktors Jānis Šiliņš. Lekcijas apmeklētājiem būs iespēja arī iepazīties ar vēsturiskiem materiāliem par bijušā Ministru prezidenta dzīvi un politisko darbību.

Pasākumā piedalīsies Dzērbenes pagasta novadpētniecības entuziasti, kuri pētījuši Dzērbenes draudzes skolas skolotāju Gailīšu ģimenes vēsturi, kurā dzimusi Marta – Hugo Celmiņa sieva. Lekciju klausīsies arī Lubānas novada pārstāvji, kur dzimis un skolas gaitas uzsācis izcilais politiķis.

Savukārt rakstniece Inguna Bauere runās par savu romānu «Marta, mana Andromeda», kas veltīts Latvijas žēlsirdīgo māsu kustības dibinātājai, bijušā premjerministra dzīvesbiedrei un lielajai mīlestībai Martai Celmiņai.

Lekcija notiks Ministru kabineta valdības sēžu zālē (Brīvības bulvārī 36), 11:00. Ikviens interesents aicināts apmeklēt publisko lekciju, piesakoties līdz 5. novembrim. To var izdarīt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80000120 vai rakstot e-pastu uz vivita.rudzite@mk.gov.lv.

Lekciju cikla mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas vēsturi, nacionālajām vērtībām, t.sk. amatpersonu ieguldījumu valsts veidošanā un attīstībā. Cikls aizsākās pagājušā gada septembrī, un pirmā lekcija bija veltīta Valsts un Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Pasākums tiek finansēts no saliedētības programmai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

INFOGRAFIKA: Auklītēm pārskaitīti vairāk kā 10 000 latu

Saistībā ar pasākumiem pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai, izmaksāti pirmie valsts atbalsti bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem jeb auklēm. Valsts atbalsta finansējums auklītēm pārskaitīts vairāk kā 10 000 latu apmērā par kopumā 213 bērnu pieskatīšanu. Šonedēļ sākti pārskaitījumi arī privātajām izglītības iestādēm. Uzzini vairāk par pieteikšanos pakalpojumam infografikā!

Sabiedrības vērtējumam nodod Valsts policijas attīstības koncepciju

Otrdien, 29. oktobrī, Iekšlietu ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodod Valsts policijas attīstības koncepcijas projektu un aicina nozares darbiniekus, arodbiedrības un ikvienu policijas attīstībā ieinteresētu sabiedrības locekli izteikt savu viedokli līdz 15. novembrim.

„Šobrīd policija ir lielu izaicinājumu priekšā. Visā pasaulē strauji mainās vide, kurā darbojas tiesībaizsardzības iestādes. Šīs pārmaiņas attiecas ne tikai uz noziedzīgo vidi un policijas spējām to apkarot, bet arī uz jaunas izpratnes veidošanos par policijas lomu sabiedrībā un principiem, uz kuriem jābalstās policijas un sabiedrības savstarpējai sadarbībai,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valsts policijas attīstības koncepcija nosaka Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, būtiskākos uzdevumus un tos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus, kas ietekmē Valsts policijas turpmāko attīstību. „Lai policijas darbs nākotnē sasniegtu nepieciešamo kvalitāti, atbilstu sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums,” uzsver iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.

Valsts policijas koncepcijā noteiktie Valsts policijas mērķi:

– veicināt sabiedrības drošības apdraudējumu un likumpārkāpumu efektīvāku novēršanu, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā līdziesaistītajām institūcijām un organizācijām, sabiedrību kopumā un atsevišķām tās grupām un indivīdiem un paplašinot un prioritizējot Valsts policijas praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;

– ieviest un pilnveidot racionālāku un mērķorientētāku darbības pieeju un darba organizāciju Valsts policijas kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā, attīstot jaunas noziedzības apkarošanas organizācijas metodes un atbilstoši reaģējot uz aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā;

– attīstīt uz zināšanām balstītu Valsts policijas personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā un jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā;

– nodrošināt un nostiprināt Valsts policijas uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamata funkcijām, vienlaikus nodrošinot stabilu un pietiekamu uzdevumu kvalitatīvai izpildei nepieciešamo policijas materiāltehnisko nodrošinājumu.

Valsts policijas attīstības koncepcija izstrādāta, izpildot Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020.gadam. Koncepcijas projekts apskatāms šeit!

Viedokļus, iebildumus un priekšlikumus lūgums iesniegt līdz 2013. gada 15. novembrim, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi npd@iem.gov.lv. Iesniedzot viedokli, iebildumus vai priekšlikumus par projektu, jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds, institūcijas nosaukums, kuru pārstāv (ja tāda ir), tālruņa numurs un e-pasta adrese.

Nedēļas skaitlis

193 – tik personas naturalizācijas kārtībā šonedēļ ieguvušas Latvijas pilsonību. Vecākajam no viņiem ir 81 gads, savukārt jaunākajam – 4 mēneši. Lai naturalizācijas kārtībā kļūtu par Latvijas pilsoni ir jāapliecina latviešu valodas prasme, kā arī sekmīgi jānokārto Satversmes pamatnotekumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pērn naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvušas 2213 personas, 2011.gadā – 2467.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *