Ap­bū­ve kras­ta kā­pu aiz­sar­gjos­lā tur­pi­nās

Vai­rā­ki cil­vē­ki sa­šu­tu­ši re­dak­ci­jā stās­tī­ja, ka Klap­kaln­cie­mā, za­ļa­jā jū­ras kā­pā, da­žus met­rus no plud­ma­les ie­bū­vē­tas trīs mā­jas. "Kā tas var būt, ka tik daudz ru­nā par kras­ta kā­pu aiz­sar­dzī­bu, par to, ka 300 met­ru aiz­sar­gjos­lā bū­vē­ties drīkst ti­kai uz ve­ciem pa­ma­tiem, bet te trīs mā­jas za­ļā me­žā iz­augu­šas kā sē­nes?" jau­tā mūs la­sī­tā­ji.

Vai­rā­ki cil­vē­ki sa­šu­tu­ši re­dak­ci­jā stās­tī­ja, ka Klap­kaln­cie­mā, za­ļa­jā jū­ras kā­pā, da­žus met­rus no plud­ma­les ie­bū­vē­tas trīs mā­jas. "Kā tas var būt, ka tik daudz ru­nā par kras­ta kā­pu aiz­sar­dzī­bu, par to, ka 300 met­ru aiz­sar­gjos­lā bū­vē­ties drīkst ti­kai uz ve­ciem pa­ma­tiem, bet te trīs mā­jas za­ļā me­žā iz­augu­šas kā sē­nes?" jau­tā mūs la­sī­tā­ji.

En­gu­res paš­val­dī­bā cen­tā­mies no­skaid­rot, kā mā­jas kras­ta kā­pu aiz­sar­gjos­lā ta­pu­šas. Pirm­ā no mā­jām – «Lācēni» – piede­r Ju­rim Ar­vī­dam Mūr­nie­kam. Tā uz­cel­ta uz 0,3 ha me­ža ze­mes Rī­gas jū­ras lī­ča aiz­sar­gzo­nā. 1999. ga­da 5. mai­jā Vents­pils re­ģi­onā­lā vi­des pār­val­de sa­ga­ta­vo­ju­si eks­per­tu ko­mi­si­jas eko­lo­ģis­kās eks­per­tī­zes slē­dzie­nu, ka neiebil­st dzī­vo­ja­mās ēkas būv­nie­cī­bai īpa­šu­mā «Lācēni». Šis at­zi­nums iz­sniegts bi­ju­ša­jai ze­mes īpaš­nie­cei Bi­ru­tai Glei­te­rei. 2000. ga­da 4. sep­tem­brī sa­ska­ņots pro­jekts dzī­vo­ja­mās ēkas būv­nie­cī­bai «Lācēnos», sa­vu­kārt 2002. ga­da 6. de­cem­brī Valsts Bū­vin­spek­ci­ja anu­lē­ju­si iz­do­to bū­vat­ļau­ju Nr. 13. Ša­jā vie­tā jau ir uz­cel­ta div­stā­vu ēka.
Līdz­īga si­tu­āci­ja ir arī ar nā­ko­šo īpa­šu­mu «Burenieki», kas uz­cel­ta uz 0,232 ha me­ža un 0,026 ha lauk­saim­nie­cī­bas ze­mes un piede­r San­drim Grund­štei­nam. Arī šim īpa­šu­mam ir Vents­pils re­ģi­onā­lās vi­des pār­val­des 1998. ga­da 6. augus­tā sa­ga­ta­vo­tais eks­per­tī­zes at­zi­nums, ka tā neiebil­st pret dzī­vo­ja­mās mā­jas būv­nie­cī­bu ša­jā īpa­šu­mā. At­zi­nums iz­sniegts bi­ju­ša­jam ze­mes īpaš­nie­kam Jē­ka­bam Kal­nbaļ­ķī­tim. Valsts Bū­vin­spek­ci­ja 2002. ga­da 6. de­cem­brī anu­lē­ju­si iz­do­to bū­vat­ļau­ju.
Līdz­īga si­tu­āci­ja ir vēl di­vos īpa­šu­mos: «Jūras šalkās», kas piede­r Jā­nim Bau­ke­vi­čam, un «Dauderos», kas piede­r El­gai Grund­štei­nei.
Fak­tis­ki vi­sos īpa­šu­mos ēkas ir uz­cel­tas, bet nav no­do­tas eks­plu­atā­ci­jā. Kā mums skaid­ro­ja En­gu­res paš­val­dī­bas būv­val­des va­dī­tājs Ri­hards Lo­cis, lai­kā, kad ta­pu­šas šīs mā­jas, viņš ne­esot strā­dā­jis, bet paš­laik jel kā­da dar­bī­ba īpa­šu­mos ap­stā­ju­sies. Ēku īpaš­nie­ki pat­la­ban iz­man­tot uz­cel­tās ēkas ne­var. Lai tās le­ga­li­zē­tu, būs ne­pie­cie­šams iz­strā­dāt de­tāl­plā­no­ju­mu. Kā skaid­ro­ja R. Lo­cis, mi­nē­tā te­ri­to­ri­ja (at­bil­sto­ši En­gu­res paš­val­dī­bas te­ri­to­ri­āla­jam plā­no­ju­mam) ie­tilpst cie­ma­ta ro­be­žās.
***
Dro­ši vien šīs mā­jas, tā­pat kā dau­dzas ci­tas kā­pu aiz­sar­gjos­lā, le­ga­li­zēs. Vēl Lat­vi­jā nav bi­jis pre­ce­den­ta, ka ne­li­ku­mī­gas celt­nes kāds bū­tu no­jau­cis. Lai to pa­nāk­tu, ne­pie­cie­šams zi­nāt dau­dzas ju­ri­dis­kas ni­an­ses; un tās la­bāk pār­zi­na kras­ta kā­pu ap­bū­vē­tā­ji, ne­vis valsts un paš­val­dī­bas amat­per­so­nas. Tur­klāt si­tu­āci­ju pa­slik­ti­na tas, ka veik­li ie­rēd­ņi aiz­vien at­rod sprau­gas li­kum­do­ša­nā, lai pieņem­tu vie­nu vai ot­ru ne­li­ku­mī­gu vai vis­maz div­do­mī­gu at­zi­nu­mu vai iz­snieg­tu kā­du ap­šau­bā­mu bū­vat­ļau­ju. Un tā nu sa­nāk, ka cī­nā­mies ti­kai ar se­kām. Gri­bas sa­gla­bāt kras­ta kā­pas za­ļas un pie­eja­mas vi­siem, kam nav lep­nas ie­žo­go­tas vil­las; lai tās pa­lik­tu da­bis­kas, za­ļas arī nā­ka­ma­jām pa­audzēm.
Tur­klāt šai jo­mā briest vēl ci­ta pro­blē­ma. Ne vie­nā vie­tā vien jūr­mal­cie­mos esam lie­ci­nie­ki, ka pa­gā­ju­ša­jā gad­sim­tā jū­ras kras­tā cel­tās zvej­niek­mā­jas vēt­ra ska­lo jū­rā. Daž­viet stā­vok­lis ir pa­vi­sam drau­dīgs. Arī Ķes­ter­cie­mā vie­na no ve­cā­ka­jām iedzī­vo­tā­jām Aus­ma Ka­lē­ja zi­na stās­tīt, ka kād­reiz pie vi­ņas mā­jas bi­ju­si pla­ša plud­ma­le, bet ta­gad jū­ra ru­de­ņos šņāc tie­ši aiz pa­šas za­ļās kā­pas un vei­do­jas stāv­krasts. Ir bi­ju­ši ga­dī­ju­mi, kad da­ži cel­tņu īpaš­nie­ki in­for­mē­ju­ši paš­val­dī­bu, ka jū­ra ap­draud vi­ņa īpa­šu­mus, un lū­gu­ši pa­lī­dzī­bu. Paš­laik gan val­stī ir tā­da no­stā­ja, ka jau­nuz­cel­ta­jām bū­vēm kras­ta kā­pās ne­kā­da at­lī­dzī­ba par da­bas sti­hi­jas pos­tī­ju­miem ne­tiks pie­šķir­ta.

Komentāri

  1. Skatoties uz šo vienmēr kaut kā padomāju – kāpēc neviens vēl nav sācis būvēties uz pāļiem jau jūrā. Gan nekāda aizkalošana un noripošana pa krastu vairs nedraudēs, gan ainava vēl labāka. Kurināmo arī (pie jūras vajadzēs D.A.U.D.Z.) easy varēs ar kādu baržu pievilkt…

    Autors negrib cēlējiem pajautāt?

  2. Neatceros kur, bet bija precidents, kad lika nojaukt kāpāc celtu ēku… Kaut kāds leitis bija mēneša laikā uzrāvis, pēc tam vēl īsāk laikā norāva… 🙂

  3. Nekad neaizmirsīšu kāda veca zvejnieka smīniņu: "nekas!Jūra savu paņems…" Laikam jau cilvēkam nav žēl savas naudas,kas tik un tā reiz aizpeldēs jūriņā kopā ar bungalo…Kāpēc pašvaldībai "žēl" šo cilvēku,kāpēc viņus nesoda?Pārāk augstos krēslos sēž?Pārāk ietekmīgi draugi?Naudas vara?(Kas kaut kad uzrakstīs par to?)

  4. Mums kā mazai avīzei resursi ir ierobežoti…
    Ja kādam ir vēlēšanās kaut ko raksīt, labprāt ievietosim Jūsu rakstus portālā.
    Varat izmantot arī sadaļu «Viedokļi un diskusijas»

  5. Hmm, par to, ka jūra paņems savu – šaubu nav. bet kaut kad kaut kur ir dzirdēts par topošu likumprojektu – kompensācijas par to, ka jūra nabaga īpašumus paņemusi….

  6. Uzvārdi tādi dzirdēti gadienā nav tukumnieki+ vai tikai tie nav tie paši kas "legāli"uzbūvēja to šrotu stāvlaukumu uz kurzemes ielas pie aivi29 benzīntanka

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *