Aizpagājušajā nedēļā noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Laika posmā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam Dziesmu un deju svētku norisei līdzi sekojuši 56% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. To atklāj pētījumu aģentūras «TNS» sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums.
44% aptaujāto Dziesmu un deju svētku norisei sekojuši līdzi tikai masu medijos. Salīdzinoši biežāk šādi svētku pasākumiem līdzi sekojuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviešu valodā runājošie.
12% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Dziesmu un deju svētku norisei sekojuši līdzi klātienē.
Dziesmu un deju svētkiem līdzi nesekoja 44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. To vidū salīdzinoši biežāk bija cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājošie, nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji ar vidējo izglītību.
Tiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri sekoja līdzi Dziesmu un deju svētkiem, tika lūgts novērtēt Dziesmu un deju svētku pasākumus 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē „ļoti vāji” un 10 nozīmē „izcili”. Kopumā Dziesmu un deju svētku pasākumi novērtēti labi – vidējais vērtējums 8,2 punkti.
Absolūtais vairākums (90%) Dziesmu un deju svētkiem līdzi sekojušo Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju svētku pasākumiem kopumā snieguši labu vērtējumu (7 punkti un vairāk), turklāt 43% atzinuši, ka svētku pasākumi bija ļoti labi vai izcili (9-10).
Vidēju vērtējumu (5-6 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši 10% svētkiem līdzi sekojušo Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Drīzāk vāju vērtējumu (1-4 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši vien 0,5% no svētkiem līdzi sekojušajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
32% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem plāno apmeklēt nākamos vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus 2018. gadā (12% – noteikti jā; 20% – drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk šādi plāni ir latviešiem, ģimenē galvenokārt latviski runājošajiem, kā arī iedzīvotājiem ar salīdzinoši augstākiem vidējiem mēneša ienākumiem.
46% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka neplāno apmeklēt nākamos vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus (27% – drīzāk nē; 19% – noteikti nē). Salīdzinoši biežāk šādu atbildi norādījuši cittautieši, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem vidējiem mēneša ienākumiem.
22% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.